Ziemellatvija.lv
Šajā gadā pašvaldībām būs paplašinātas prioritāro projektu īstenošanas iespējas. To paredz ceturtdien, 2.februārī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēdē apstiprinātais Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols 2023.gadam.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pašvaldību vadītājus iepazīstināja ar Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu, pušu vienotām pozīcijām un jautājumiem, kur nav panākta vienošanās, bet ir nepieciešams rast risinājumus vēl šajā gadā. Uzrunājot Domes sēdes dalībniekus, G. Kaminskis aicināja vēl līdz 7.februāra Ministru kabineta sēdei, kurā paredzēts skatīt protokolu, rast risinājumus par pašvaldību attīstībai būtiskiem jautājumiem un iekļaut tos dokumentā kā abpusējas vienošanās.
Gints Kaminskis: “Nestabilā ekonomiskā situācija un jaunais Pašvaldību likums pašvaldībām rada papildu izdevumus, tostarp līdzekļi nepieciešami minimālās algas paaugstināšanai, energoresursu cenu pieauguma segšanai, jaunu autonomo funkciju finansēšanai. Es aicinu vairāk uzticēties pašvaldībām un mazināt birokrātiju. Par atsevišķiem jautājumiem noteikti turpināsim sarunas Ministru kabineta komitejas formātā.”
Iepazīstinot pašvaldību vadītājus ar šī gada valsts budžeta sadalījumu pa prioritātēm, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra pašvaldību lomu valsts attīstībā un aicināja meklēt iespējas, kā vēl labāk valstij un pašvaldībām turpmāk strādāt kopā. “Mana interese tikties ar LPS vadību ir ļoti patiesa un interesē, kā reāli rast risinājumus. Mēs varētu sākt skatīt budžetu turpmākajiem četriem gadiem, un to darīt kopā ar pašvaldībām. Mums ir jāspēj plānot investīcijas un saprast, kā tās iederas kopējās prioritātēs,” pauda K. Kariņš.
Detalizētāk ar ekonomisko situāciju valstī un budžeta iespējām un riskiem iepazīstināja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, norādot, ka patlaban ekonomikā valda liela nenoteiktība un ir grūti precīzi prognozēt atsevišķu procesu tendences. “Pašvaldības ir ļoti būtiska daļa no ekonomiskās transformācijas, ja ne viena no galvenajām. Mēs strādāsim ar pašvaldībām pie finanšu stabilizācijas un strādāsim, lai nodrošinātu konkurētspēju, dzīves kvalitāti. Mēs meklēsim risinājumus finansējumam, ja idejas ir interesantas un ambiciozas,” uzsvēra A. Ašeradens, kā vienu no izaicinājumiem minot ekonomisko prognožu mainīšanu, ņemot vērā mainīgo situāciju.
LPS ar Ministru kabinetu ir panākusi vienošanos, ka pašvaldībām šajā gadā kopējā pieejamā summa aizņēmumiem ir 178 miljoni eiro. Tāpat paplašinātas aizņemšanās iespējas, nosakot, ka pašvaldībām ir iespēja aizņemties trīs noteiktiem prioritārajiem investīciju projektiem, kur aizņēmuma kopsumma nevar pārsniegt 1,5 miljonus eiro, savukārt Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai pieejami 6 miljoni eiro. Protokolā noteikts, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums prioritāro projektu īstenošanai ir ne mazāk kā 15%.
Vienošanās panākta par paplašinātām iespējām investīciju projektiem izglītības nozarē. Pašvaldībām būs pieejami aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, kā arī transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai. Visu šo projektu īstenošanai pašvaldības līdzfinansējums noteikts 10% apmērā.
Jautājumā par pašvaldību ieņēmumiem LPS iestājas par to, lai gan 2023.gadā, gan arī vidējā termiņā pašvaldībām tiktu paredzēti pastāvīgi un stabili budžeta ienākumi, kas nodrošinātu pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai, valsts noteikto uzdevumu īstenošanai un pašvaldību uzņemto saistību izpildei. Puses vienojušās, ka pašvaldībām tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 100 % apmērā no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa ceturkšņiem: I ceturksnī – 24 %, II ceturksnī – 24 %, III ceturksnī – 26 %., IV ceturksnī – 26 %. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jomā panākta vienošanās no valsts budžeta piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90 % no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums ir zemāks par 80 % no pašvaldību vidējā izlīdzināto ieņēmumu pieauguma. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir 0,9 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2023. gadā speciālā dotācija, kura tiek pievienota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām tiek nodrošināta 2022. gada apmērā, t.i. 45,2 miljoni eiro.
Šī gada sākumā spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kas noteic pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas, tāpēc LPS lūdza 2023.gadā un vidējā termiņā paredzēt papildu finansējumu pašvaldību budžetiem jauno pašvaldību autonomo funkciju izpildei. Pašvaldībām kā autonomās funkcijas ir noteiktas darbs ar jaunatni, dalība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju, nodrošinot atskurbšanas pakalpojumu pieejamību, kā arī klimata pārmaiņu ierobežošanas veicināšana. Ņemot vērā, ka jaunās funkcijas ir finanšu ietilpīgas un šī gada protokolā pusēm ir atšķirīgi viedokļi, LPS turpmākajās sarunās turpinās uzstāt uz nepieciešamību līdzfinansēt jaunās funkcijas no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat LPS turpinās iestāties par nepieciešamību mainīt IIN proporciju, nosakot, ka pašvaldību budžetā ieskaitāmi 80% no IIN ieņēmumiem. Atgriešanās pie iepriekšējās IIN proporcijas 80/20% nodrošinātu pašvaldībām pietiekamus finanšu līdzekļus to darbības nodrošināšanai, funkciju īstenošanai, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai līdzšinējā apmērā.
Vienošanās un domstarpību protokolā iekļauti nozaru ministriju jautājumi, tostarp pušu viedokļi pedagogu atalgojuma jomā, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksas jautājumā, kā arī jautājumos, kas skar pašvaldību ceļu un ielu tīkla uzturēšanu un sabiedriskā transporta nodrošināšanu reģionos.
Ar jautājumiem, kur šajā gadā nav izdevies panākt vienošanos, LPS turpinās strādāt arī šogad gaidāmajās ikgadējās sarunās ar nozaru ministrijām par 2024.gada un turpmāko gadu budžetu. Tāpat atsevišķi nozaru jautājumi tiks skatīti Ministru kabineta Komitejas formātā.
Informāciju sagatavoja: Ella Pētermane, Latvijas Pašvaldību savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Reklāma