Ilze Fedotova
Tepat kaimiņos, Valmieras novada Brenguļu pagasta “Paeglīšos”, ir miniciems, kurā miniatūrā versijā apskatāmas vairākas ēkas. To vidū arī Vijciema baznīca, Mēru muiža un Palsmanē celtā Lazdiņu pusmuiža. Mērogā 1:25 aplūkojamas vairākas ēkas, un visas ir no reālās dzīves. “MiniCiema” veidotāja ir Santa Paegle, kura Valmieras pusē pazīstama kā tūrisma uzņēmuma vadītāja, aktīvā tūrisma pārgājienu vadītāja, velogide un velomaršrutu veidotāja.
Kā atklāj S. Paegle, interese par “MiniCiemu” ir pietiekami liela, cilvēki brauc no visas Latvijas. “Priecājos, ka cilvēkiem ir interese. Ciemos brauc kā individuāli interesenti, tā grupas. Katru vienmēr sagaidu, aprunājamies, no kurienes ieradušies, pastāstu kādus interesantus faktus par katru ēku, kas apskatāmas šeit. Ir braukuši arī cilvēki, kas dzīvo tuvumā kādai no šeit redzamajām ēkām. Ir patīkami dzirdēt uzslavas vārdus, ka miniatūrais objekts izskatās tāpat kā dzīvē, ir smalki un sīki izstrādāts, ar visām detaļām. Tas motivē turpināt attīstīt “MiniCiema” ideju kā savam, tā citu priekam. Kāpēc tieši šāds nosaukums? Tas atvasināts no miniatūrām un vecā mājas nosaukuma – “Mežciems”. “MiniCiems” ir firmas zīme, izveidots arī īpašs logo,” norāda “MiniCiema” izveidotāja.
Pirmais objekts, ko Santa radījusi miniatūrā, ir tapis pirms desmit gadiem. Viss aizsācies ar interesi un vēlēšanos radīt kaut ko skaistu un paliekošu. “Ārzemēs šādi miniatūru ēku ciemi ir daudzviet. Savā laikā esmu pati tādus apmeklējusi, redzējusi un smēlusies idejas, nodomājot – kāpēc gan ne? Būtu interesanti arī pašai pamēģināt kaut ko tādu īstenot, vismaz izveidot kādas ēkas maketu savam priekam. Man izdevās! Sāku ar vienu miniatūru, bet laika gaitā tapa vēl un vēl. Sākotnēji ēkas-miniatūras man bija mājas pagalmā un veiksmīgi kalpoja kā dekoratīvi elementi, kam cilvēki vienmēr varēja “piesiet aci”. Vien šajā vasarā miniatūrām atradām plašāku vietu. Latvijā, protams, ir atsevišķi objekti – ēkas un baznīcas –, kuriem ir tapuši miniatūrās versijās apskatāmi maketi, bet par tādu kā miniciemu neesmu gan dzirdējusi,” viņa saka un uzsver, ka sākotnēji neesot bijusi doma šo visu izvērst par kādu tūrisma objektu, bet laika gaitā cilvēku interese par viņas aizraušanos arvien pieaugusi un galu galā nācies domāt, ka ēku miniatūrām tomēr jāatrod piemērota vieta plašākai apskatei. Tā teikt, lai nav jātur svece zem pūra.
S. Paegle aizraujas ar novadpētniecību, tāpēc katra ēka, kas apskatāma “MiniCiemā”, ir tikusi rūpīgi izpētīta, izzināta tās vēsture un ievākta plaša informācija. Viņa min – ja kāda ēka ir zudusi, pēc arhīvu materiāliem vai senām fotogrāfijām var saprast, kāda tā kādreiz bijusi, lai modelis taptu, kā bijis īstenībā. Tāpēc vienmēr viss sākas ar uzmērīšanu un uzzīmēšanu, tikai tad sākas būvniecības process, pielāgojot dažādus materiālus. Galvenokārt tie ir sintētiskie, bet tiekot izmantots arī dabīgais akmens. “MiniCiemā” šobrīd ir apskatāmas septiņas miniatūru ēkas – Trikātas baznīca, Stāmerienas un Mēru muižas pilis, Alūksnes Jaunā pils, Lazdiņu pusmuiža, Vijciema baznīca, Brenguļu pamatskola. Raugoties šādā griezumā, var teikt, ka Smiltenes novada objekti ir plaši pārstāvēti. Turklāt šobrīd top arī Grundzāles muiža, kuru plānots pabeigt līdz septembra beigām, kad tā papildinās jau esošo ekspozīciju.
