Reklāma
Mākslīgā intelekta (AI) parādīšanās ir radījusi novatoriskas tehnoloģijas, taču tas ir radījis arī ētiskas un juridiskas bažas. Viena no šādām bažām ir personas identitātes neatļauta izmantošana, kas ietver personas replikāciju bez viņa piekrišanas. Šajā rakstā ir aplūkotas šīs problēmas sekas un tas, kā juristi var palīdzēt tās risināt.
AI ir sasniedzis punktu, kurā tas var atdarināt cilvēku balsis, radīt reālistiskus iemiesojumus un pat ģenerēt tekstus, ko, šķiet, ir rakstījis, kāds dzīvs cilvēks. Lai gan šo tehnoloģiju var izmantot likumīgiem mērķiem, to var izmantot arī ļaunprātīgām vai maldinošām darbībām, piemēram, identitātes zādzībām, dezinformācijai un krāpšanai.
Juridiskās un ētiskās problēmas
Neatļauta identitātes izmantošana, izmantojot AI, rada vairākas juridiskās un ētiskas bažas:
Privātuma pārkāpumi: personas identitātes digitālās kopijas izveide bez tās piekrišanas pārkāpj viņu tiesības uz privātumu.
Neslavas celšana un maldināšana: mākslīgā intelekta radīts saturs var kaitēt personas reputācijai vai izplatīt nepatiesu informāciju, izraisot neslavas celšanu un maldinošu ziņu sniegšanu.
Intelektuālā īpašuma problēmas: neatļauta identitātes izmantošana var pārkāpt personas intelektuālā īpašuma tiesības, īpaši, ja mākslīgā intelekta radītais saturs tiek monetizēts.
Krāpšana un maldināšana: var ļaunprātīgi izmantot mākslīgā intelekta radītu saturu, lai maldinātu personas, organizācijas vai sabiedrību kopumā, piemēram, izveidojot zināmas personas seju un balsi video materiālā.
Piekrišanas trūkums: galvenais jautājums ir piekrišanas trūkums no personas, kuras personība tiek izmantota.
Kā jurists var palīdzēt?
Juristiem ir būtiski piedalīties tādu likumu un noteikumu izveidē, kas īpaši attiecas uz personas identitātes neatļautu izmantošanu. Šie noteikumi var precizēt robežas, kas ir pieļaujams un kas nav. To dara, piemēram, vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas ir visaptveroša datu aizsardzības sistēma, kas skar arī mākslīgo intelektu. AI rīkiem ir nepieciešama datu apstrādes pārredzamība, skaidra piekrišana datu vākšanā un spēcīga datu drošība. AI lietojumprogrammām, kas apstrādā personu datus, ir jāatbilst GDPR prasībām, nodrošinot personu privātumu. Juristi ar šo saskaras ik dienu.
Arī jau 2021. gada aprīlī Eiropas Komisija ierosināja pirmos Eiropas Savienības normatīvos regulējumus mākslīgā intelekta jomā. Prioritāte ir nodrošināt, lai ES izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas būtu drošas, pārredzamas, izsekojamas un nediskriminējošas. AI sistēmas ir jāpārrauga cilvēkiem, nevis automatizācijai, lai novērstu negatīvus rezultātus.
Vairāk informācijas: www.uzticamsjurists.lv
Tālr. +371 29 157 146
E-pasts: info@uzticamsjurists.lv
