… pavasaris vairs nav aiz kalniem… … pavasaris vairs nav aiz kalniem… Es būšu drīz..
Vēl tikai brīdis, vēl mazs mirklis
Un es atgriezīšos pie Tevis –
Ar upēm bez ledus segas,
Ar sniegpulksteņiem piesaulē,
Ar tikko plaukušām bērzu lapām vāzē.
Es atgriezīšos ar vizbuļu pilnām nogāzēm,
Ar dzeltenām pieneņu pļavām,
Ar reibinošu kreimeņu smaržu.
Es līdzi sev nesīšu putnu balsis,
Saules siltumu
Un lietus dzīvinošo spēku.
Es ietērpšu mežus, birzis un vientuļus kokus lapās,
Pļavām likšu ziedēt un tīrumiem zelt.
Es likšu pasaulei smaidīt
Un tā smaidīs man pretī.
Tu tikai mazliet pacieties
Un es būšu ar Tevi…
… Tavs pavasaris…
