Notāru dienas: liela interese par mantojuma lietas kārtošanu un testamentiem

Trešdien, 5. martā, norisinājās Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās 19. Notāru dienas. Bezmaksas juridiskās konsultācijas notāru birojos un pa telefonu visā Latvijā saņēma vairāk nekā 1600iedzīvotāju. Notāru dienu fokusā bija jaunā, nesen spēkā stājusies mantojuma tiesību reforma, kā arī droša un pareiza pēdējās gribas rīkojuma noformēšana. Visvairāk jautājumu bija par testamenta un dažādu līgumu sastādīšanu.

“Lielākais ieguvums no jaunās mantojumu reformas ir cilvēku dzīves atvieglošana – birokrātija tiek pārcelta no iedzīvotāja uz notāra pleciem,” komentē LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe. Viņš arī uzsver, ka ikdienas darbā un arī pēc SKDS aptaujas datiem* ir redzams, ka iedzīvotāji arvien vairāk uzticas notāriem un to kolēģiem, piemēram, juristiem un advokātiem, tomēr joprojām liela daļa savu juridisko jautājumu risināšanā vēršas pie draugiem un paziņām. Ņemot vērā, ka paši iedzīvotāji savas juridiskās zināšanas vērtē kā viduvējas, savukārt 40 % – pat kā ļoti vājas vai vājas, šis paradums būtu jāmaina.

Pēc SKDS veiktās aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi sakārtot visus ar mantošanu saistītos jautājumus, tomēr tikai 10 % aptaujāto to ir pilnībā izdarījuši. Vairāk par pusi respondentu (54 %) nav veikši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem.

Viens no Notāru dienu mērķiem ir vairot iedzīvotāju juridiskās zināšanas, kā arī sniegt atbalstu juridisku jautājumu risināšanā. Šogad visvairāk jautājumu tika uzdoti par mantojuma tēmu un testamenta sastādīšanu, tomēr ļoti liela interese bija arī par dažādiem līgumiem un to atšķirībām. Visbiežāk jautājumus uzdevušas sievietes; vidējais interesenta vecums bija 50 līdz 55 gadi. Visvairāk pēc konsultācijas vērsušies rīdzinieki, kā arī iedzīvotāji no Rēzeknes, Liepājas, Jelgavas un Daugavpils. Notāri ir gandarīti par lielo interesi un pozitīvi novērtē cilvēku aktivitāti, vēršoties pie speciālista pēc juridiska padoma.

Pērn kopumā tika veiktas 502 031 notariālas darbības, un mantojumu lietu vešana ir viens no visbiežāk izmantotajiem notariāta pakalpojumiem. “Mēs ceram, ka ar reformu ieviestās pārmaiņas mudinās cilvēkus savlaicīgi atstāt rīkojumu par savu pēdējo gribu – taisot testamentu vai mantojuma līgumu, kas salīdzinājumā ar citu valstu pieredzi pie mums Latvijā vēsturiski vēl nav tik plaši izplatīts. Es aicinātu iedzīvotājus būt atbildīgākiem pret saviem tuviniekiem un dzīves laikā iegūtajām vērtībām, nokārtojot mantojuma lietas savlaicīgi,” piebilst Aigars Kaupe.

No šī gada 1. janvāra Latvijā ir stājusies spēkā mantojuma reforma, kas paredz vairākas izmaiņas mantošanas kārtībā. Latvijas Civillikums nosaka trīs mantojuma atstāšanas un saņemšanas veidus – likumisko, līgumisko un testamentāro mantojumu, taču zvērinātu notāru pieredze rāda, ka iedzīvotāji ir maz informēti par šīm atšķirīgajām iespējām. Vairums paļaujas uz radinieku un savu līdzcilvēku godaprātu un neatstāj rīkojumu rīcībai ar mantu pēc viņa nāves, tā rezultātā nereti radot pamatu ne tikai konfliktsituācijām, bet arī iespējamām krāpnieciskām darbībām. Zvērinātu notāru apkopotie dati liecina, ka katru gadu tiek uzsāktas vidēji 13 000 mantojuma lietu. 2024. gadā notāri izsniedza 14 443 mantojuma apliecības.

Par Notāru dienām

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada, un nu jau deviņpadsmito gadu līdzās juridiskajām konsultācijām notāri izvirza kādu sabiedrībai aktuālu tēmu. Kopumā šo gadu laikā iespēju bez maksas saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumi ar nekustamo īpašumu, mantojumu lietas, testamentu sastādīšanas kārtība, dāvinājuma līgumu riski, laulības šķiršanas jautājumi, īres, nomas jautājumi, sākumdeklarēšanās un citas izmantojuši gandrīz 60 000 Latvijas iedzīvotāju.

* SKDS veiktā aptauja norisinājās 2025. gada februārī. Izlasē tika iekļauti 1005 respondenti (ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase).

Vija Piziča, LNZP rīkotājdirektores vietniece