“Darbs pie vienas ēkas izveides ir laikietilpīgs un diezgan atšķirīgs – no diviem līdz deviņiem mēnešiem. Grundzāles muižas miniatūra jau guvusi aprises un tuvojas nobeiguma fāzei, tuvākajās dienās krāsošu ēkas ārpusi un likšu iekšā logus. Līmējot, mūrējot, veidojot – tā top nelieli ēku modeļi. Viss ir izmērā 1:25. Tātad, ja realitātē ir viens metrs, tad miniatūrā tie būs četri centimetri. Ja ēka ir piecus metrus augsta, tad modelis – 20 centimetru. Pieļauju, ka arī manos modeļos noteikti ir kādas kļūdas, bet ar laiku tās mācos novērst. Zinu, ko, veidojot nākamo ēku, nevajag darīt vai kādus materiālus labāk izmantot vai ne,” atklāj miniatūru veidotāja.
Visi objekti tiek veidoti pašas spēkiem, līdz ar to laika gaitā viņa ir daudz iemācījusies – gan strādāt ar tādiem instrumentiem kā figūrzāģi, frēzi, fleksi, tāpat apguvusi 3D printēšanu. Lai miniatūru ēkas būtu maksimāli pietuvinātas realitātei, ir jāapbruņojas ar pacietību un nepārtrauktu izglītošanos. “Katru reizi klāt nāk jauna pieredze, visu laiku ir kas citādāks. Katru reizi iemācos kaut ko jaunu. Mani aizrauj šis radīšanas process, tāpēc tas neapnīk. Arī ideju jauniem modeļiem, ko pētīt un ar laiku realizēt, dzīvē netrūkst,” viņa stāsta un atklāj, ka visvairāk vēlas radīt maketus zudušām ēkām, lai tās saglabātu vēsturei. “Mums ar savu mantojumu ir jālepojas, ne tikai jābrauc skatīties vēsturiskas vietas ārzemēs. Ikdienā aizraujos ar velotūrismu. Ceļojot ar velosipēdu, esmu ieraudzījusi tik daudz aizmirstu vietu, ko man gribas atkal celt gaismā. Noteikti vēlos uzcelt ēkas, kas vairs nav saglabājušās, ir palikušas tikai drupas vai nav vispār nekā. Tas prasa dziļāku vēsturiskās materiālās bāzes izpēti. Man ir veiksmīga sadarbība ar dažādiem arhīviem, esmu pateicīga visiem atsaucīgajiem cilvēkiem par palīdzību, meklējot informāciju. Izmantoju arī internetu, ārzemju arhīvu lapas, kur varētu būt stāsti par Latvijas senajām muižām,” atklāj Santa.
Īpašumā, kurā atrodas “MiniCiems”, viņa iekārtojusi arī savu darbnīcu. “Šeit ir vieta, kur varu darboties un brīvi izvērsties. Darbnīcā viss vēl ir procesā, laika gaitā tā tiks pilnveidota. Labā ziņa, ka šeit ir ievilkta apkure, tātad varēšu darboties arī drēgnākā rudenī un ziemā,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Santa.
Jāmin, ka “MiniCiems” ir atvērts apskatei no ceturtdienas līdz sestdienai no pulksten 10 līdz 18, un šī ir pirmā sezona. Iepriekš nav jāpiesakās, ir “Facebook” lapa “Miniciems”, kur var iepazīties ar informāciju.
Reklāma