Laikraksts “Ziemeļlatvija” interesējās, kā jaunizveidotajā Smiltenes novadā iekļaujas bijušā Raunas novada (Raunas un Drustu pagastu) iedzīvotāji, kā mainījušies cilvēku ikdienas paradumi – pakalpojumu saņemšana, iepirkšanās, kultūras pasākumu baudīšana, izglītības ieguve un citi.
Iedzīvotāji atzīst, ka dzīves ritējums būtiski nav mainījies, bet novada centrs gan. Iepriekš tas bija Raunā, bet tagad Smiltenē, uz turieni attiecīgi tiek pārorientēta arī virkne ierasto pašvaldības pakalpojumu.
Bez personīgā transporta uz Smilteni netikt
Drustu pagasta iedzīvotāji atzīst, ka tiem, kuru rīcībā nav personīgās automašīnas, nokļūšana līdz Smiltenei ir problemātiska, jo sabiedriskais transports šajā maršrutā nekursē. Tāpēc daudzi iedzīvotāji cenšas izmantot pakalpojumus, kas pieejami Cēsīs, jo uz turieni ar autobusu var izbraukāt. Drustu pagasta iedzīvotāja Biruta Venediktova vēl atceras laikus, kad uz Smilteni no Drustiem varēja nokļūt. “Sen no mums neiet autobuss uz Smilteni. Senos laikos kursēja gan. Esmu pensionāre. Pensija ir neliela, tāpēc rūpīgi izsveru, kuri ir būtiskākie tēriņi. Izdevumi tikai turpina pieaugt. Tagad, lai aizbrauktu uz pilsētu, meklējam privāto transportlīdzekļu šoferus, kuri gatavi izvadāt. Citreiz pat sametamies naudiņu braucienam divas ģimenes kopā, lai sanāk lētāk. Pilsētā jau ir lielāka izvēle tiem pašiem dārzeņiem vai gaļas piedāvājumam un, ja pievēršas akcijām, tad arī draudzīgākas cenas pārtikas produktiem. Turklāt, kur nopirkt zāles? Sen mums pagastā nav aptiekas,” stāsta drustēniete, kura citādā ziņā nekādas izmaiņas saistībā ar jaunizveidoto novadu neizjūt. Viņa teic, ka ar satiksmes autobusu noteikti būtu daudz izdevīgāk braukt, tāpēc priecātos, ja uz Smiltenes pusi tas kursētu vismaz reizi vai divas nedēļā. “Saprotams, ka laukos jau pilnu autobusu nedabūt, bet domāju, ka braucēji noteikti būtu. Kāpēc gan lai mēs nedotos uz jauno novada centru, ja mums būtu tāda iespēja? Laukos jau tā mums nav nekādas izvēles. Visu, ko varēja likvidēt, jau likvidēja. Palikuši divi mazi veikaliņi, kur preču izvēle ir tāda, kā tā ir. Labi, ka vēl autoveikals kursē uz attālākām vietām pagastā, piemēram, uz Gatartu,” spriež B. Venediktova, kura vajadzības gadījumā izmanto sabiedrisko transportu, lai dotos uz Cēsīm. “No rīta var aizbraukt līdz Cēsīm un pēcpusdienā atpakaļ. Uz Cēsīm vairāk sanāk braukt, lai ietu pie dakteriem. Tad vienmēr sazvanos, lai tieku pie ārsta rīta pusē, lai varu pagūt atpakaļ laikus uz autobusu. Bet tur tāpat ir pakalpojumi, uz kuriem jāgaida rindā. Līdz ar to ir nācies braukt pat uz Madonu. Ko vajag, to vajag, vien jāmeklē iespējas, kā nokļūt,” uzsver kundze.
