Mācību nolūkos apmeklē Valkas novada bioloģiskās saimniecības

Topošie un esošie bioloģiskie lauksaimnieki šomēnes devušies praktiskās nodarbībās  pie Valkas novada uzņēmējiem, kur ieguvuši jaunas zināšanas un uzklausījuši saimnieku pieredzi, kas saimnieko ar bioloģiskām metodēm.

Tās bija SIA “Sertifikācijas un testēšanas centra” (STC) mācību centra rīkotās praktiskās nodarbības. Interesenti paviesojušies Ērģemes pagasta zemnieku saimniecībā “Sprīdīši” un Kārķu pagasta saimniecībā “Jasmīni”. Abas saimniecības jau ilgus gadus strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā, ir sakrājušas krietnu pieredzi un ir gatavas dalīties ar to.

Zemnieku saimniecības “Jasmīni” pārvaldnieks Varis Juškevičs atklāj, ka ar STC centru sadarbojas jau vairākus gadus. “Lai gan mūsu saimniecībai bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību veic otra sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”, ar Sertifikācijas un testēšanas centru sadarbojamies jau ilgus gadus, dodot iespēju topošajiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem braukt pie mums mācību praktiskās nodarbībās. Pēc ilgus gadus krātās pieredzes dalāmies pieredzē, kāda mums ir gaļas liellopu turēšanas, barošanas, dzirdīšanas, ganību sistēma. Varam pastāstīt par vairākām liellopu šķirnēm. Tas ir lielisks veids, kā dalīties savstarpējā pieredzē, uzzināt ko jaunu. Lai paplašinātu redzesloku, arī pats bieži vien dodos pieredzes apmaiņas braucienos uz citām saimniecībām, ja vien ir tāda iespēja,” uzsver V. Juškevičs.

Interesējas par graudu kalti un pārstrādi

V. Juškevičs norāda, ka mācību grupai bijusi interese arī par laukkopību, par graudkopības nozari, tāpēc ciemiņiem viņš izrādījis pērn jaunatklāto bioloģisko graudu pirmapstrādes līniju un iepazīstinājis ar jauno angāru/ražošanas teritoriju “Līdumi”. “Šobrīd angārā uzglabājam izejmateriālus – kviešus, auzas, zirņus. Esam uzsākuši sertifikācijas procesu Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai drīzumā varētu ražot bioloģisko spēkbarību – placinātos graudus. Izskanēja jautājumi, kādos fasējumos un kāda veida spēkbarību varēsim piedāvāt. Esam iecerējuši, ka tā būs gan 500, gan 350 kilogramu iepakojumos. Būs arī pieejami maisījumi: zirņu-auzu, zirņu-kviešu, auzu-kviešu vai arī kādu citu, ja klientiem būs tādas vēlmes. Ceru, ka jau februāra izskaņā placinātos graudus varēsim piedāvāt tirdzniecībā,” pamato V. Juškevičs.

Viņš arī pastāstījis par kopējām graudu tirgus tendencēm aizvadītajā gadā. Graudkopji izjutuši krasas cenu svārstības – no labām cenām sezonas sākumā (un arī tagad), līdz graudaugu iepirkuma cenas kritumam sezonas beigās, kad vidēji bijis pat 70–80 eiro uz tonnu graudaugu. Pākšaugiem un atsevišķām kultūrām starpība bijusi pat lielāka. Tas skaidrojams ar notikumiem Ukrainā. Diemžēl lejupslīdoša tendence saglabājas joprojām.

Vairāk iespēju kooperējoties

Mācību grupai V. Juškevičs atzinis, ka bioloģiskajām saimniecībām ļoti svarīga ir arī kooperēšanās, jo īpaši gaļas liellopu un graudu audzetājiem. Tieši tādēļ pagājušajā gadā ir dibināts kooperatīvs “Green Beef”, kurā apvienojušās vairākas saimniecības, kas audzē speciāli selekcionētas gaļas liellopu šķirnes Latvijas laukos.

“Jasmīnos” audzē Salēras, Herefordas un Šarolē šķirņu gaļas liellopus (ap 200 gaļas liellopu, no tiem 125 zīdītājgovis).

