Ziemellatvija.lv
Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālisti tikās ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu. Viņš informēja par globālās drošības situāciju, kā arī Latvijas izaicinājumiem, kopā ar sabiedrotajiem stiprinot savas militārās spējas.
Tikšanās laikā galvenie sarunas temati bija par Latvijas drošību un spēju nosargāt savu neatkarību. Galvenais drošības drauds Eiropai ir Krievija, tāpēc svarīgi saglabāt vienotību, lai novērstu tās agresiju, īpaši pēc Ukrainas kara beigām, kad Krievija varēs atjaunot savas kaujas spējas. Iekšējs drauds Latvijai ir politiķi, kuri mēģina sadarboties ar Krieviju un citām valstīm, apšaubot esošo pasaules kārtību. Lielu sarunas daļu aizņēma jautājums par Krievijas graudu importu un tranzītu, tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī par hibrīdkara draudiem un dezinformāciju.
Palīgā nāks arī Zviedrija
Krišjānis Kariņš teic, ka, rūpējoties par valsts neatkarību, šogad ap 2,4% no iekšzemes kopprodukta Latvija atvēlējusi aizsardzībai. Plānots iegādāties trīs lielas, dārgas, bet līdz ar to arī vērtīgas aizsardzības ieroču sistēmas. No Vācijas – pretgaisa aizsardzības sistēmu, bet no ASV – krasta aizsardzības sistēmu un “Himar” raķešu sistēmu. Komplektā nāks raķetes, kuras ir vadāmas un var sasniegt tālus mērķus. Iepirkums pretgaisa aizsardzības ieročiem veikts kopā ar Igauniju, līdz ar to pasūtījums ir lielāks un attiecīgi lētāks. Pozitīvi, ka abās valstīs sistēmas būs vienādas. Bruņoto spēku speciālisti Latvijā un Igaunijā sadarbojas savā starpā.
Ārkārtīgi svarīgs ir ieviestais valsts aizsardzības dienests. Tas palielinās mūsu aktīvo, kaujas spējīgo rezervistu skaitu. Šogad turpinās arī attīstīt militāro infrastruktūru, un tajā nozīmīgākais objekts ir Sēlijas militārais poligons, kas būs divas reizes lielāks par Ādažu militāro poligonu. NATO partneri paralēli stiprina visu Eiropas austrumu flangu, tajā skaitā militārās vienības Kanādas vadībā Latvijā no bataljona pakāpeniski izveidos brigādi. Krišjānis Kariņš saka, ka katru mēnesi nāk ziņas par to, ka Latvijai pieaug kaujas spējas, piemēram, izvietoti “Leopard” tanki, smagā artilērija, kā arī par savu atbalstu vienību izvietošanu Latvijā ziņojusi Zviedrija. Reālu atbalstu tā sniegs, tiklīdz pilntiesīgi iestāsies NATO.
Turpinot asināt modrību hibrīdkara uzbrukumiem, konkrēti Baltkrievijas spiedienam uz Latvijas dienvidu robežu, teju pilnībā izbūvēts žogs. Atlikušas vēl dažas grūti pieejamas vietas, kuras pabeigs šajā gadā. Darbs žoga izbūvē turpinās arī uz Latvijas-Krievijas robežas. Līdz ar to varēs nodrošināt, ka trešo valstu pilsoņi nevarēs nelegāli iekļūt Latvijā. Žoga izbūves darbu pārņēmusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, un tas ļāvis straujāk pārvarēt šķēršļus žoga izbūvē.
Ārlietu ministrs atgādināja, ka Krievija ir vienīgais reālais tiešais drauds Eiropas drošībai. Šī apziņa jāuztur ne tikai šobrīd, kad ir karš Ukrainā, bet īpaši svarīgi tas būs tad, kad šis karš beigsies. Kad Krievija varēs sākt atjaunot savas kara spējas. Zināms, ka tās zaudējumi šobrīd jau ir ap 500 000 kritušo karavīru, kā arī likvidēts liels skaits militārās tehnikas vienību.
