Mērķis – padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā

Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko un ekonomisko situāciju pasaulē un atsauksies arī uz Latvijas tautsaimniecību. Šobrīd viens no karstākajiem tematiem ir, kā mazināt neatkarību no Krievijas energoresursiem, par to spriež gan Eiropas Komisijā, gan mūsu valsts Saeimā un citu valstu valdībās.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien, 8. martā, jau paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas, gāzes, kā arī citu energoresursu importu, proti, naftas un gāzes eksports ļauj Krievijas kontos nonākt aptuveni miljardam eiro katru dienu, kas savukārt palīdz Kremlim turpināt kara pret Ukrainu finansēšanu. Līdz gada beigām  no Krievijas naftas importa atteiksies arī Lielbritānija.

Uz atjaunīgo enerģiju jāpāriet zibenīgi

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija 8. martā nākusi klajā ar orientējošu plānu, kā Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi (Eiropas Komisija ir Eiropas Savienības izpildvara, lielākā no ES institūcijām, tai ir tiesības ierosināt jaunus likumprojektus un citus normatīvos aktus).

Šajā plānā, kam dots nosaukums REPowerEU, arī izklāstīti vairāki pasākumi ar mērķi reaģēt uz pieaugošajām enerģijas cenām Eiropā un sagādāt gāzes krājumus nākamajai ziemai. Eiropa jau vairākus mēnešus saskaras ar enerģijas cenu pieaugumu, bet tagad šo problēmu vēl saasina neskaidrība par piegādi, “Ziemeļlatviju” informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Jaunā ģeopolitiskā un enerģijas tirgus realitāte liek krasi paātrināt pārkārtošanos uz tīru enerģiju un panākt Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem un fosilajiem kurināmajiem, kuru cenas ir stipri svārstīgas, uzsver Eiropas Komisija.

Pēc iebrukuma Ukrainā tas, ka strauji jāpārkārtojas uz tīru enerģiju, ir skaidrāks nekā jebkad. ES importē 90% no patērētās gāzes, aptuveni 45% šī apjoma – no Krievijas (dažādās dalībvalstīs importētais apjoms ir atšķirīgs). Krievija nodrošina arī aptuveni 25% no naftas importa un 45% no ogļu importa.

REPowerEU mērķis būs dažādot gāzes piegādes, paātrināt atjaunīgo gāzu ieviešanu un aizstāt gāzi siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā. Līdz gada beigām Eiropas Savienības pieprasījumu pēc Krievijas gāzes tādējādi var izdoties samazināt par divām trešdaļām. Galvenie principi ir dažādot gāzes piegādes, vairāk sašķidrinātās dabasgāzes un cauruļvadu gāzes importējot no piegādātājiem, kas nav Krievijas piegādātāji, un kāpinot biometāna un atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un importa apjomu, kā arī straujāk mazināt fosilā kurināmā izmantojumu mājokļos, ēkās, rūpniecībā un elektroapgādes sistēmā.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, komentējot šo plānu, uzsvērusi: “Mums jākļūst neatkarīgiem no Krievijas naftas, oglēm un gāzes. Mēs vienkārši nevaram paļauties uz piegādātāju, kas mūs nepārprotami apdraud. Lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ietekmi, dažādotu gāzes piegādi nākamajai ziemai un paātrinātu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, mums jārīkojas jau tagad. Jo drīzāk mēs pārkārtosimies uz atjaunīgajiem energoresursiem un ūdeņradi, vienlaikus panākot lielāku energoefektivitāti, jo drīzāk mēs būsim patiesi neatkarīgi un jo drīzāk mūsu energosistēma būs vien mūsu pašu ziņā. Šonedēļ Versaļā es Komisijas idejas pārrunāšu ar Eiropas līderiem un pēc tam kopā ar savu komandu strādāšu, lai tās ātri īstenotu.”

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss uzsver, ka ir pienācis laiks novērst  ES neaizsargātību un ātri kļūt neatkarīgākiem enerģijas izvēlē.

