Vieglāk dzīvot, ja dvēselē tukšums – Ne prieks, ne sāpes tur neiekļūst.
***
Vieglāk dzīvot, ja dvēselē
tukšums –
Ne prieks, ne sāpes tur
neiekļūst.
Tiesa, tā nespēj pacelties
spārnos,
Bet nespēj kā skaliņš lūzt.
Tukšumam nesāp.
Pat vienaldzība
Tai garām iet ātrā solī.
Un nesaprašanās pazūd,
jo katru “krupi”
Tagad šķiet vieglāk norīt.
Dvēselē tukšums.
Bet ko vērta dzīve
Ar mēmu caurumu krūtīs?
Dzīvot ir vieglāk. Un tomēr…
man pietrūkst
Sāpju asaru cerību rūtīs.
***
Noturēties!
Vēl šo reizi noturēties
Un iestāstīt sev,
Ka viss būs –
Ka krauja,
Uz kuras malas es stāvu,
Zem lavīnas nesagrūs.
Ka negaisi plosīsies nikni
un asi,
Bet mani tie nespēs skart.
Noturēties
Uz kraujas malas,
Jo nav jau,
Ko palīgā saukt.
