Ziemellatvija.lv
Marta vidū Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības un veterinārās medicīnas likumā. Balstoties uz tiem, līdz šī gada 1. jūlijam Ministru kabinetam (MK) jāizdod noteikumi, kas būs aktuāli visiem mājdzīvnieku — suņu, kaķu un mājas sesku īpašniekiem, pavairotājiem, kā arī dzīvnieku patversmēm, viesnīcām un veterinārārstiem.
Videokonferencē reģionālo mediju pārstāvjiem par likuma grozījumiem stāstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta vecākā eksperte Linda Gurecka un Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa.
Lai samazinātu dzīvnieku nekontrolētu vairošanos
Skaidrīte Ābrama teic, ka cilvēks var mīlēt, turēt mājās dzīvniekus — suņus, kaķus, seskus, bet jāapzinās, ka viņiem jānodrošina labturība. Par veiktajām izmaiņām likumos viņa saka — darbs līdz to pieņemšanai bija garš un smagnējs. Pirms gada grozījumi nonāca Saeimā apstiprināšanai. Grozījumu saturs vairākkārt mainīts, papildināts, un šobrīd tie aptver visu dzīvnieku dzīves laiku — sākot no piedzimšanas, ietverot pavairošanu un atsavināšanu. Runātāja arī atgādināja, ka visiem mājdzīvnieku īpašniekiem, fiziskām un juridiskām personām jāiepazīstas ar jaunajiem noteikumiem. Prasības dzīvnieku labturībā būtiski ietekmēs dzīvnieku audzētājus un pavairotājus, kā arī patversmes, viesnīcas, tirdzniecības vietas. Tāpat prasības attieksies uz dzīvniekiem, kuri dzīvo iekštelpās vai ārpus tām.
Visas izmaiņas attiecas gan uz šķirnes, gan bezšķirnes dzīvniekiem. Būtiskākās izmaiņas ir četras. Pirmā: mājdzīvniekam — kucei, kaķenei vai seska mātītei drīkstēs būt tikai viens mazuļu metiens gadā. Otrā: suņus aizliegts turēt piesietus. Šeit gan būs izņēmuma gadījumi. Trešā: kaķiem un istabas seskiem jābūt apzīmētiem ar mikročipu. Arī šajā punktā paredzēti izņēmumi. Ceturtais punkts: būs pienākums reģistrēt mājdzīvnieka pavairošanas faktu. Likuma izmaiņu būtība ir centies samazināt nekontrolētu mājdzīvnieku vairošanos, kas savukārt ir liels slogs patversmēm, izdevumi pašvaldībām tās uzturot.
Piedzimšana būs jāreģistrē
Agija Mediņa teic, ka līdz jūlijam jāpieņem pieci MK noteikumi, no kuriem būtiskākie ir par mājdzīvnieku labturību un aizsardzību. Tajos būs atrunātas visas nepieciešamās prasības, kuras jāievēro ikvienam mājdzīvnieka īpašniekam vai turētājam. Noteikumiem spēkā jāstājas šī gada 1. jūlijā. Tāpat būs noteikumi par šo dzīvnieku atsavināšanu un sludinājumu (reklāmu) izvietošanu. Līdz 31. decembrim jāstājas spēkā MK noteikumiem, kas nosaka dzīvnieku pavairošanas fakta reģistrāciju.
Minimālās prasības, kas būs noteiktas saistībā ar labturību, ietvers barošanu, dzirdināšanu, obligātās fiziskās aktivitātes. Noteiktas būs arī prasības par suņa turēšanu ārpus īpašnieka teritorijas, piedalīšanos izstādēs, kā arī būs atrunāti gadījumi, kad suni drīkstēs piesiet. Prasībās dzīvnieku atsavināšanai, pārdošanai būs atrunāts dzīvnieka minimālais vecums, kurā to drīkstēs darīt. Tās noteiks arī minimālās prasības par dzīvnieka fizioloģiju un veselības stāvokli. Turpmāk sludinājumos obligāti būs jānorāda dzīvnieka vecums, šķirne, ja tāda ir nosakāma atsaucoties uz ciltsrakstiem. Ja tādi nav pieejami, dzīvnieks būs uzskatāms par bezšķirnes. Tāpat būs jānorāda dzīvnieka izcelsmes valsts, veselības stāvoklis un apzīmēšanas/reģistrācijas čips. Tāpat būs nosaukti dokumenti, ar kuriem dzīvnieks jānodod nākamajam īpašniekam. Attiecībā uz patversmēm un viesnīcām līdzās esošajiem noteikumiem būs ietverti tādi, kas noteiks dzīvnieku barošanu, dzirdināšanu un fiziskās aktivitātes. Papildu prasības attieksies arī uz veterināri medicīnisko aprūpi, blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu, kā arī dezinfekciju. Komentējot dzīvnieku labturību, Agija Mediņa saka, ka tā ietvers arī dzīvnieku socializāciju.
Turpmāk, stājoties spēkā minētajiem MK noteikumiem, tām fiziskajām personām, kuras speciāli ierīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina vai aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus mājdzīvniekus, kā arī pieņem viņus turēšanai un atsavināšanai ar mērķi atrast tiem citu saimnieku, būs jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversmei. Tāpat obligāta reģistrācija attieksies uz dzīvnieku viesnīcām. Vadoties no pilsoniskās iniciatīvas, turpmāk ar likumu būs aizliegts suni turēt piesietu. Aizliegums neattieksies uz tiem suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam.
