Ziemellatvija.lv
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) realizētā 330 kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Cirgulīnu tuvojas noslēgumam – ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk nekā 80% līnijas. Valmieras–Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.
Divu Latvijas – Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni – tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330 kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.
Projektēšanas un pārbūves darbus AST uzdevumā veic pilnsabiedrība “Empower un Leonhard Weiss”, Valmieras–Cirgulīnas līnijas kopējās izmaksas Latvijas teritorijā sasniedz 13 miljonus EUR. Abu līniju pārbūves projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.
Pēc līniju pārbūves Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma jauda kopā ar 2021. gadā ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju “Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums” no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā būs pietiekama energoapgādes drošuma garantēšanai un elektroenerģijas starpvalstu tirdzniecībai.
Īstenojot Latvijas energoapgādes drošuma un neatkarības politiku, Ministru kabinets projektam “330 kV elektropārvades līnijas Valmiera–Tartu un Valmiera–Cirgulīna pārbūve Latvijas teritorijā” ir noteicis nacionālo interešu objekta statusu. Uzsākot darbu pie līniju pārbūves, 2018. gada sākumā abām elektropārvades līnijām tika veikts sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums un 2018. gada 5. martā Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvalde pieņēma lēmumu par ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras nepiemērošanu abām līnijām, izsniedzot tehniskos noteikumus, kas jāievēro abu elektropārvades līniju rekonstrukcijas laikā.
Līniju pārbūves pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas un tie kalpo par priekšnoteikumu veiksmīgai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kas paredzēta 2025. gadā.
Andris Sproģis, komunikācijas speciālists
Reklāma