Launkalnes pagastā izveido zirgu stalli

Jaroslavs Trubanovs un Elza Zaķe aizraujas ar zirgkopību. Lai īstenotu sapni par pašam savu zirgu stalli, viņi iegādājušies lauku īpašumu Launkalnes pagastā. To Jaroslavs kopā ar dzīvesbiedri pamazām veido un iekopj “Mežmaļus” tā, lai pašiem būtu patīkama un omulīga dzīvošana.

Jaroslavs ir no Pierīgas, Umurgas puses. Viņš stāsta, ka īpašums Launkalnes pusē tika noskatīts pirms četriem gadiem. Šo vietu viņi esot izvēlējušies vairāku apsvērumu dēļ, kur viens no galvenajiem – tas esot atbildis viņu finansiālajai rocībai. “Pati māja gan bija sliktā stāvoklī. Taču mums bija svarīgi, lai apkārt ir pietiekami daudz zemes, jo zirgiem vajag ganības, un ir iespēja ierīkot zirgu stalli. Pēc īpašuma iegādes kādu laiku tas stāvēja neizmantots. Pirms trim gadiem kaut ko sākām pamazām darīt. Tā pa īstam uz vietas šeit dzīvojam otro vasaru,” savu jaunpienācēja stāstu laukos iesāk Jaroslavs.

Jāiegulda daudz darba

Jaroslava un Elzas saimniecībā ir septiņpadsmit zirgi, kuriem atvēlētas ganības desmit hektāru platībā. Stallis, kur šobrīd zirgi jau mitinās, netika celts no jauna. Jaroslavs tur esošo šķūni ir pārveidojis par zirgu stalli tā, ka tagad ir grūti pat pateikt, kas kādreiz tur bijis. “Tur nekā nebija. Manuprāt, šis šķūnis kādreiz bija paredzēts aitām. Tagad visus savus zirgus varam turēt vienviet, iepriekš mums nācās tos turēt pa vairākiem staļļiem pie citiem saimniekiem,” stāsta Jaroslavs. Nākotnē viņiem ir daudz mērķu un ieceru, taču arī šobrīd darāmā netrūkst. “Daudz laika un līdzekļu prasa, lai šeit visu sakoptu un iekoptu teritoriju ap māju. Arī pati māja prasīja daudz ieguldījumu. Lai gan, ja pieciestu daudzas lietas, tad tajā varēja dzīvot, bet ne ilgstoši,” pauž “Mežmaļu” saimnieks.

Painteresējoties, vai jau paguvuši iepazīties ar kaimiņiem, Elza atbild, ka jā, bet pie dažādiem apstākļiem. Viņa stāsta: “Pamazām vietējie mūs arvien vairāk iepazīst un mēs iepazīstam viņus. Tā kā atrodamies praktiski ceļa malā, no sākuma bija tā, ka daudzi, kas brauca garām, samazināja ātrumu un stipri pētīja, kas tad šeit notiek, jo labu laiku šajā īpašumā nebija nekādas dzīvības. Nereti ar kaimiņiem iepazīstamies tad, kad zirgi ir tikuši laukā no aploka un aizgājuši pastaigāties pa viņu jauniesēto zālāju. Ir kaimiņi, no kuriem pērkam sienu un skābbarību, – mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Bet ar visiem kaimiņiem attiecības ir labas un sadzīvojam draudzīgi.”

Iespēja izmitināt arī citu saimnieku zirgus

Zirgkopji šobrīd meklē savā saimniecībā arī papildspēkus, ir ievietojuši sludinājumu sociālajos tīklos, ka tiek meklēts darbinieks stallī. Viņa darba pienākumos būtu zirgu barošana, vešana aplokos, staļļu uzkopšana. Darbs četras, piecas dienas nedēļā, dažreiz arī brīvdienās. “Tam noteikti ir jābūt cilvēkam, kas mīl zirgus. Ir daži interesējušies, bet priekš tiem esam neizdevīgā atrašanās vietā, ir gūti izbraukāt. Ja tāds cilvēks atrastos, tad mēs varam piedāvāt arī iespēju turēt šeit savu zirgu apmaiņā pret darbu dažas reizes nedēļā. Vai arī vienkārši varam piedāvāt stallī vietas citu zirgiem. Mums ir ganības pensionētiem zirgiem, kumeļiem, kumeļmātēm, kā arī uz rehabilitācijas periodu. Ņemam zirgus darbam konkūrā un iejādē,” saimnieks skaidro.

Taujāti par dzīvnieku labsajūtu šajās tveicīgajās dienās, zirgkopji norāda, ka karstums neesot pati lielākā problēma. “Pielāgojamies apstākļiem, lai šo laiku varētu pārdzīvot. Lielākais izaicinājums zirgiem ir dunduri un knišļi, kas uzbrūk. Pa dienu zirgus turam nojumē. Paši strādājam stallī vien pievakarē un agri no rīta – pirms saullēkta un pēc saulrieta,” stāsta Jaroslavs.

Pēc izglītības viņš ir automehāniķis, taču kopš bērna kājas viņam ir bijusi patika un saistība ar zirgiem. “Patiesībā arī vecāki bija tie, kas mani mudināja šajā jomā kaut ko darīt vairāk. Savā laikā viņi iegādājās zirgu, lai es varētu trenēties. Tā sanāca, ka tas viss pārauga par sapni, ka nākotnē vēlos savu zirgu stalli un attīstīt tieši šo nodarbi,” pauž Jaroslavs, kurš ir Latvijas konkūra jātnieks.

Startē dažāda līmeņa sacensībās

Jaroslavam un Elzai pamatā ir sporta zirgi, kas nākuši no Vācijas, Holandes, Krievijas un citām valstīm. Parasti tiek izraudzīti dzīvnieki ar augstām darba spējām. No visiem zirgiem pieci ir tādi, kuri regulāri piedalās sacensībās. Ar jāšanas sportu viņi nodarbojas abi, taču uz sacensībām galvenokārt dodas Elza, kura pārstāv biedrību “Sporta klubs “Drostalas”, bet Jaroslavs ir viņas atbalsta komanda. “Savā laikā arī es pats devos uz sacīkstēm, bet tagad kā sportists vairs nestartēju, to galvenokārt dara Elza. Jāšanas sportā sacensības notiek ik pa laikam gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Piedalāmies gan Kleistu Nacionālās sporta bāzes sacensībās, gan Inčukalnā un citviet. Tā uzreiz nemaz nepateikšu par tuvākajām gaidāmajām sacīkstēm,” skaidro Jaroslavs, bet Elza viņu papildina: ”Kad ievācāmies mūsu jaunajā stallī, kādu laiku ieturējām pauzi no sacensībām, jo visi staļļa darbi sākumā gūlās uz pašu pleciem. Iepriekšējā sezonā es startēju tikai divās sacensībās. Pirms trīs mēnešiem slēgtajā manēžā norisinājās LR Ziemas čempionāta iejādē un paralimpiskajā iejādē I posms, pulcējot visai lielu dalībnieku skaitu. Kopā iejādē sportisti piedalījās deviņās shēmās dažādās konkurencēs, no kurām sarežģītākā bija Vidējā balva II. Šajā shēmā ar 67,745% uzvarēju es ar zirgu A Splash of Class. Mums ir tik daudz darba mājās, ka turnīri ir tādi kā svētki. Ir jauki, ka sacensībās var izvēdināt galvu no visa tā, kas šobrīd pasaulē notiek. Ar otru zirgu pirmo reizi startēju Mazajā balvā. Bija nelielas kļūdas, bet kopumā arī ar šo startu esmu apmierināta.”

Viņu iepriecina, ka vēl vairāk Latvijas iejādes jātnieku gatavojas piedalīties augstākās shēmās. “Ja jau es varu kaut ko sasniegt ar zirgu, kuram nav īsti potenciāla augstākajām shēmām, tad arī citi to noteikti var. Domāju, ka es noteikti citus iedrošināšu. Vēl man gribētos, lai iejāde attīstās arī Latvijas reģionos un nekoncentrējas tikai ap Rīgu. Piemēram, man patīk būt laukos. Tie, kuri atrodas netālu, brauc pie manis trenēties vai atved savus zirgus strādāšanai. Jūtos šeit vajadzīga un piederīga,” tā Elza.   

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.