LETA
Rīga, 5.jūl., LETA. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ar atklātu vēstuli ir vērsusies Eiropas prokuratūrā (EPPO) un Eiropas institūcijās, aicinot uz aktīvāku rīcību, izvērtējot iespēju izbeigt kriminālprocesus, kas Latvijā sākti saistībā ar pašvaldību īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem uzņēmējdarbības veicināšanai un tā ietvaros pašvaldību veikto tirgus izpēti, konsultējoties ar nozari pārstāvošiem uzņēmumiem, aģentūru LETA informēja LPS.
Latvijā plašu uzmanību ir piesaistījušas Eiropas prokuratūras rosinātās izmeklēšanas par iespējamiem nodarījumiem Valmieras, Valkas un Līvānu pašvaldībās. Lietās, piemēram, iesaistīts Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) un bijušais Valkas mērs Vents Krauklis.
LPS pauž, ka personām, uzņēmumiem un pašvaldībām ir tiesības uz reputācijas aizsardzību. Tāpēc LPS rosina atjaunot uzticēšanos pašvaldībām Latvijā un kritiski izvērtēt sākto kriminālprocesu sekas, nepieļaujot jaunas, tiesiski nepamatotas tiesu prakses un judikatūras veidošanu, īpaši par gadījumiem, kuros nav pazīmes, kas liecinātu par personīga labuma gūšanu vai mākslīgu būvniecības izmaksu sadārdzināšanu.
Korupcija, ES fondu negodprātīga izmantošana ir neatlaidīgi un konsekventi jāapkaro, uzsver LPS. Bieži šiem noziegumiem ir pārrobežu raksturs, tāpēc esot labi, ka ir izveidota EPPO, kas spēj veikt neatkarīgas izmeklēšanas dažādās valstīs. “Taču vienlīdz svarīgi, lai šīs izmeklēšanas būtu objektīvas, profesionālas un balstītas uz skaidri saprotamiem principiem un normatīvo aktu prasībām, izprotot ne tikai to burtu, bet arī garu,” uzsver LPS. Tāpat ļoti svarīgi, lai izmeklēšanā iesaistītajām iestādēm un personām būtu kopīga izpratne par uzņēmējdarbības veicināšanas nozīmību un specifiku, it īpaši ekonomiski mazāk attīstītos reģionos.
LPS vēstulē pauž vērtējumu, ka Latvijā vairākās EPPO uzsāktās izmeklēšanās pašvaldībās izkristalizējas tas, ka “izpratne ir nepietiekama un normatīvo aktu nosacījumi tiek interpretēti ļoti šauri vai pat neloģiski”. Ņemot vērā minēto, LPS organizēja pašvaldību vadītāju tikšanos ar Eiropas prokuroru, aicinot iespējami paātrināt sākto izmeklēšanu virzību nolūkā kliedēt pastāvošās neskaidrības un nodrošināt sabiedrības informētību, jo izmeklēšanās tika iesaistītas pašvaldību augstākās amatpersonas, tādā veidā negatīvi ietekmējot un graujot amatpersonu reputāciju un uzticamību.
Neskatoties uz LPS iniciētās tikšanās laikā pārrunāto, nekādas aktivitātes, lai nodrošinātu sākto izmeklēšanu ātrāku virzību un galīgo nolēmumu pieņemšanu, no EPPO puses nav sekojušas, norāda LPS.
Organizācija vērš uzmanību uz izmeklēšanā esošo lietu būtību, proti, ka jau vairākus ES daudzgadu budžeta periodus pašvaldību attīstībai valsts ir izvēlējusies ražošanas veicināšanu, izveidojot industriālos parkus un industriālās teritorijas, kuru infrastruktūra ir piemērota ražošanai.
“Atbalsts uzņēmējdarbībai reģionos ir būtisks ne tikai vietējai ekonomikai, bet arī valsts ilgtermiņa attīstībai un stabilitātei. Uzņēmējdarbības veicināšana reģionos rada jaunas darba vietas, samazina bezdarbu un uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Īpaši svarīgi, ka tas ir reģionos, kur bezdarba līmenis nereti ir augstāks nekā lielajās pilsētās,” skaidro LPS.