Sods divreiz lielāks
Uz visiem mājdzīvnieku pavairotājiem attieksies prasība par apmācību šajā jautājumā. To varēs veikt vismaz viens specializētās tirdzniecības vietas darbinieks.
Dzīvnieku aizsardzības likumā būs punkts, kas attieksies uz pašvaldībām. Tās būs tiesīgas izdot administratīvos aktus, kuros būs noteikts termiņš, kurā pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā būs jānovērš. Tas nozīmē, ka likumā noteikto prasību ievērošanu kontrolēs pašvaldība, veidojot sasaisti star pašvaldības un Valsts policiju, un PVD.
Dubultā palielināts sods par mājdzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpumu. Šobrīd tas ir 22 soda naudas vienības fiziskai personai, no likuma spēkā stāšanās brīža tās būs 44 vienības. Naudas izteiksmē tie ir 220 eiro. Juridiskai personai sods palielināts līdz 420 eiro.
Jaunums, kas skars veterinārārstus — darbības lokā jāietver arī vietas, kurās pavairo mājdzīvniekus.
Turpmāk mājdzīvnieku īpašniekiem obligāti būs jāveic arī kaķu un mājas sesku čipošana. Arī šajā likuma punktā būs noteikti izņēmumi.
Noteiks pārejas periodu
Vai šāda pastiprināta kontrole neveicinās jaundzimušo mājdzīvnieku iznīcināšanu, piemēram, slīcināšanu. Agija Mediņa saka, ka jau šobrīd ar likumu šādas darbības ir aizliegtas. Par izņēmumiem, kas attieksies uz kaķu čipošanu viņa saka, ka tai būs noteikts pārejas laiks, šobrīd to plāno no trīs līdz pieciem gadiem. Kaķu čipošana un reģistrēšana uzsākta 2017. gadā, šobrīd valstī čipoti vairāk nekā 23 tūkstoši šo dzīvnieku. Kā obligāti čipojamie būs kaķi, kuri iziet ārpus īpašnieka valdījuma teritorijas, patversmēs ievietotie, atsavinātie, tie, kuri piedalās izstādēs, valstī ievestie. Iespējams, ka līdz likuma pieņemšanas brīdim šis saraksts mainīsies.
Līdz šim un arī turpmāk suņa, kaķa vai seska nečipošana nebūs administratīvs pārkāpums, par to nesodīs. Tā vietā uzraugošā iestāde dzīvnieka saimniekam izsniegs administratīvo aktu un uzliks par pienākumu to izdarīt. Ja tas nenotiks, sekos tā sauktās piespiedu naudas piedzīšana, kas, neizpildot prasību, var tikt piedzīta vairākkārt.
Vai obligāta kaķu čipošana attieksies arī uz tiem cilvēkiem, pārsvarā sievietēm, kuras baro lielu skaitu pieklīdušu kaķu. Nereti šie kaķi dzīvo pie barotājām, tautā sauktām par “kaķu tantēm”. Zemkopības ministrijas pārstāve sacīja, ka šobrīd ministrija saņemot daudz zvanu no iedzīvotājiem, kuri stāsta par kaķiem laukos, dzīvokļos. Pēc MK noteikumu apstiprināšanas, katra kaķa īpašniekam būs jāizvērtē, kurā no kaķu īpašnieku kategorijā viņš iekļaujas. Iespējams, ka uz šādu kaķu kategoriju, par kādu ir jautājums, būs noteikts samērīgais pārejas periods — trīs vai pieci gadi. Uzņemoties barot kaķus, cilvēkam jāapzinās, ka tas būs jādara visu dzīvnieka mūžu. Barošana noteikti ir dārgāka, nekā čipošana un reģistrācija datu bāzē.
Madara Kaidaka, veterinārārste Pļaviņās
— Protams, ka šādas likuma izmaiņas ir nepieciešamas. Šobrīd notiek nekontrolēta dzīvnieku vairošana. Redzu, kas notiek mūsu pusē. Ir saimniecības, kurās dzīvo daudz kaķu, viņus reti baro, kaķi ir slimi, vairojas, klīst pa citām mājām, jo tur cilvēki viņu pabaros. Cilvēkam jādomā, ja viņam ir septiņi kaķi, tad vispirms viņi ir labi jāpabaro, nevis jāļauj vairoties un barot ar kartupeļiem vai vēl sazin ko. Attiecībā uz suņiem — socializēšanos noteikt ar likumu kaut minimālā līmeni vajadzētu. Ir bijuši gadījumi, kad suni vakcinēt braucam divatā ar vīru, jo nepieciešams speciālais suņa fiksācijas stienis. Saimniekam ir bail savam sunim tuvoties, turēt viņu pie kakla, jo suns kož. Socializēts dzīvnieks vismaz saimniekam ļaus uzlikt kakla siksnu, sevi turēt. Citādi kam tāds suns, kurš ir bīstams jebkuram, vajadzīgs. Socializēties nenozīmē, ka sunim jāiet uz suņu skolu, visur jāstaigā līdzi.
Kopumā dzīvnieku labturībā valsts iet pareizā virzienā. Vien veterinārārstiem negaidīta bija ziņa par kaķu čipošanu. Likumu pieņems, bet ir šaubas par kontroli. Ja tās nav, tad cilvēkiem tā daļēji var šķist bezjēdzīga.
Imants Kaziļuns
Reklāma