“Pāriesim uz atjaunīgo enerģiju zibenīgi. Atjaunīgie energoresursi ir lēts, tīrs un potenciāli neizsmeļams enerģijas avots, un tā vietā, lai finansētu fosilā kurināmā nozari citur, tie rada darbavietas tepat. Putina karš Ukrainā skaidri rāda, cik steidzami mums jāpaātrina pārkārtošanās uz tīru enerģiju,” norāda Franss Timmermanss.

ES Enerģētikas komisāre Kadri Simsone informē, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir saasinājis piegādes drošības situāciju un enerģijas cenas sakāpinājis līdz vēl nepieredzētam līmenim. “Atlikušajām šīs ziemas nedēļām Eiropai gāzes pietiek, taču mums steidzami jāsagādā krājumi nākamajam gadam. Tāpēc Komisija ierosinās līdz 1. oktobrim ES gāzes krātuves uzpildīt vismaz par 90 procentiem. Mēs esam arī ieskicējuši cenu regulēšanas, valsts atbalsta un nodokļu pasākumus, kuru mērķis ir Eiropas mājsaimniecības un uzņēmumus aizsargāt no ārkārtēji augsto cenu ietekmes,” skaidro Kadri Simsone.

“Smiltenes piens” steidzami meklē alternatīvu gāzes apkurei

EK 2021. gada oktobra enerģijas cenu rīkkopa jau ir palīdzējusi ES dalībvalstīm  mazināt augsto cenu ietekmi uz mazaizsargātiem patērētājiem.  25 dalībvalstis ir  pieņēmušas pasākumus, kas jau mazina enerģijas rēķinus vairāk nekā 70 miljoniem mājsaimniecību un vairākiem miljoniem mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, norāda EK.

Šonedēļ  EK  dalībvalstīm dod papildu norādījumus, kuros apstiprina iespēju regulēt cenas ārkārtējos apstākļos un izklāsta, kā dalībvalstis var ieņēmumus no lielas peļņas enerģētikas nozarē un emisijas kvotu tirdzniecības pārdalīt patērētājiem.

ES valsts atbalsta noteikumi turklāt dalībvalstīm dod iespēju sniegt īstermiņa atbalstu uzņēmumiem, kurus skar augstas enerģijas cenas, un palīdzēt samazināt to pakļautību enerģijas cenu svārstībām vidējā termiņā un ilgtermiņā.  EK ar dalībvalstīm vēl apspriedīsies par to, vai vajadzīgs jauns krīzes situācijām domāts valsts atbalsta pagaidu satvars, kurā varētu piešķirt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, it sevišķi tiem, kas saskaras ar augstām enerģijas izmaksām, un kādam vajadzētu būt šim satvaram. Lai mazinātu enerģijas cenu straujo pieaugumu,  EK izskatīs visus iespējamos ārkārtas pasākumus, ar ko varētu ierobežot gāzes cenu domino efektu uz elektroenerģijas cenām, piemēram, cenu pagaidu ierobežojumus.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes cena aprīlim Eiropā atbilstoši šī brīža prognozēm svārstās ap 250 līdz 300 eiro par megavatstundu (MWh), teikts AS “Latvijas gāze” paziņojumā biržai “Nasdaq Riga”. Saskaņā ar gāzes sadales sistēmas operatora “Gaso” mājaslapā publicēto informāciju dabasgāzes biržas cena martā ir 81,22 eiro/MWh.

Gaidāmais dabasgāzes cenu kāpums tiem uzņēmumiem, kuri izmanto šo resursu, steigšus liek meklēt alternatīvus risinājumus.

2019. gadā akciju sabiedrība “Smiltenes piens”, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, realizēja projektu par pāreju uz sašķidrinātās dabasgāzes apkuri. Projekta mērķis ir samazināt kaitīgo izmešu daudzumu gaisā un radīt tīrāku vidi Smiltenes pilsētā, un strādāt efektīvāk. Ņemot vērā esošo situāciju energoapgādes tirgū, AS “Smiltenes piens” meklē risinājumu, kā turpināt darbu esošajos tirgus konkurences apstākļos, uzsver AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova.

