Ne gluži par velti

Pirms dažām dienām sanāca būt kādas biedrības labdarības akcijā – lietotu mantu un apģērbu dalīšanas burziņā. Dalība tajā rosināja dažādas pārdomas, tāpēc šoreiz norises vietu nemaz nav svarīgi minēt.

Proti, par šādu pasākumu biju dzirdējusi – lietoto mantu pakas atvestas no Dānijas, tur ir dažādas lietas, sākot no apģērba līdz apaviem, dažādiem traukiem un sadzīves lietām, nereti esot lietas ar visām birkām.

Gluži par velti tas nebija, jo katram, kurš ieradās, ziedojumu kastītē bija jāiemet viens eiro, tad ieeja mantu placī tika garantēta. Protams, ziedot varēja arī vairāk, cik nu katram rocība ļauj.

Atmosfēra atgādināja komisijas preču veikaliņu, tikai ar lielu cilvēku pūli, kas grāba, ko var sagrābt. Kamēr es nogāju garām, lai uzmestu aci visam piedāvājumam, lai kaut ko vispār saprastu, kas izlikts uz galdiem, kur kas atrodas, tikmēr citi devās jau uz savām automašīnām ar pilniem maisiņiem. Tātad viņiem šādām reizēm ir uztrenēta acs, – liek maisā visu, ja kas neder pašam, tad noderēs kādam ģimenes loceklim. Ja pirms minūtēm desmit stends ar trauku piedāvājumu bija pilns, tad, atgriežoties atpakaļ, praktiski viss jau bija izķerts. Starp palikušajām lietām, ko vēl kāds nebija pamanījis, ieraudzīju krūzīti Ukrainas karoga krāsās. Liku uzreiz somā, jo tas tāds unikāls atradums. Interesanti, ka, piemēram, traukiem virsū bija cenu zīmītes, kas liek domāt, ka kaut kur ārzemēs šīs lietas ir bijušas pārdošanā, bet pie saimniekiem nav tikušas. No mantām ar birkām jeb vēl nelietotām pamanīju kaudzi ar viena izmēra korsetēm un rozā kaklasaitēm un līdzīga veida precēm. Man tās gan nevajadzēja, bet, ieraugot jaunu, vaļā neplēstu iepakojumu ar vienreizlietojamiem traukiem puķu tematikā, ieliku tos maisiņā, jo vasaras sezonā vēl labi noderēs. Tātad gluži melots nebija arī par jaunām lietām. Bet, rezumējot visu manu guvumu, maisiņš ar lietojamām drēbēm un dažādiem sīkumiem tomēr sanāca. Pirmajai reizei nav slikti!

Zinu, ka biedrībām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ir gana daudz atbalstītāju, tāpēc to biedriem ir iespējas tikt pie dažādiem labumiem, ne tikai pie apģērba vien. Tāpēc es personīgi vēlos uzrunāt to sabiedrības daļu, kura līdz šim kūtri un skeptiski ir noraudzījusies uz šādu biedrību aktivitātēm. Ejiet uz savu pašvaldību, painteresējieties pie kaimiņiem vai sociālajiem darbiniekiem, varbūt arī jūspusē ir kāda biedrība, kur tieši jūs esat mērķauditorija. Varbūt tur atradīsies kas tāds, kas kaut nedaudz atvieglos kāda cilvēka ikdienu finansiālajā plānā. Bez jebkādām atrunām – “ko tad es tur iešu ubagoties” vai “lai jau citiem vairāk tiek” un tādā garā. Šādai domāšanai ir jāpaliek pagātnē, jo nav jau tā, ka arī uz tā saucamajiem humpalu veikaliem iet vien trūcīgie, lielākā daļa iet, bet ne visi to gatavi atzīt.

Un vēl, tieši pēc šī humpalu piedzīvojuma būtu vērts parevidēt arī savu skapi. Jo, kā redzam internetā, dažādas andeles, lietu atdošana un apmaiņa iet uz urrā. Jo, kas vienam lieks, citam zelta vērtē!