Mazpulku rudens skatē stāsta par pastinaku

Valkas novada mazpulcēni katru gadu izstrādā biznesa projektu. Sadarbojoties ar zemnieku saimniecību “Ezerkauliņi”, šogad mazpulcēni audzēja pastinakus, kas jau oktobra beigās ceļos uz lielveikalu tīklu “Maxima”.

Oktobra pirmajā pusē norisinājās mazpulku rudens skate, kurā mazpulcēni dalījās pieredzē, kā viņiem veicies ar pastinaku audzēšanu un ne tikai, pavisam kopā prezentējot 25 izstrādātus projektus.

Viņu vidū – 239. Kārķu mazpulka, 687. Ērģemes mazpulka, 367. Vijciema mazpulka un 11. Valkas mazpulka pārstāvji.

“Šajā gadā par biznesa kultūru ir izraudzīts pastinaks. Pērn tas bija ķirbis, vēl iepriekšējā gadā pupiņas. Tas nozīmē, ka izaudzēto bērni var realizēt, attiecīgi saņemot par to atlīdzību. Protams, mazpulcēni drīkst arī brīvi izvēlēties citas sev saistošas tēmas projekta izstrādei,” stāsta 11. Valkas mazpulka vadītāja Viktorija Maļukova.

Pēc dzirdētās pieredzes var noprast, ka pastinaka audzēšana visiem nav izdevusies vienkārša. Lai gan daudziem pastinaks vēl aug uz lauka, jau tagad ir skaidrs, ka iznākums katram būs citādāks. Par to, lai dārzenis izaugtu, mazpulcēniem bija jāpiedomā kopš brīža, kad zemē tika bērtas sēkliņas. “Viens no mazpulcēniem arī šai lietai pievērsies ar izdomu, kad pavasarī bija uz tualetes papīra salīmējis pastinaka sēkliņas, vienu no otras aptuveni piecu centimetru attālumā. Laba ideja, un, kā zinām, tas prasa papildu darbu un pacietību,” viņa turpina.

“Pastinaks ir kultūra, kuru novāc vienu no pēdējām. Mazpulcēni noteikti ir sapratuši, ka pastinaks ir jāravē. Tāpēc tiem, kuri ir cītīgāk ravējuši, kurus vecāki ir skubinājuši rosīties dārzā,  rezultāts ir labāks un pastinaki padevušies raženāki. Protams, arī augsnes īpašībām ir nozīme, kā dārzenis augšanas periodā uzvedīsies. To varējām redzēt arī pēc piemēriem, kur viena no dalībniecēm bija čakli ravējusi, bet stāsta, ka dārzeņi padevušies visai sīki,” papildina V. Maļukova un atgādina, ka mazpulkā ir grūti darboties, ja nav ģimenes atbalsta, jo tas viss prasa daudz darba, sākot no augsnes sagatavošanas, sēšanas darbiem līdz ravēšanai, dārzeņu kopšanai un ražas novākšanai.

Jau tuvākajā laikā mazpulcēni no dārziem vāks pastinakus, skaistākie, var pat teikt, standarta dārzeņi nonāks pārdošanā, bet sīkākie un brāķētie galvenokārt paliks pašpatēriņam. Proti, no tiem tiks gatavoti tradicionālie salāti vai arī dārzeņi tiks sautēti un vārīti. “Bērni ir ieinteresēti nopelnīt naudiņu par padarīto darbu. Tāda jau ir biznesa ideja, ja esi strādājis, tad vari savu produkciju realizēt un iegūt par to samaksu. Tā ir laba motivācija strādāt. Tā kā dārzeņu pieņemšana plānota oktobra izskaņā, kad pastinaki būs novākti un sapakoti, tad arī zināsim kopējo svaru, cik kilogramu Valkas novada mazpulcēnu izaudzēto dārzeņu nonāks tirdzniecībā,” pamato V. Maļukova.

Saistībā ar pastinaku bērni atklājuši arī interesantas receptes, kur būtu izmantojams šis dārzenis. Viens mazpulcēns stāstīja, ka pastinaks labi der arī tortes pagatavošanā. Recepte noskatīta internetā un, vadoties pēc tās, izdevusies neparasta kūka. To skates dalībniekiem nodegustēt gan nebija iespēja, bet redzēt bildēs gan.

Jāmin, ka vēl bez pastinaku biznesa projekta mazpulku rudens skatē izskanēja arī citi pieredzes stāsti, jo daži bērni bija izvēlējušies sev tuvākas projekta tēmas, kādam tā bija sveču liešana, citam svečturu izgatavošana vai ikdienā plaši izmantojamu lietu otrreizēja lietošana vai citu dārza kultūru audzēšana. Piemēram, izstrādājot pētījumu projektu “Trīs māsu dobe” (sadarbībā ar Dārzkopības institūtu) un iesaistoties tajā, mazpulcēni varēja pārliecināties, cik draudzīgi kopā aug kukurūza, pupiņas un ķirbjveidīgās kultūras.

Mazpulku rudens skati vērtēja žūrija – augkopības konsultante Ilona Krūmiņa, Silvija Dorša (kādreizējā Valkas mazpulka vadītāja) un Ģertrūde Ābele (bijusī Kārķu mazpulka vadītāja).