“Pirmais šokējošais dabasgāzes cenu pieaugums sākās pagājušajā vasarā, bet maksimums bija šī gada janvārī. Prognozējamās dabasgāzes cenas biržās aprīlī ir trīs līdz četras reizes augstākas salīdzinoši ar janvārī. Tagad mēs meklējam alternatīvus apkures veidus, risinājumus, kā pāriet uz apkures veidu, kur tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi. Lai varētu ātri pāriet uz alternatīviem apkures risinājumiem, ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi un šajā laikā vairāk kā nekad ir nepieciešams valsts atbalsts. Papildus apkures izmaksām ir arī piena iepirkuma cenu pieaugums, cenu pieaugums turpinās arī iepakojumam, izejvielām un visam, kas nepieciešams ražošanai. Mēs nespējam to vairs akumulēt, un Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaina savi ikdienas ieradumiem, jo Latvijā pārtikai iedzīvotāji tērē 25 procentus no saviem ienākumiem. Dramatiski pieaugot degvielas cenām, turpināsies cenu pieaugums visiem produktiem un pakalpojumiem. Par iespējamā atbalsta piešķiršanu piena pārstrādei Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība ar ministrijām runā jau no aizvadītā gada oktobra, bet neesam sadzirdēti. Šajā brīdī ir būtiski saglabāt nacionālo pārstrādi,” uzsver Ilze Bogdanova.

Ne reizi vien daudzās diskusijās izskanējis priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Daudzās Eiropas Savienības valstīs samazinātā PVN likme pārtikai darbojas. Šis jautājums atkal būtu jāaktualizē valdībā, uzskata uzņēmēji. Tas uzlabotu vietējo ražotāju konkurētspēju un būtu atbalsts sabiedrības mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Lai iedzīvotājiem maciņā paliek vairāk naudas, ir ātrāk jāveic neapliekamā minimuma palielinājums.

Saeima spriež, kā samazināt cenu pieauguma riskus

Par to, kā  samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret trešo valstu izraisītiem piegāžu riskiem, spriež arī mūsu valsts Saeima. Vakar, 10. martā, Saeima izskatīja  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātos grozījumus Enerģētikas likumā.

Likumprojekts paredz veikt grozījumus Enerģētikas likumā, nosakot pienākumu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram veidot dabasgāzes stratēģiskās rezerves, kas nākotnē ierobežotu piegāžu riskus, informē Saeimas Preses dienests.

“Gāzes stratēģiskās rezerves jānodrošina tādā apmērā, lai piegāžu aizsardzība būtu iespējama ne tikai aizsargātajiem lietotājiem, bet ziemas sezonā ļautu nodrošināt termoelektrocentrālēs elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu,” uzsvēra  komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Komisija ir lūgusi Ekonomikas ministriju sniegt ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu alternatīvu gāzes piegādes avotu izvēlei, tai skaitā sašķidrinātās gāzes termināla izbūvei un vēlas noskaidrot, kāpēc Lietuva ir nolēmusi investēt papildlīdzekļus Klaipēdas terminālā un kāpēc arī Igaunijā šobrīd apspriež sašķidrinātās gāzes termināla izbūvi – kāds tam ir ekonomiskais pamatojums un kāpēc Latvija nedodas šajā virzienā.

Eiropas Savienības vidējais dabasgāzes krātuvju piepildījums februāra sākumā ir nokrities zem 35 procentiem. Esošā dabasgāzes piegāžu ķēde nav bijusi gatava šādai situācijai, un strauji pieaugušās resursu cenas apdraud ekonomikas konkurētspēju, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānotais tiesiskais regulējums ietekmēs dabasgāzes un elektroenerģijas patērētājus, īpaši energoietilpīgajās nozarēs, samazinot cenu pieauguma riskus, norāda likumprojekta autori. 

