Inga Karpova
Aizvadītajā sestdienā, 30. septembrī, Valkas novadpētniecības muzeja izstāšu zālē atklāja valcēnietes, kuras dzīves ceļš aizvijies līdz Cēsīm, Ingas Miezītes pirmo personālizstādi “Satikšanās”.
Sirsnīgajā pasākumā var teikt, ka notika arī simboliska Lozdu ģimenes satikšanās caur radošām izpausmēm – Ingas Miezītes izstādi papildināja mammas, Valkā pazīstamās rokdarbnieces Ārijas Lozdas austais grīdceliņš, meitas Elzas darbs un aizsaulē aizgājušā tēta – žurnālista un dzejnieka Vitālija Lozdas rakstītās rindas.
Izstādes atklāšanas pasākumā satikās arī Ingas radi, draugi un Valkas 1. vidusskolas laika klasesbiedri, kolēģi no Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas. Izstādē apskatāmi mākslinieces zīmētie akvareļi. Zīmīgi, ka rudens sākumā muzejā krāšņi uzziedējuši ziedi Ingas Miezītes akvareļos, bet muzeja pagalmā – rudens rozes.
Māksliniecei jautājot, kāpēc viņa savai personālizstādei devusi šādu nosaukumu, Inga atbildēja: “Akvareļu glezniecība ir izteiksmes veids, kādā es sevi atklāju, un skatītājam ir iespēja to ieraudzīt, redzēt, satikties. Šajos darbos es apzināti vai neapzināti atklāju savu sajūtu spektru un mainīgo noskaņu gammas. Radīšanas process man vienmēr ir izaicinājums priekšstatiem, vispāratzītām patiesībām.” Māksliniece pieļauj, ka krāsu izjūtu mantojusi no savas mammas. Viņa ir gandarīta, ka meitiņai Elzai izstādē apskatāms viens darbs.
Valkas muzeja izstāžu kuratore Maruta Stabulniece, sveicot mākslinieci, atklāj: “Es tevi atceros kā sirsnīgu, uz iekšu vērstu un ar slēptu smaidu sejā. Esmu pārliecināta, ka tu šajā dzīvē ej ar ārkārtīgi lielu pietāti pret pasauli. Akvarelis nav viegla māksla. Tas ir ārkārtīgi gražīgs un prasa tīrību, caurspīdīgumu. Prasa nekļūdīgu otas triepienu. Ir jāzina, cik spēcīgi un intensīvi uz papīra jāliek krāsa. Skatoties uz taviem darbiem, redzu, ka katrā no šiem akvareļiem tev ir bijusi iedvesma. Visi, kas šo izstādi redzam, gūstam gandarījumu gan acīm, gan arī dvēselei. Gribu teikt paldies, ka jūtama tavas mammas klātesamība. Tas visam piedod vēl lielāku vērtību.”
Ingas mamma Ārija “Ziemeļlatvijai” stāsta: “Meitu saucu par savu puķu meiteni. Mājās ir pilna istaba ar Ingas akvareļiem. Šodien jau nobira pāris asaru, tāpēc ka atcerējos vīra un Ingas tēta Vitālija teikto – galvenais, lai Inga zīmētu. Dzīve agrāk nebija ne kapeikas labāka kā tagad. Pat sliktāka. Mācoties Lietišķās mākslas vidusskolā, kopgalda nebija, kur dzīvot nebija. Viss bija jāmeklē. Ja labi mācies, varēja dabūt stipendiju, bet tā nebija liela. Kad meitu pēc iestājeksāmeniem uzņēma skolā, visi priecājāmies, jo neticējām, ka tas izdosies. Mums tas bija pārsteigums. Mācoties skolā, Ingai neiznāca svinēt ne Ziemassvētkus, ne gadumiju, jo pēc tam bija skolā jākārto sesija. Elgai (māksliniecei Elgai Grīnvaldei ‒ Ingas labākajai draudzenei kopš skolas laikiem) un Ingai istabā visa grīda noklāta ar papīriem un tik vico! Es tiešām par viņu esmu ļoti priecīga.”
Izstāde būs apskatāma līdz 28. oktobrim.
Vairāk foto no izstādes atklāšanas pasākuma – www.ziemellatvija.lv, sadaļā “Foto”.
Reklāma