Mākslīgais intelekts un finanšu krāpniecība: kā sevi pasargāt?

Mākslīgais intelekts pēdējo gadu laikā strauji pārņem visdažādākās sadzīves jomas un nozares – tas tiek izmantots ne tikai informācijas iegūšanai vai dokumentu sagatavošanai, bet diemžēl šo tendenču izmantošanā neatpaliek arī noziedznieki, krāpniecības shēmas īstenojot ar jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede stāsta par jaunākajām krāpšanas metodēm, kurās tiek izmantots mākslīgais intelekts un sniedz padomus, kā sevi pasargāt no šādiem krāpniecības gadījumiem.

ChatGPT var būt arī krāpnieku palīgs

Ja līdz šim viena no iespējām atpazīt krāpniekus bija gramatiski kļūdaini teksti, tad patlaban mākslīgais intelekts jau spēj sagatavot radošu tekstu latviešu valodā gandrīz bez kļūdām. Lai gan ierasti krāpšanas shēmas tiek īstenotas no ārvalstīm un krāpnieku atrašanās vieta ir ārpus Baltijas valstīm, ar mākslīgā intelekta palīdzību noziedznieki spēj arvien precīzāk un skaidrāk sagatavot tekstus dažādās valodās, arī latviešu valoda nav izņēmums. Krāpnieki ir ļoti “mūsdienīgi”, jo aktīvi izmanto jaunākās tehnoloģijas savu noziegumu realizēšanai un viņus kļūst arvien grūtāk notvert.

Automatizētās tehnoloģijas, ko izmanto noziedznieki, ir viegli pieejamas, kvalitatīvas, maksā maz un ir diezgan viegli pārvaldāmas, tāpēc uzbrukumi tiek vērsti ne tikai pret vienkāršajiem iedzīvotājiem, bet arī iestādēm vai plašsaziņas līdzekļiem. Piemēram, programma ChatGPT dažu sekunžu laikā ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj uzrakstīt lielisku tekstu, kas tālāk tiek nosūtīts potenciālajiem upuriem. Turklāt pastāv arī dažādas programmas, kas var radīt sarežģītus un grūti atpazīstamus tekstu viltojumus.

Simulē klientu darbības un automatizē savus uzbrukumus

Nav vairs noslēpums, ka, izmantojot sociālās inženierijas metodes, krāpnieki spēj iegūt personas datus, tādejādi pieslēdzoties attiecīgā cilvēka internetbankai. Tomēr, ja iepriekš noziedznieki aprobežojās tikai ar šādu krāpšanas metodi, tad šobrīd ar mākslīgā intelekta palīdzību krāpnieki var automātiski analizēt lielu informācijas apjomu, lai piekļūtu dažādām upura veiktajām darbībām. Tādejādi noziedznieki spēj atdarināt upura darbību tā, lai tā neradītu aizdomas, piemēram, viena vai otra darbība internetā tiek veikta tieši tik ilgi, cik ierasti tā aizņem laiku pašam cilvēkam. Mākslīgais intelekts palīdz krāpniekiem automatizēt procesus, kuros no vienas platformas noplūdušie dati tiek izmantoti citās, izmantojot internetbankas vai citas vietnes paroļu pārbaudes procesus.

Imitē balsis un sejas

Mākslīgais intelekts jau šobrīd piedāvā iespēju imitēt konkrēta cilvēka balsi un pat izveidot video ar personas imitāciju (deep fake). Lai izveidotu šādu imitāciju, ir nepieciešami daudzi materiāli, kuru izpētes rezultātā mākslīgais intelekts var iegūt paraugus un saprast, kā konkrēta persona runā un uzvedas. Ārvalstīs jau tiek ziņoti vairāki krāpšanas gadījumi, kur ģimenes locekļi saņem zvanus it kā no nelaimē nonākušiem radiniekiem, kuri sarunā pieprasa veikt naudas maksājumus. Ņemot vērā paraugu nepieciešamību mākslīgajam intelektam balss vai sejas imitācijai, tos krāpnieki meklēs sociāli aktīvu personu dažādu tīklu kontos, kā arī izmantos publiski zināmas personas krāpšanas īstenošanai.

Kā rīkoties, lai nekļūtu par krāpšanas upuri?

Lai gan krāpnieki savu shēmu realizēšanai aktīvi izmanto mākslīgo intelektu, eksperte iesaka nekrist panikā. Kritiska domāšana, informācijas pārbaude un tādu personas datu kā internetbankas paroles vai bankas kartes dati rūpīga glabāšana palīdzēs sevi pasargāt arī no šāda veida uzbrukumiem.

Kā norāda M. Briede, papildu uzmanību vajadzētu pievērst šādām darbībām:

• ja kāds e-pastā, īsziņā vai citā veidā saņemts piedāvājums izskatās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, visticamāk, tā arī ir – rūpīgi jāizvērtē gan piedāvājuma sūtītājs, gan šī piedāvājuma būtība;
• ja tiek pieprasīts ātri reaģēt uz saņemto piedāvājumu, jābūt uzmanīgam. Pastāv iespēja, ka piedāvājumu sūtījuši krāpnieki, kuri cenšas panākt, lai rīkojies neapdomīgi;
• atceries, ka īsziņas un e-pastus ar saiti internetbankas datu ievadīšanai sūta tikai krāpnieki;
• pārskati informāciju par sevi un savu personīgo dzīvi, kas ir brīvi pieejama internetā un sociālajos tīklos. Tā var noderēt noziedzniekiem, lai atrastu “vājos punktus” un izveidotu personalizētu krāpšanu;
• ja tiek saņemts satraucošs zvans no ģimenes locekļa briesmās, kam nepieciešama tūlītēja finansiāla palīdzība, pirms maksājuma veikšanas sazinies ar šo ģimenes locekli uz sev zināmu telefona numuru un pārliecinies, ka palīdzība tiešām ir nepieciešama;
• atceries, ka krāpnieks internetā, zvanā vai citā komunikācijas kanālā var izlikties par kādu publiski zināmu personu, piemēram, pat Valsts prezidentu. Vienmēr kritiski izvērtē, kas ir informācijas avots un vai konkrētajai personai ir kāds pamats veikt saziņu vai reklamēt kādu pakalpojumu.