Var svinēt, var nesvinēt, – tā ir katra izvēle un arī apstākļu sakritība, bet to, ka 14. februārī ir svētki mīlestībai jeb Valentīndiena, var redzēt gribot negribot, ja vien sanāk ieiet veikalos, kur pārdod sirsniņveida suvenīrus, kūciņas ar attiecīgu noformējumu vai citu Valentīndienas simboliku.
Latvijā vienā daļā sabiedrības pret šiem svētkiem ir rezervēta attieksme – sak, tie nav mūsu, latviešu, svētki, bet importēti, tad kālab gan tos svinēt.
Taču es piekrītu tiem, kuri saka – svētku nekad nevar būt par daudz, un, ja cilvēkam ir sava mīļa otrā pusīte, tad taču ir jauki viņu iepriecināt ar kādu romantisku, sirsnīgu Valentīndienas dāvanu.
Manu “Facebook” draugu vidū ir smilteniešu novadniece Iluta Medne, kura tagad dzīvo Francijā, Kalē, un ik pa brīdim savā “Facebook” kontā publicē arī fotogrāfijas ar sevi un savu dzīvesbiedru Vincentu. Abi kopā ir 15 gadus un fotogrāfijās izskatās tik omulīgi un saticīgi, ka uzrakstīju Ilutai, aicinot pastāstīt, vai viņi svin Valentīndienu un kā šos svētkus Francijā atzīmē kopumā.
“Svinam, jo viss, kas veicina cilvēkos jaukas jūtas, viss, kas atgādina ikdienas rutīnā, kādēļ divi cilvēki ir kopā, noteikti jānosvin,” man raksta Iluta un piebilst, ka viņa ar savu dzīvesbiedru šogad Valentīndienu svinēs skaistā panorāmas restorānā Kalē pludmalē.
Francijā Valentīndiena esot populāra, it īpaši jauniešu vidū. Tie, kuriem ir pāris, viens otram dāvina ziedus, bižutēriju, šokolādi, mīļmantiņas, kopā dodas uz restorānu, un lielā pieprasījuma dēļ galdiņus labos restorānos vajagot rezervēt ļoti laicīgi. “Zinu, ka mīlošas sievas uzklāj skaistu vakariņu galdu arī mājās. Var nopirkt sirsniņveida tortītes un mazas kūciņas ar sirsniņām. Juvelieru veikali ietirgo labu naudiņu, pārdodot savus izstrādājumus. Februāris Francijā ir tāds mēnesis, kad nav nekādu valsts svētku, nekādu brīvdienu, tādēļ Svētā Valentīna diena vismaz iekrāso februāri krāsaināku,” raksta Iluta.
Februāris jau pats par sevi ir mēnesis, kad jaušams pavasara tuvums, – dienas gaisma turas ilgāk, putni čalo kaut kā dzīvespriecīgāk, skaļāk, ziedu veikalos dominē narcises un hiacintes, un no tā visa arī noskaņojums kļūst pavasarīgāks. Ja to vēl var saslēgt tandēmā ar mīlestību, tad šī enerģija uzlādēs un sasildīs ilgam laikam.
Dzīve bez mīlestības zaudē daudz no savas iespējamās krāsainības, tas ir pašsaprotams fakts, nevis tukša teorija. Tāpēc tie pāri, kuri jau esat kopā, – lai jums laimīga mīlestība, bet tie, kuri savu otru pusīti vēl meklē vai gaida, lai tas izdodas pēc iespējas ātrāk!
Man nav izdevies uzzināt, kuram dzejniekam vai dzejniecei pieder šīs rindas, bet tās ir trāpīgas:
“… Bez tevis prieks man neliekas vairs prieks / Un saziedējis liekas maizes rieks, / … Bez tevis ceriņš logu neaizskar, / Bez tevis bērzi slotām ziedēt var, / Bez tevis draugos vientuļš jūtos es, / Bez tevis es kā koks bez galotnes.”
Reklāma