Mazsalacā norisināsies Mazpilsētu un lauku koru konkurss

15. jūnijā plkst. 12.00 Mazsalacas Kultūras centrā norisināsies X Mazpilsētu un lauku koru konkurss, godinot kādreizējā Mazsalacas novada koru darba aizsācēja un profesionālās meistarības kaldinātāja, Sēļu pagastā dzimušā Cimzes skolotāju semināra absolventa Pētera Hincenberga piemiņu. Konkursa laureātus apbalvos pirmo Dziedāšanas svētku 160. gadadienas koncertā Dikļos 15. jūnija vakarā.

Konkursā katrs koris izpildīs trīs dziesmas – latviešu komponista tautas dziesmas apdari vai oriģināldziesmu a cappella un divas brīvas izvēles dziesmas, noskaidrojot laureātus kategorijās “Pilsētu kori”, “Mazpilsētu kori” un “Lauku kori”.

Turpinot Pētera Hincenberga spodrināto dziesmas garu, Mazsalacā pirms 22 gadiem aizsāka tradīciju – Mazpilsētu un lauku koru festivālu–konkursu. Pēteris Hincenbergs devis nenovērtējamu mantojumu koru mūzikas attīstībā. Mācīdamies Cimzes skolotāju seminārā, viņš apguva arī prasmi strādāt ar kori. 1855. gadā Pēteris Hincenbergs uzsāka palīgskolotāja gaitas Mazsalacas draudzes skolā. Ar jaunā skolotāja ierašanos tika noorganizēts skolēnu koris, domāts par vīru kora un vēlāk arī par jauktā kora dibināšanu. 1864. gadā pirmajos Dziedāšanas svētkos, kas ir pirmsākums Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā, piedalījās sešu vīru koru dziedātāji, tostarp arī Mazsalacas vīru koris. Pēc Pētera Hincenberga ierosmes tika nodibināta Mazsalacas Dziedāšanas biedrība, zem kuras karoga Mazsalacas vīru koris piedalījās I Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā. Šajos svētkos koris koru karos uzvarēja un mājās atgriezās ar iegūto galveno godalgu – karoga kātam piestiprināmu Sudraba liru. Mazsalacas pusē, kā arī citviet Latvijā un pat aiz robežām, kur vien kultūras kopēji godā ceļ dziesmu un tradīciju vēsturi, Pēteri Hincenbrgu joprojām atceras kā prasmīgu pedagogu, veiksmīgu administratoru, centīgu sabiedrisko darbinieku un lielisku ērģelnieku.

Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas pilsētu, mazpilsētu un lauku koru kvalitatīvu māksliniecisko attīstību un darbības procesu nepārtrauktību; veicināt latviešu komponistu a cappella skaņdarbu iekļaušanu koru repertuārā; attīstīt, kopt un pilnveidot koru kopdziedāšanas tradīcijas un stiprināt nacionālās identitātes apziņu.

Valmieras novada pašvaldības rīkoto norisi atbalsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare, Valmieras novada pašvaldības, Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece