No Paula ostas līdz Pāvilostai

Pāvilostas novadpētniecības muzejs atrodas 1879. gadā celtā Loču mājā. Tā ir pirmā mūra ēka Pāvilostā un atrodas pie Sakas upes. Muzeja kompleksā ir arī Laivu māja un Tīklu māja. Krājumā esot vairāk nekā 10 000 priekšmetu.

Pirmais, ko ieraugām, ir lielā laiva ārpusē, bet iekšpusē tie ir dzintari. Muzeja gide stāsta, ka tad, kad beidzas vējš, vietējie iedzīvotāji iet gar jūras malu un tur, kur ir melnas jūraszāles, meklē mazos dzintara gabaliņus.

“Ir cilvēki, kas nodarbojas ar dzintara rakšanu. Iet jūrā aiz pirmā sēkļa, sagaida vilni, paspīdina ar lampiņu, tajā vietā, kur paspīd blāva gaismiņa, cenšas pabāzt ķeseli apakšā. Ir, kas zina, kad ir vērts kāpt jūrā iekšā, bet kad jānogaida. No dzintara taisa pulveri, ko izmanto kosmētikā. Dzintara diegus audējas ieauž kādā darbiņā – nevar redzēt, bet ir sajūta, ka tas tur ir. Izmanto arī ārstnieciskos nolūkos tinktūru. Ieber puslitra pudelē gabaliņus, uzlej 40 grādu degvīnu un divas nedēļas patur tumšā vietā. Ierīvē locītavas. Gabaliņus, kas ir pastāvējuši uzlējumā, vairs apstrādāt nevar, tie drūp,” stāsta gide.

Pāvilostai šogad palika 145 gadi. Diemžēl Pāvilostas dibinātāja vācu barona Otto Fridriha fon Lilienfelda fotogrāfijas nav saglabājušās.

“Ir informācija, ka barons 1879. gadā no upes gultnes paņēma vienu akmeni un ielika šeit pamatos Loču ēkai un dibināja šeit pilsētu. Šo vietu nosauca brāļa Paula (Kurzemes gubernators (1868-1885) Pauls Lilienfelds) vārdā. Ar laiku Paula osta kļuva par Pāvilostu. Pa Sakas upi, kas radusies, satekot Tebrai un Durbei, hercoga Jēkaba laikā ārvalstu tirgotāji varēja aizkuģot līdz pat Aizputei, bet poļu-zviedru kara laikā, lai ienaidnieks tādā pašā veidā nevarētu iekļūt sauszemē, upju sateku aizbēra. Saka ir īsākā upe Latvijā,” stāsta gide.