Pašvaldības pārstāvošā organizācija norāda arī, ka bieži tiek runāts par depopulācijas samazināšanu, tāpēc viens no ES atzītiem ekonomikas stimuliem ir veicināt uzņēmējdarbību reģionos, jo tā ir vienīgā iespēja, kā piesaistīt un noturēt iedzīvotājus reģionos, rezultātā novēršot depopulāciju un saglabājot vietējo kultūru, tradīcijas.
Ja izveidotā infrastruktūra būs nepiemērota un vajadzēs nozīmīgus ieguldījumus no uzņēmēju puses, tad interese par šādu objektu nebūs. Vērtējot šo procesu, ir jāņem vērā, ka pašvaldībai ir tiesības iznomāt šīs teritorijas tikai uz 30 gadiem, skaidro LPS. Tas savukārt nozīmē, ka 30 gadu laikā uzņēmējam var arī neizdoties atgūt sākotnējās investīcijas. Līdz ar to ir pamatoti, ka lielu investīciju gadījumā industriālā teritorijām ir jābūt optimāli izveidotām.
LPS arī apraksta, ka uzņēmējdarbības veicināšanas projektos pašvaldības ir konsultējušās ar nozari pārstāvošiem uzņēmumiem – potenciāliem nomniekiem -, lai gūtu priekšstatu par faktisko situāciju un tendencēm tirgū, kā arī to, kāda veida infrastruktūra patiešām ir nepieciešama un būs pieprasīta. Šādas konsultācijas ir ne vien likumsakarīgas un pieļaujamas no normatīvo aktu puses, bet izriet arī no labas pārvaldības un gādīga saimnieka principiem, ko nosaka Publiskās personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
“Jāņem vērā, ja pašvaldība uzbūvētu nevienam nevajadzīgu, nepiemērotu infrastruktūru, faktiski tiktu izšķērdēti gan pašvaldības, gan ES fondu līdzekļi,” paziņojumā pauž LPS.
No publiski pieejamās informācijas LPS secina, ka EPPO šīs konsultācijas novērtē kā favorītismu un EPPO ieskatā pašvaldība faktiski būvējusi infrastruktūru konkrētam uzņēmējam, tādējādi tā it kā drīkstēja pretendēt uz ievērojami mazāku ES fondu atbalstu.
Jau vēstīts, ka EPPO pagājušajā gadā izmeklējusi aptuveni 12 miljardu eiro zaudējumu nodarīšanu ES finanšu interesēm.
Līdz šim par nelikumībām Latvijā sākti 40 kriminālprocesi, no kuriem aktīvā izmeklēšanā ir 33 lietas. Kopējais finansiālais zaudējums ir 65,3 miljoni eiro, no kuriem 41,3 miljoni saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, bet ES fondu izkrāpšanas lietās zaudējums ir aptuveni 24 miljoni eiro. Arestētie līdzekļi patlaban ir aptuveni desmit miljoni eiro. Šis gan ir dinamisks rādītājs, jo EPPO arī atceļ arestus tāpēc, ka noslēgtas vienošanās ar apsūdzētajiem par radīto zaudējumu samaksāšanu.
EPPO Latvijā izdevies nosargāt aptuveni sešus miljonus eiro. Šo summu veido spriedumu ceļā atgūtie līdzekļi vai arī labprātīgi atgrieztā nauda.
Latvijā 2023.gadā ierosināti 16 jauni kriminālprocesi, kuros kopējais zaudējums bijis aptuveni 42 miljoni eiro. Lielākos zaudējumus veidoja PVN izkrāpšana. Pērn pie atbildības sauktas piecas personas.
Latvijas rādītāji liecina, ka divarpus gadu laikā EPPO uz tiesu nosūtījusi piecus kriminālprocesus. Divi ir izskatīšanā, bet trīs lietās stājušies spēkā notiesājoši spriedumi.
EPPO darbojas 22 dalībvalstis. EPPO sāka savu darbību 2021.gada 1.jūnijā.
Gaļina Kudrjavceva, LETA
Gatis Kristovskis, LETA
Reklāma