Ziemellatvija.lv
Jelgavas novads ir bagāts ar muižām. Viena no tām ir Lielvircavas muiža, kas ir pašvaldības īpašums. 1920.gadā muiža pārgāja valsts īpašumā un tika sadalīta jaunsaimniecībās, bet kungu māju nodeva pagasta pašvaldībai, kura te ierīkoja izrīkojumu telpas. No 1924. līdz 1989.gadam kungu mājā bija skola. No 2015.gada muižas kungu māja ir pieejama publiskai apskatei kā tūrisma objekts. 2020. un 2021.gadā veikta nozīmīga kungu mājas telpu restaurācija. Saglabājusies aleja un aplis muižas priekšā, kur var piebraukt kariete un izlaist baronesi. Arī mūs pieved un izlaiž kā baronus, tikai no autobusa.
“Jau tālajā 1500.gadā Livonijas ordeņa mestrs Volters no Pletenbergas Lielvircavu un Vircavu izlēņoja Heinriham fon Klopmanam. Klopmanu dzimtai Lielvircavas muiža ar nelielu pārtraukumu piederēja 300 gadus,” stāsta vietējā gide Signe Lūsiņa.
Lielvircavas muižas kungu māja celta laika posmā no 1803. līdz 1808.gadam, to būvējis barons Dionisijs fon Klopmans. 1822.gadā muižu nopērk Dītrihs fon Grothuss un 1829.gadā atdāvina to meitai Adelheidei, kura apprecas ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Tā par muižas īpašniekiem kļūst Hānu dzimta, kuras dažādi pārstāvji tur dzīvojuši līdz pat agrārajai reformai.
Dažādu stilu sajaukums
“Tā bija divstāvu taisnstūra garenbūve ar verandu galvenās fasādes centrā. Parka pusē atradās rezerves izeja ar skaistām izliektām kāpnītēm. Arhīva dati arī atzīmē, ka kungu mājai virs pagrabstāva, kas būvēts no akmeņiem, ir divi stāvi, celti no tēstiem baļķiem. Ēkai ir trīs skursteņi, 85 lieli, labi iestikloti logi un sarkanu kārniņu jumts. Savukārt pagrabstāvā atrodas virtuve, saimes istaba, pieliekamais kambaris, divi pagrabi un četras dzīvojamās istabas. 19.gadsimta vidū ēku nedaudz pārbūvēja akadēmiskā klasicisma stilā, un interjerā no agrākiem laikiem ir saglabājušās kāpnes, podiņu krāsnis ar dekoriem augšdaļā, kā arī grīdas inkrustācija. Pēc agrārās reformas šeit skolā tika ierīkotas izrīkojumu telpas, kur varēja notiks dažādas balles un pasākumi, bet no 1924.gada līdz pat 1989.gadam šajā muižkunga mājā bija skola,” stāsta S.Lūsiņa.
Muižas viena no lielākajām vērtībām ir ieejas durvis, kas saglabājušās no 19.gadsimta vidus.
Pirmajā stāvā kādreiz rosījās kalpotāji un arī tur dzīvoja, savukārt otrajā stāvā bija kungu telpas, uz kurām var uziet pa 1853.gadā būvētām kāpnēm, kuras ir saglabājušās kopš tā laika. “Anfilādei gan vienā galā, gan otrā galā ir senču portreti, kuri it kā skatās viens uz otru. Tas rada tādu interesantu sajūtu. Telpas ir dažādos stilos. Piemēram, ēdamzāle ir ar tādu smagnēju galdu un senču ģimenes portretiem pie sienām – atbilst barokālajai noskaņai. Kungu kabinets ir ieturēts klasiskās noskaņās. Atpūtas stūrīši un simetriski izvietotie saloni ir izveidoti bīdermeijera stilā. Daudz kur redzams Klopmanu ģimenes ģerbonis – trīs zvārgulīši. Tādi zvārgulīši, ko karina Ziemassvētku eglītē un skan tālu. Tie tiešām var izskanēt tālu un radīt dažādas interesantas skaņas, un arī Klopmanu dzimtas vārds ir izskanējis tālu. Viņi nav tikai Latvijas baroni, bet viņiem piederēja īpašumi arī Vācijā,” stāsta Signe.
Unikāla ne tikai Latvijā
Vēl Lielvircavas muiža izceļas uz citu fona ar kaut ko ļoti unikālu, kā nav nekur citur ne Latvijā, ne Eiropā. “Klopmanu dzimtas pēcnācēji – Gustavs fon Klopmans ar savu ģimeni – dzīvo Vācijā, viņām pieder vairāki īpašumi, viens no tiem bija neliela pils, kurā bija apkopotas un savāktas dzimtas relikvijas, portreti, gleznas, trauki, servīzes, mēbeles, dažādi interjera priekšmeti. Kaut kādu iemeslu dēļ viņam šī pils bija jāpārdod, un viņš domāja, ko tad darīt ar šo ekspozīciju. 2020.gadā pa Elejas šoseju brauca divi vācu tūristi Klopmani un ieraudzīja norādi uz Lielvircavas muižu. Viņi zināja, ka muiža savulaik bijusi viņu senču īpašums. Viņi iegriezās un bija ļoti pārsteigti par to, ka atrada muižu saglabātu labā stāvoklī un ne tikai saglabātu, bet ļoti skaisti un rūpīgi, ievērojot vēsturisko vērtību saglabāšanas principus, izremontētu. Pēc kāda laika Lancmaņa kungs (Rundāles pils muzeja bijušais direktors), kurš ar baronu Klopmanu bija pazīstams, esot saņēmis e-pastā vēstuli, kurā izstāstīts, ka Klopmaniem Vācijā ir pils, tur ir liela, vairāk nekā 400 priekšmetu, ekspozīcija, kuru viņi rāda tūristiem. Bet nu pils jāpārdod, un viņš jautāja, vai Latvija būtu ieinteresēta pieņemt šo ekspozīciju. Protams, Imants Lancmanis teica: “Jā!” – un sazinājās ar Jelgavas novada pašvaldību. Visi bija ļoti ieinteresēti, ieskaitot muižu. 2022.gadā durvis vēra Lielvircavas muiža, kurā ir pašu baronu Klopmanu oriģinālās mēbeles, interjera priekšmeti, kurus viņi ir deponējuši Jelgavas novada pašvaldībai uz 25 gadiem. Tur ir papildu punkts: ja viss būs ļoti labi un viss šeit attīstīsies, un cilvēkus tiešām tas interesēs, tad pēc 25 gadiem, varētu notikt tā, ka Klopmani visu šo arī uzdāvina muižai. Pagaidām tas ir deponējums. Un kaut kas tāds ir unikāls, kas nav bijis ne Latvijā, ne Baltijā, pat ne Eiropā, ka paši baroni pilnībā apmēbelē muižu. 2022.gadā, piedaloties Klopmanu ģimenei, muiža tik atvērta apmeklētājiem. 2023.gadā muiža svinēja 200 gadu jubileju, tad Klopmanu ģimene atkal bija klāt ar nelielu dāvanu – spilveniem ar dzimtas ģerboni. Tad, kad iekārtoja muižu, viņi saprata, ka nav gultas, nav bērnistabas iekārtas. Nu tad viņi pamazām meklē vēl priekšmetus,” stāsta S.Lūsiņa.
Viņa piebilst, ka deponējums nav no viena laika, ka, lūk, 18.gadsimtā izskatījās šādi, bet tā varēja izskatīties. “Viss oriģinālais ir no viņiem,” viņa saka.
Pārsla Konrāde
Reklāma