Latvijas gadījums ir unikāls
Ministrs atgādināja, ka mums, mazai valstij, lielākais drauds nav ārējais, bet gan iekšējais. Tas pieaug, ja mēs kā valsts, kā tauta pārstājam ticēt sev. Ja Latvijā pie varas nāk politiķi, kuri grib sadarboties ar Krieviju, ar Ķīnu. Ar valstīm, kuras apšauba esošo pasaules kārtību, kāda iedibināta pēc Otrā pasaules kara. Tās pamatā ir likuma vara. Kamēr tā ir spēkā, tikmēr mazas valstis, arī Latvija, var zelt un plaukt. Tomēr Latvijā ir politiķi, kuri vēlas mainīt šo kārtību. Pagaidām viņi vēl ir samērā klusi, bet šie cilvēki ir lielākais iekšējais drauds.
Tikšanās dalībnieki vēlējās zināt, cik reālas ir runas par Eiropas armijas izveidi. Krišjānis Kariņš saka, ka mūsu valsts vienīgais balsts šobrīd ir NATO, un nav iemeslu diskusijām par šādas armijas izveidošanu. Šobrīd katrā valstī, kura ražo bruņojumu, ir dažādi standarti, kuri savā starpā ne vienmēr ir savietojami. Tas radījis problēmas arī Ukrainas armijai.
Laikā, kad notika žurnālistu tikšanās ārlietu ministrijā, aktuāls bija jautājums par Maskavas namu Rīgā, kuru Latvijas valsts denacionalizēja. Krišjānis Kariņš saka, ka konkrēta atbilde no Krievijas puses nav saņemta, vien komentārs, ka “nepaliks parādā”. Attiecībā par Maskavas namu šis būs pirmais gadījums pasaulē kopš kara sākuma Ukrainā, kad Krievijas sankcionētie aktīvi faktiski būs atņemti. Šis gadījums ir īpašs arī ar to, ka Maskavas nams Rīgā pieder Maskavas pilsētas pašvaldībai, nevis Krievijas valdībai. Pasaules valstis meklētu iespējas šos iesaldētos Krievijas aktīvus pārdot un iegūto naudu atdot Ukrainai. “Mēs, Rietumu pasaulē, dzīvojam likuma varā, kas pasargā indivīdu no valsts vardarbības. Jāsaprot, ka ne Eiropa, ne Amerika nav kara apstākļos ar Krieviju un miera apstākļos paņemt kādu Krievijas īpašumu ir juridiski sarežģīti,” sacīja ārlietu ministrs.
Svarīgi saņemt datus no Eiropas
Attiecībā uz Krievijas graudu tranzītu un eksportu Eiropā, Krišjānis Kariņš saka, ka pie kafijas galda šī var likties melnbalta tēma — Krievija uzbrūk, graudus nepērkam.
Tomēr graudi ir pārtika, un pārtika līdz šim nav tikusi sankcionēta. Pārtika ir tas, kas var izraisīt nemierus Āfrikā. Amerika, Ukraina un diemžēl arī Krievija ir lielākās graudu ražotājas pasaulē. Ja Krievijas graudi netiktu uz Āfriku, tad globālie dienvidi saceltos pret Eiropu. Viņi to iztulkotu tā, ka mēs caur sankcijām dzenam viņu cilvēkus badā. Krišjānis Kariņš saka, ka pašlaik nesaredz scenāriju, kurā jebkura valsts nopietni apsvērtu aizliegumu Krievijas graudu eksportam uz Āfriku.