“Mēs apvienojamies, lai piedāvātu klientiem visaugstākās kvalitātes liellopu gaļas produktus no Latvijas laukiem. Ir skaidri redzams, ka šeit ir perspektīvas. Mums ir jāmēģina rast iespējas, lai visi tie teļi un jaunlopi, kuri agrīnā vecumā tiek eksportēti uz ārzemēm, tiktu nobaroti šeit pat uz vietas. Tas radītu lielāku pievienoto vērtību, realizējot jau nobarotus dzīvniekus. Ar to arī kooperatīvs nodarbojas, mums ir reāli klienti, kuri ārzemēs iepērk liellopus dzīvsvarā (ap 650 kilogramiem), līdz divu gadu vecumam. Ir viena dzīvnieku partija, kura pirms mēneša ir aizceļojusi uz Itāliju. Ja būtu vairāk saimniecību, kas gatavas nobarot šādus liellopus, kooperatīvs noteikti palīdzētu tos realizēt par visizdevīgāko cenu. Protams, jāņem vērā, ka tiem attiecīgi ir jābūt kvalitatīvi audzētiem šķirnes dzīvniekiem,” viņš stāta un min, ka arī savā saimniecībā ir plānots daļu liellopu virzīt tieši šim mērķim. Saimniecībā jau sagatavota novietne, uz kuru jau tuvākajā laikā tiks pārvietoti pirmie 30 teļi, kuri paredzēti nobarošanai.

Šis kooperatīvs paver iespējas arī spēkbarības ražotājiem. “Esam sākuši meklēt sadarbības partnerus arī ārvalstīs. Ļoti ceram, ka daļu saražotās produkcijas varēsim realizēt arī ārpus valsts robežām,” cerību pauž lauksaimnieks.

Novērtē redzēto

Kā stāsta STC pārstāvji, “Jasmīni” tika uzrunāti gan tādēļ, ka saimniecībā tiek audzēti gan gaļas liellopi, gan staltbrieži, līdz ar to bijusi interese par dzīvnieku turēšanu, ēdināšanu un produkcijas tirgu. “Bija patīkams pārsteigums, ka jau apmeklējuma sākumā tikām aizvesti uz jaunuzcelto angāru un Varis mums pastāstīja par saviem nākotnes plāniem, gan par pašu saimniecības dzīvnieku barības nodrošinājumu ar graudu barību, gan bioloģiski audzētu placināto graudu piedāvājumu tirgum. Ir apsveicama šāda uzņēmība, izveidot jaunu pārstrādes uzņēmumu dzīvnieku barības ražošanai. Grupas dalībniekiem bija liela interese gan par dzīvnieku grupēšanu, ēdināšanas un turēšanas organizēšanu. Diskusijas radīja jautājumi par to, kādas šķirnes dzīvniekus būtu ekonomiski audzēt, kādas šķirnes šobrīd ir pieprasītākās un kādām ir jābūt nākotnes darbībām, lai gaļas liellopu audzēšana būtu rentabla. Neizpalika virkne jautājumu par jauno kopējo lauksaimniecības politiku Latvijā,” stāsta STC Mācību centra  pedagoģe Anita Rābante.

Viņa paskaidro, ka STC mācību centrs ir izveidojis mācību pro­grammu 160 stundas bioloģiskajā lauksaimniecībā”. Programmā ir paredzētas gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības. Savās praktiskajās nodarbībās apmeklējam bioloģiskās saimniecības, lai iepazītos ar regulu noteikumu īstenošanu. “Šajos pasākumos notiek pieredzes apmaiņa gan starp īpašnieku, gan kursantiem. Šobrīd grupā ir 17 dalībnieki, kas programmu apgūst klātienē,” papildina A. Rābante un pastāsta, ka interesenti, kas piesakās uz kursiem, ir no dažādiem novadiem ar dažādām interesēm un nodarbošanos. “Interesanti, ka mums ir bijušas grupas ar izteiktām augkopības jeb, precīzāk, augļkopības interesēm. Šīs grupas sastāvā pārsvars ir gaļas liellopu audzētāji, līdz ar to mācību ekskursijai un praktiskām nodarbībām tika izvēlētas zemnieku saimniecības “Jasmīni” un “Sprīdīši”,” pauž A. Rābante.

Otra saimniecība, ko mācību grupa apmeklēja, bija “Sprīdīši”. “Saimniecībā audzē gaļas liellopus, un īpašniece Monta Skotele labprāt dalījās pieredzē gan dzīvnieku turēšanā, gan realizācijā. Papildus aktuālajiem jautājumiem “Sprīdīšos” notika arī praktiskās nodarbības barības kvalitātes, sastāva  un daudzuma noteikšanai, kā arī dzīvniekiem nepieciešamā minimālā blīvuma aprēķināšanai,” īsu ieskatu sniedz A. Rābante.

Pēc grupas dalībnieku atzinumiem, brauciens bija izdevies, jo savstarpējā pieredzes apmaiņa ļauj labāk izprast sniegtās teorētiskās zināšanas, kā arī liek uz daudzām lietām paskatīties no cita skatu punkta.