Nelīdīsim citu makos

Pēc dažādām diskusijām šonedēļ izskanējis, ka valdību veidojošie politiskie spēki ir konceptuāli vienojušies par plašu atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām.

Tiesa, šāds atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šī gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi – pat līdz gada beigām. Starp apspriestākajām iedzīvotāju grupām ir seniori un ģimenes ar bērniem. Sākotnēji ģimenēm pavīdēja cerība, ka atbalsts varētu būt līdzīgs kā pagājušajā gadā (tāds ierosinājums bija izskanējis), taču pēc nupat izskanējušās informācijas, noprotams, ka tas būs krietni vien mazāks. (Jo ierosināts izmaksāt vienreizēju 200 eiro atbalstu, kas būs par laika periodu no janvāra līdz aprīlim.) Kas, protams, nebūt nav cerētais, bet tomēr ir labāk kā nekas. Bet galīgo lēmumu par atbalsta apmēru dzirdēsim izskanam valdības sēdē nākamajā otrdienā.

Kā atceramies, pirms gada tie bija 500 eiro par katru bērnu. Tomēr vērā ņemama naudas summa ģimenes budžetam. Tobrīd daudzi noticēja solītajam vien tad, kad naudiņa tiešām ieripoja bankas kontos. Un kas notika pirms tam? Daļa sabiedrības pat nekautrējās un skaitīja viens otra bērnus, redz par vienu ir tāda summa, bet, ja ir trīs vai četri, tad esi kļuvis stāvus bagāts. Interneta mediji (un ne tikai) bija pilni ar ziņām, kur ģimenes tērēs, liks šo naudu. Jau tad ģimenes arī skaidroja – jaunam apģērbam, rakstāmgaldam, jā, arī planšetēm un telefoniem bērniem, jo mācības notika attālināti. Tikai šoreiz nevienam nebūs jāvilcinās ar atbildi, jo naudu (lai cik liels atbalsts arī nebūtu) tērēs elektrībai, apkurei un pārtikas veikala apmeklējumam. Pavisam bez ironijas.

Skaidrs, ka ikvienu mājsaimniecību šis gads ir nepatīkami pārsteidzis ar arvien pieaugošiem elektrības, apkures rēķiniem, nemaz nerunājot par pārtikas dārdzību un degvielas cenām. Bet algu līmenis tam visam netiek līdzi un cilvēki slīgst depresijā, tāpēc par jelkādu atbalstu no valsts priecāsies katrs.

Un nelielai atkāpei. Kopš mazām dienām mums māca nelūkoties svešos makos, neskaitīt citu naudu, neskaust citiem, kam klājas labāk. Ja cilvēks ir nopircis dzīvokli vai automašīnu, tad tas nenozīmē, ka naudu ir kādam atņēmis vai nozadzis. Varbūt vienkārši nopelnījis ar savu darbu un iekrājis.

Kaut uz mirkli aizdomājamies, kas mēs esam – neapzinīgi tērētāji vai apsēsti pelnītāji un krājēji. Problēmas ar naudu neticamā kārtā ir diezgan līdzīgas mums visiem, tēriņi pieaug, bet krājumi sarūk. Lai finansiālās krīzes pārdzīvotu, ne vienam vien būs jāpārskata ģimenes budžets un vajadzības. Tas nozīmē, ka no kādas daļas ierasto pirkumu vai pakalpojumu nāksies atteikties, jo eiriķi no ģimenes budžeta vispirms aizripos primāri būtiskākajām kategorijām – pārtikai, komunālajiem maksājumiem un šobrīd zelta vērtei pielīdzinātai elektrībai.