Otrs jautājums ir par graudiem, kas nonāk Latvijas tirgū. Ārlietu ministrs saka, ka morāli ir nepieņemami, ka, sēžot pie vakariņu galda, ēdot maizi, mēs tiešā veidā sūtām savu naudu Krievijai. Ja mēs nedodam naudu caur naftu un gāzi, kāpēc mēs to joprojām dodam caur maizes klaipu? Tas, ko valdība pašlaik neredz, cik daudz graudu no Krievijas paliek Latvijā, un cik daudz aiziet tranzītā tālāk. Līdz šim Finanšu un Ekonomikas ministrija ar saviem datiem par graudu kravām nebija dalījušās.
Tāpat Latvijā joprojām ir simtiem uzņēmumu, kuri turpina sadarbību ar Krieviju preču grupās, kas nav iekļautas sankciju sarakstā. No morālās puses tas ir nepieņemami, bet no juridiskās — joprojām pieļaujami. Krišjānis Kariņš saka, ka, viņaprāt, nākamo divdesmit gadu posmā Eiropai gan vajadzētu pārraut visas tirdzniecības saites ar Krieviju.
Eiropas Komisijai ir lūgts iedot datus par to, kas notiek Eiropā ar Krievijas graudiem. Kad tie būs zināmi, varēs argumentēt, ka šo graudu tirdzniecība Eiropā ir jāaizliedz. Tad arī varēs redzēt, cik liela pretestība būs no tirgotājiem. Aizliedzot tirgot Krievijas graudus, pārējiem pieaugs cena. Arī Latvijas kontekstā nav zināms, cik šo graudu ir apgrozībā, un vai vispār tie ir šeit. Fiziski varētu jau tagad pārtraukt Krievijas graudu tranzītu caur Latviju, bet tas neietekmētu šo kravu virzību uz Eiropu. Tām atradīs citus ceļus. Toties droši ir tas, ka Krievijas graudu tranzīta aizliegums ietekmēs Baltijas valstu ekonomiku. Jau šobrīd “Latvijas dzelzceļu” subsidē no nodokļu maksātāju naudas, bet to nāktos darīt vēl vairāk. Tas ietekmētu arī Latvijas ostu darbību, jo arī tās darbojas, pateicoties kravu tranzītam.
Uzvedas kā skolas varmāka
Runājot par hibrīdkaru, ārlietu ministrs uzsvēra dezinformācijas jautājumu, kas ir visgrūtāk apkarojama. Tā ir teju nemanāma, ienāk Latvijā visdažādākajās formās un tendēta uz sabiedrības šķelšanu par jebkuru tēmu — partnerattiecībām, veselības aprūpi, medikamentu cenu, Stambulas konvenciju utt. Turklāt, mēs paši sākam ticēt falšam naratīvam, ka esam neizdevusies valsts, ka viss ir slikti. Krišjānis Kariņš saka, ka mums jau tā ir smaga okupācijas nasta, bet Kremlis, Putins turpina sēt šaubas mums par savu varēšanu. Iebiedēta tauta ir pakļaujama, un to pašlaik cenšas panākt Krievija. Ja teiksim — labi, kas mums jādara, lai Krievija neuzbruktu, mēs pamazām pakļausimies spiedienam, un rezultātā zaudēsim savu brīvību. Tā ir daļa no psiholoģiskā kara. Krievija ir vāja, bet līdzīgi kā varmāka skolā, tā meklē par sevi vājākus, kurus vieglāk pakļaut. NATO valstu ekonomika kopumā ir 20 reizes lielāka par Krievijas, arī Eiropas militārās spējas ir krietni lielākas. Attiecībā par ASV, kas ir viena no NATO dalībvalstīm, un iespējamo Donalda Trampa nākšanu pie varas, Krišjānis Kariņš teic, ka Trampa lozungs “Padarīsim Ameriku atkal varenu!” neiet kopā ar viņa ideju par militārās ietekmes mazināšanu pasaulē. To arī pierādīja fakts — kad Tramps bija prezidents, ASV militārie spēki klātienē Latvijā palielinājās.
Imants Kaziļuns
Reklāma