Pašiem izvadāt bērnus uz nodarbībām nav vienkārši
Drustēniete Inga Pērkone (arī Drustu tautas nama vadītāja) piekrīt, ja kursētu sabiedriskais transports, tad braucēji atrastos. “Mums ģimenē ir divi bērni, kuri mācās Smiltenes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolā. Līdz šim vadājām uz treniņiem, taču tas ir ļoti sarežģīti, jo jāatrod laiks tam visam. Kamēr bērni treniņā, sanāk vairākas stundas gaidīt. Ja kursētu uz Smilteni autobuss, tad nebūtu šādu problēmu, viņi paši izbraukātu. Ja varētu ar autobusu aizbraukt vismaz uz vienu pusi, tas jau būtu labi. Ne jau mums vienīgajiem, daudziem vecākiem ir problēmas ar bērnu izvadāšanu uz sporta skolu,” atzīst I. Pērkone un piebilst, ka ģimenē nav vienkārši apvienot pamatdarbu ar bērnu vadāšanu uz sporta nodarbībām, tāpēc šajā brīdī ir paņemta pauzīte un uz treniņiem bērni netiek vesti. Viņa uzskata, ja tiktu nodrošināts sabiedriskais transports uz Smilteni, tad tie, kas mēro ceļu uz Cēsīm, labprāt brauktu arī uz jauno novada centru – Smilteni. “Turklāt mums pagastā nav pat kur izņemt skaidru naudu, nav neviena bankomāta, gandrīz divus gadus nav vairs pasta nodaļas. Visus maksājumus skaita uz bankas kartēm, tāpēc, lai izņemtu naudu, cilvēkiem ir jābrauc,” viņa papildina.
“Ideālā variantā tas varētu būt transports pēc pieprasījuma, kas lauku reģionos tiek aktualizēts. Iedzīvotāji vienotos par brauciena laiku, cilvēku skaitu un saņemtu vajadzīgo pakalpojumu. Kaut ko jau var izdomāt, lai nāktu pretim iedzīvotājiem. Varbūt jaunajā novadā uz ko tādu varam cerēt,” ar optimistisku skatījumu raugās I. Pērkone.
Cer, ka tiks rasti risinājumi
Izpētot autobusu kustības grafiku, nākas secināt, ka tomēr pastāv iespēja nokļūt līdz Smiltenei, taču tikai ar pārsēšanos Raunā, bet tad gaidīšanas laiks autoostā uz nākamo autobusu būtu ļoti ilgs. Proti, ja braucienam uz vienu pusi tā būtu gaidīšana aptuveni stundu, tad nokļūšanai atpakaļ uz mājām – līdz pat trīs stundām, kas rezumējas ar to, ka arī šis variants iedzīvotājiem nav reāli izmantojams.
To, ka drustēniešiem tā ir aktuāla tēma, apliecina arī pārvaldes vadītāja Elīna Judina. Viņa pauž, ka iedzīvotājiem būtu svarīgi, ka ar sabiedrisko transportu no Drustiem viņi varētu nokļūt arī uz novada centru Smilteni, kur saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus. “Sabiedriskā transporta jautājums ir aktuāls jau iepriekš minēto jautājumu kontekstā, kā arī izglītības kontekstā. Šim jautājumam esam pieskārušies arī sarunas laikā ar Avotiņa kungu – par nepieciešamību rast risinājumu, lai no Drustiem kursētu sabiedriskais transports. Tam piekrīt arī Drustu skolas skolotāja Inga Zariņa, kura pati arī pasniedz stundas Smiltenē. Viņa uzsvēra, ka būtu nepieciešams transports, tādējādi veicinot, ka Drustu skolas audzēkņi mācības turpinātu mūsu novadā, nevis ārpus tā. Kā arī varētu saņemt daudzpusīgāku interešu izglītību,” komentē E. Judina.
Tajā pašā laikā Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe atzina, ka jautājums par sabiedrisko transportu aktualizējies tieši pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad mainījies arī novada centrs. “Jaunizveidotā novada pašvaldība darbojas pavisam neilgi. Šobrīd risinām vienu jautājumu pēc otra. Ir skaidrs, ka tas, kas attiecas uz iedzīvotāju nepieciešamību nokļūt novada centrā, būs jāpārskata un risinājumi jārod. Tas ir pašvaldības dienaskārtībā, taču cik ātri to izdosies atrisināt, pašlaik ir pāragri teikt. Savukārt pakalpojums – transports pēc pieprasījuma, lai arī viennozīmīgi ir laba alternatīva – Vidzemes reģionā ir pilotprojekta līmenī, tāpēc tikai ar laiku redzēsim, vai tas tiešām iedzīvosies uz palikšanu un būs kā alternatīva transporta pakalpojumu nodrošināšanai lauku reģionos,” teic E. Zurģe.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Nav sabiedriskā transporta līdz novada centram” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.
#SIF_MAF
Reklāma