Man ļoti patīk teātris!

Ne tas, ko nākas piedzīvot dzīvē, bet tas, kas uz skatuves. Un nevis skatīties televizorā izrādes, ko piedāvā LTV.LV raidījums “Teātris.zip”, bet, mājās sapucējoties, mērot ceļu no Valkas uz Valmieru vai uz Rīgu, izbaudīt teātra mājas īpašo auru ar izrādes noskatīšanos un smaržīgas kafijas nobaudīšanu.

Jāatzīst, ka man palaimējies, jo biežāk iznāk noskatīties Valmieras drāmas teātra izrādes. Kādā saulainā septembra svētdienā kopā ar otru teātra mīli devāmies uz Valmieru, kultūras telpu “Kurtuve”, kur tagad notiek lielākā daļa izrāžu. Vēl joprojām pašā teātra ēkā notiek ievērojama pārbūve. Sola, ka skatītājiem vēl gads jāpaciešas, bet, ja godīgi, man tīri labi patīk bijušai pilsētas katlumājai iedotie mūsdienīgie vaibsti. Tie ļauj šajās telpās ar visām ērtībām uzņemt skatītājus, bet aktieriem – spēlēt teātri. Noskatījāmies izrādi “Kalendārs mani sauc”. Izrāde iestudēta pēc Andra Kalnozola darba ar tādu pašu nosaukums. Interesanti, ka šis ir stāsts par reālu puisi no Talsiem, kuru vietējie tā arī sauc – par Kalendāru. Kāpēc tik neierasts vārds? Tāpēc, ka viņš nav tāds kā visi.

“Man ir kaut kāds sindroms un vēl dažas saslimšanas, kas saistītas ar nerviem. Tas man neļauj strādāt, taču ļauj iemācīties kalendāru no savas galvas,” tā sevi raksturo izrādes galvenais varonis. Viens no kritērijiem, pēc kura jūtu, vai man šī izrāde aizķer dvēseles stīgas, ir tas, vai esmu sastapusies ar šādām situācijām, cilvēkiem un vai tiešām tā dzīvē notiek. Kā teicis slavenais angļu rakstnieks Viljams Somersets Moems savā burvīgajā romānā “Teātris”: “Pasaule ir skatuve, un ļaudis tikai aktieri. Ilūzija ir tur, aiz arkādes; mēs, aktieri, esam īstenība…”

Jāteic, mani šī izrāde aizkustināja līdz asarām, jo tik tiešām pazīstu reālu cilvēku līdzīgu Kalendāram. Šiem cilvēkiem nav viegli dzīvot mūsdienu materializētajā sabiedrībā. Jā, šie cilvēki ir atšķirīgi, bet no viņiem var mācīties sirsnību un mīlestību pret visiem cilvēkiem bez izņēmuma. Vai mēs to protam? Šaubos. Tas, kas neiederas mūsu galvā dzīvojošās klišejās, nav normāls. Tātad neiederīgs. Un par to bija šī izrāde. Skarba un smeldzīga līdz asarām.