Nebūs, kur bēgt

Man mājās nav 72 stundu evakuācijas somas. Nav arī domas tādu sagatavot. Būsim reāli, – uz kurieni tad es mazajā Latvijā no savas Smiltenes evakuētos, ja mūsu zemei uzbruktu agresors? Karš Ukrainā jau parādījis savu mūsdienu “seju”, – Krievija uzbrūk ar raķetēm un droniem, un mazā valstī droši nebūtu nekur.

Negribu domāt par Latvijas ieraušanu karā, bet, lūk, kārtējo reizi klausos un lasu, kā tādai iespējamībai mūsu valstī gatavojas. Latvijas Banka nākamajā gadā plāno ieviest jaunu regulējumu krīzes situācijām, piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā, kurā būs paredzēta iespēja norēķināties ar banku kartēm pat apstākļos, kad nestrādātu internets. Plānots, ka krīzes brīdī, ja nav interneta savienojuma, ar banku kartēm varēs norēķināties par pārtiku, degvielu un medikamentiem 200 eiro vērtībā.

Taču vai vispār, sākoties karam, vēl pastāvētu vietas, kur iepirkties?

Es būtu pārlaimīga, ja vēstījumu par gatavošanos militāram apdraudējumam vietā varētu lasīt, ka starp karojošo un konfliktējošo valstu vadītājiem notiktu pavisam citādas, uz mieru vērstas sarunas, – par to, kā beidzot apstādināt karus, kuros lēmumu pieņēmēji ierauj nevainīgus civiliedzīvotājus, nolemjot viņus bojāejai, un, nedod Dievs, pat kodolsprādzienos.

Vēl tālāka notikumu eskalācija Ukrainas un Krievijas karā jau bīstami pietuvotos taktisko kodolieroču izmantošanai. Acīmredzot to apzinās ASV, jo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savas vizītes laikā ASV nespēja sasniegt savu galveno mērķi – atļauju uzbrukt Krievijas teritorijai ar tālas darbības rādiusa ieročiem no Rietumu partneriem. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins Drošības padomes sēdē jau bija ierosinājis izdarīt grozījumus valsts kodoldoktrīnā. Viņš vērsa īpašu uzmanību uz to, ka dokumenta atjaunotajā redakcijā ieteikts izskatīt agresiju pret Krieviju no jebkuras valsts, kurai nav kodolieroču, bet kas tiek veikta ar kodolvalsts palīdzību vai atbalstu, kā šo valstu kopīgu uzbrukumu Krievijai. Putins savā runā gan tieši nepaskaidroja, vai jaunajai dokumenta versijai šādā gadījumā jāparedz kodolieroču pielietošana. Toties par to publiski jau naski spriež Krievijas ekspremjers, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs kontekstā ar atsevišķu Baltijas valstu politiķu un militārpersonu izteikumiem: sak, esot jāņem vērā Krievijas taktisko kodolieroču pielietošana pret atsevišķām valstīm, – ja tās apdraudēšot Krieviju, no tām palikšot slapja vieta, jā, Vašingtonas līguma 5. punkts varbūt nostrādāšot, bet tās valsts jau vairs nebūšot.

Notikumu virzību Ukrainas frontē un karā kopumā, kur šobrīd Krievijai ir pārspēks, ir grūti prognozēt. Galvenais spēlētājs Ukrainas atbalstā ir ASV, bet jāņem vērā militārā konflikta eskalācija starp Izraēlu un Irānu, kā arī drīz gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Taču skaidrs ir viens, – no sirds jūtot līdzi Ukrainas tautai, redzam, kāda ir kara cena un cik tā ir briesmīga. Jebkurš karš ir jāaptur, tam nesākoties, taču dilemma ir valstu cīņā par savām interesēm.