Nākotnē saredz potenciālu biškopības nozarē

Ritas Dārznieces ikdiena aizrit Rīgā, bet nedēļas nogalēs viņa ar ģimeni dodas uz dzimto pusi Gaujienu, kur pēdējos gados pievērsusies savai sirdslietai – biškopībai.

Aizraušanās ar biškopību Ritai šobrīd esot hobija līmenī, taču no malas tā nešķiet, jo viņas pārziņā ir 36 bišu saimes, kas nebūt nav maz. Turklāt Rita par bitēm stāsta ar tādu aizrautību, ka nerodas ne mazākās šaubas – tā ir viņas īstā vieta un būtība. Taču, kā izrādās, viņai ir pamatdarbs, kas viņu saista un aizrauj ne mazāk, un tā ir jurisprudence – tieslietas, joma, kurā viņa strādā jau gadiem. Savukārt pirmie bišu stropi ir parādījušies 2018. gadā. “Lai gan mamma teica, ka es, jau maza būdama, vēlējos doties pie bitēm, man pašai šī vēlme parādījās kādus piecus gadus atpakaļ. Mums kaimiņos dzīvo lieliska sieviete Ilga, kura, cik maz zināms, ir biškope jau otrajā paaudzē. Viņa bija tā, kura ierādīja, ko nozīmē iet pie bitēm, kādas ir biškopja prasmes. Caur redzēto un stāstīto es arī iemīlēju šos mazos dabas brīnumus,” viņa atklāj.

Kā atzīst Rita, viņai vienmēr ir paveicies sev apkārt pulcēt un saistīt izpalīdzīgus, lieliskus cilvēkus. “Tad, kad atnāca doma, ka es vēlos nodarboties ar bitēm, vīra māte man piedāvāja aizbraukt pie viena kunga uz Gulbenes pusi, kuram esot daudz stropu, un viņš esot ar mieru daļu no tiem pārdot. Domāts – darīts! Pie stropiem tiku. Kad cilvēks kaut ko patiesi no sirds vēlas, tad visa pasaule sadodas rokās, lai tas piepildītos,” pārliecināta Rita.

Kā atklājas, tieši no kaimiņienes viņa ieguva savas pirmās bišu saimes, kuras izveidoja no atdaleņiem. Tad vēl bites mitinājušās kaimiņienes bišu dārza ganībās, bet gadu vēlāk abas kopā ar Ilgu nospriedušas, ka nu ir pienācis laiks Ritai pašai ņemt virsroku par savām bitēm. Tā arī izdarīts, un jau 2019. gadā Rita bija tikusi pie sešām bišu saimēm, no jau minētajām trim veidojot atdaleņus un tā pamazām paplašinot saimju skaitu.

Umalnieku medusdārzs

Sociālajos tīklos Rita lieto nosaukumu “Umalnieku medusdārzs”. Tur tagad izvietoti viņas bišu stropi. Kā viņa stāsta, tas savu nosaukumu esot ieguvis, ņemot vērā tā atrašanās vietas vēsturisko nosaukumu. Pašreiz tuvākajā apkaimē netiek izmantotas nelabvēlīgas ķimikālijas, kas varētu ietekmēt medus kvalitāti. Bites optimālais darba areāls ir aptuveni trīs kilometri. “Tur visapkārt ir pļavas, tuvumā arī mežs. Patiesībā bitēm tur ir fantastiska nektāraugu daudzveidība, no kā ievākt medu,” viņa skaidro.

Lauksaimniecības zeme ir Ritas mammas īpašums, kuru viņa labprāt atvēlējusi bišu ganībām. “Arī mammai ir sava lielā aizraušanās, un tas ir mazdārziņš, kur vienmēr aug visādi lauku labumi. Tāpat viņai ļoti patīk arī puķes,” Rita papildina un min, ka īpašums atrodas vairāku kilometru attālumā no ģimenes mājvietas, kas ir pašā Gaujienā.