VIEDOKLIS

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, EP priekšsēdētāja vietnieks, EP Ekonomikas un monetārās komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Nodokļu jautājumu apakškomitejas loceklis: 

– Šis nebūs lētas enerģētikas laiks. Pēc tā, kas notiek Ukrainā, tas ir pilnīgi skaidrs. Cilvēkiem jāsaprot, ka vairs nav tā, kā  bija miera laikos, un visi energoresursi, arī šķelda un granulas, būs dārgāki  – citi vairāk, citi mazāk. Tāpēc ir jautājums, cik  mērķētu palīdzību katra valsts, arī Latvija, spēs sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet uztraukties nevajag, par palīdzību tiek domāts.                                                                                                                   

Ļoti gaidīts dokuments bija Eiropas Komisijas plāns REPowerEU, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā šonedēļ. Plāns dalās divos posmos: viens posms ir šīs ziemas jautājums enerģētikas sektorā un tas skar arī gāzes apgādi Latvijā, otrs posms ir divu līdz četru gadu garumā, kad var izdarīt daudzus lielus soļus infrastruktūras ziņā. Tikai tagad parādās temats, ka Eiropā ir Enerģētikas savienība, taču šī krīze atklāja, cik mēs šai savienībai esam negatavi. Piemēram, Spānijai ir ļoti lielas jaudas  sašķidrinātās dabasgāzes krājumi, bet vienīgais cauruļvads uz Franciju un tālāk uz Eiropu ir ar gandrīz 10 reizes vājāku jaudu, nekā Spānija varētu piegādāt Eiropas iekšējā tirgū. Tas parāda to, cik mēs esam nesaistīti. Attiecībā uz pašreizējo situāciju ar dabasgāzi Latvijas gadījumā Ekonomikas ministrija un “Latvenergo” izdarījušas iepirkumu uz aprīli un maiju un iegādāsies dabasgāzi no Norvēģijas, ASV un Kataras, kas gāzi piegādās ar kuģiem un nodrošinās “Latvenergo” resursus  diviem TEC elektrības ražošanai. Apkurei galvenais piegādātājs ir “Latvijas gāze”, šī uzņēmuma lielākie akcionāri ir arī “Gazprom” un “Itera Latvija”, kuru līdzīpašnieki tuvākajā laikā var būt pakļauti sankcijām un tad “Latvijas gāze” nevarēs iesūknēt to apjomu, kas vajadzīgs Inčukalna gāzes krātuvei. Cik zinu, Ekonomikas ministrija jau domā, ko darīt, ja gadījumā šajā ziņā notiek kādas izmaiņas, un tad vai nu “Latvenergo”, vai kāds cits uzņēmums uzņemtos sašķidrinātās gāzes iepirkšanu. Latvijai ir svarīgi nodrošināties ar gāzi nākamajai ziemai. 2023. gadā jau ir paredzēts cauruļvads, ko Eiropas Savienība atbalsta ar naudu, no Norvēģijas caur Dāniju uz Poliju. Polijā šogad tiks pabeigts liels sašķidrinātās gāzes terminālis un beidzot būs savienojums  starp  Poliju un Lietuvu ar gāzes vadu. Respektīvi, no Polijas puses varēs nākt iekšā gāze arī mūsu tīklā.  Kopējā tīklā jau ir savienojums starp Igauniju un Somiju. 

Skaidrs, ka Latvija īstermiņā nevar atteikties no gāzes uzreiz, bet apņemšanās, kas nāk no Eiropas Savienības un ko paredz REPowerEU, ir samazināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes vidēji par divām trešdaļām. Pilnīga atteikšanās no Krievijas gāzes Eiropā nav iespējama. Vācija un Itālija ir ļoti atkarīgas no Krievijas energoresursiem un nevar tos gada laikā aizvietot ne ar ko citu.

Runājot par zaļo kursu enerģētikā, saules un vēja enerģija neatrisinās visas problēmas. Atoms nav ātrs solis, bet domāju, mums par to jārunā arī Latvijas gadījumā, tāpat kā to dara igauņi, kuri jau ir pētījuši modernas moduļu stacijas. Runa nav par tādām  atomelektrostacijām kā Černobiļa, tādas  neviens nekur vairs nebūvē. Piemēram, Somijā, kur ir daudz vēja un ūdens, nozīmīgu vietu valsts enerģētikā ieņem arī atomenerģētika (Somijā jau darbojas vairākas atomelektrostacijas – redakcijas piezīme).  Somi ar atjaunojamajiem resursiem tikuši tālāk par Latviju. Mēs šajā ziņā esam trešajā vietā Eiropā, jo mums ir ļoti daudz HES, bet diemžēl bāzes jauda mums pašlaik ir ar gāzi.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju.