No makšķeres nešķiras ne ziemā, ne vasarā

Smilteniete Inese Meldere ir kaislīga makšķerniece. Viņa dodas makšķerēt visos gadalaikos. Viņa makšķerē gan Latvijas upēs, gan ezeros, gan jūrā. Makšķerēšanu viņa uzskata par lielisku laika pavadīšanas veidu un antidepresantu. Ja būtu bijusi pienācīga ziema, tad nedēļas nogalēs viņa noteikti būtu uz ledus tepat Latvijā vai kaimiņzemes dižezerā Peipusā, uz kurieni mūsu letiņi dodas dižzivju meklējumos.

Pie šī gada savādās ziemas sezonas, kad ledus nav, Inese vienalga dodas pie ūdenstilpēm un mēģina kaut ko nomakšķerēt. “Ir jāimitē makšķerēšana, jāatklāj jaunu zivju sugu copes veids. Katras zivju sugas copē ir savas specifiskas nianses, kuras arvien mācos atklāt un uzlabot jau iepriekšējās zināšanas. Šajā sezonā vēl uz ledus neesmu uzkāpusi. Bija jau mums te Smiltenē, kas uz ledus uzkāpa, kad tikko tas bija izveidojies. Diezgan riskants tas pasākums. Protams, gribētos īstu ziemu ar ledu un sniegu. Var jau skraidīt gar upītēm ar spiningu cerībā noķert kādu lašveidīgo vai sēdēt uz fīdera, bet tas nav tas. Zivis ir neaktīvas un mazkustīgas. Šobrīd došanās makšķerēt sanāk vairāk kā tāda pastaiga svaigā gaisā. Kā gudri vīri saka – zivis ir jāķer īstajā laikā un vietā. Ziemas makšķerēšanas meka Peipuss Igaunijā šogad paliks neizbaudīts ar savu īpašo auru, ziemas saullēktiem, saulrietiem un ledus atlūzu krāvumiem,” saka pieredzējusī makšķerniece.

Ikdienā Inese strādā pirmsskolas izglītības iestādē. Darbiņš viņai patīk un aizrauj, viegli prot atrast kopīgu valodu ar bērniem, arī ar darba kolektīvu saprotas labi. Brīvajā laikā Inese piekopj aktīvās atpūtas iespējas – piedalās skriešanas un orientēšanās pasākumos, kā arī daudz laika pavada pie dabas un ūdeņiem, – tieši aizraušanās ar makšķerēšanu viņu iedvesmo priecāties par dzīvi un būt kustībā. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņa dalās copes gudrībās, kuru viņai netrūkst, jo pieredze un zināšanas par makšķerēšanu viņa ir krājusi kopš bērnības, kad pirmoreiz pati rokās paņēma makšķerkātu.