Papildina zināšanas

Nupat jūlijā Rita pabeigusi LLU Mūžizglītības centra piedāvāto programmu “Biškopība”, tā kļūstot par sertificētu biškopi. Mācījusies divus gadus. Kursos sniegta izpratne un zināšanas biškopībā, kuras viņai noder jau tagad, kā arī noderēšot tuvākajā nākotnē, jo Rita jau ir ceļā uz savas uzņēmējdarbības reģistrēšanu biškopības nozarē. “Kursos guvu vērtīgu pieredzi. Bez teorētiskās daļas mums bija arī praktiskās nodarbības. Laiku, kad piemeklēja pandēmija, es izmantoju, lai mācītos. Tas ir kaut kas tāds, ko darīju priekš sevis, ar lielu interesi un aizrautību. Tolaik biju mājās ar trim bērniem – ar jaunāko biju bērna kopšanas atvaļinājumā. Nu jau viņš mums ir divgadnieks. Jāteic, ka ģimene – vīrs Raivis un vecāki – man tobrīd sniedza neatsveramu atbalstu un sapratni,” atzīst Rita un min, ka kursos bijis pasniedzējs Armands Gumbris, kurš stāstījis par biškopību ar tādu aizrautību, sniedzot arī viņai lielāku motivāciju darboties šajā lauciņā. Un, kā viņa teic, tādu cilvēku dēļ vien ir bijis vērts pievērsties kursiem.

Medus garšo visiem

Medus ienesums ir visas vasaras garumā, taču ražas rādītājus pagaidām Rita nerēķina. Cik ir, tik aiziet “tautās”. Produkcija aizceļo uz Rīgu kolēģiem, arī radi un draugi jau zina, kā garšo “Umalnieku medusdārza” medus, ir cilvēki, kas viņu atrod caur sociālajiem tīkliem. “Par medus ražu vismaz es sūdzēties nevaru. Bites čakli pastrādājušas un turpinās medu nest līdz rudenim. Šobrīd biškopība man ir tāda kā meditācija. Par to, ko bites ienesušas, man ir prieks. Ja pērn domāju, kur likšu tik daudz medus, tad šogad jau domāju savādāk – vai man pietiks medus visiem interesentiem,” spriež biškope, kura brīvajā laikā arī ievāc zāļu tējas. Jo, kā viņa saka, kur medus, tur arī saldas tējas pauzes.

Turklāt viņas ģimenē visi lieto medu, jo īpaši pati Rita. “Medus ir garšīgs, to saku ne tikai es, bet arī cilvēki, kuri jau to pagaršojuši,” norāda Rita un atgādina: “Kāds bitenieks, tādas bites! Manējās meitenes noteikti dzied, dejo un ar lielāko prieku izbauda katru mirkli būt foršā kompānijā! Neapšaubāmi, arī bitēm ir savs raksturs. Katrā stropā mājo citādāka atmosfēra. Ir interesanti to visu pavērot.”

Biškopei ir arī kluss sapnis par bišu mājiņas izveidošanu, kurā varētu attīstīt apiterapiju jeb ārstēšanu ar bišu produktiem. Viņa smēlusies gana daudz zināšanu par to, kā strādā bišu ražoto produktu pielietošana cilvēka veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai, un šajā jomā saskata perspektīvas.

Šobrīd Rita katru nedēļu piektdienās mēro ceļu no Rīgas uz Gaujienu. “Cik laiks atļauj, tik daru. Nereti medu sviežu naktīs, lai var pagūt visu, kas iecerēts. Bieži vien svētdienās esam laukos līdz pat vēlai pēcpusdienai. Šis ir laiks, kad pie bitēm ir gana daudz darba. Jau aizvadītajā nedēļā sāku to izjust, ka kļūst par maz laika, lai visu izdarītu. Šobrīd ieguldu darbu biškopībā ar domu, ka tā nākotnē būs mana pamatnodarbošanās. Tieši tāpēc esmu dilemmas priekšā, jo arī darbs jurisprudencē man no sirds patīk – man ir gandarījums, ka ar savu darbu izdodas palīdzēt cilvēkiem. Taču tajā pašā laikā ļoti labi saprotu, ka šīs abas lietas ir grūti apvienojamas. Domāts – darbošanās laukos un vienlaikus pilsētā. Tā tiešām nebūs viegla izšķiršanās, jo izaugsmes iespējas ir kā Rīgā, tā laukos,” uzskata Rita un piebilst, ka šobrīd gan varēs pievērsties tikai un vienīgi bitēm, medus sviešanai un pildīšanai burciņās, jo jau no nākamās nedēļas viņa dosies atvaļinājumā, kuru noteikti pavadīs ar ģimeni laukos.  

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.