Lauku sētā “Rieksti” pašiem savs mini zoodārzs

Drustu pagasta zemnieku saimniecībā “Rieksti” valda īsta lauku idille un dzīvnieku daudzveidība. Saimnieki – Guntis Pauga un Anita Skuja – ir izlolojuši saimniecību, kurā ir govis, zirgi, dažādi mājputni, aitas, kazas un pat Vjetnamas cūkas. Viņi apjauš, ka reti kurā saimniecībā uz vietas vienkopus var redzēt tik daudz dažādu sugu dzīvnieku, tādēļ ir gatavi savā sētā uzņemt ciemiņus, kuriem būtu interesanti ar tiem iepazīties īstā lauku vidē.

Bērni jāved uz apskates saimniecībām

Ideja par to, ka varētu piedāvāt ikvienam interesentam iepazīties ar saimniecībā izloloto dzīvnieku daudzveidību, A. Skujai radās apjaušot, ka bērniem nemaz nav daudz iespēju, kur dzīvē redzēt dažādus dzīvniekus.

“Visi saprotam, ka nav vairs agrākie laiki, kad katrs laukos centās turēt gotiņu, kaziņu iztikšanai. Tāpēc tagad jaunajai paaudzei, daudziem bērniem tiešām nav iespēju dzīvē redzēt lopiņus. Labi, ja lauku bērni vēl kādam kaimiņam redz govis ganībās vai vistu pagalmā, bet ko darīt pilsētas bērniem? Jāmeklē lauku sēta, kura gatava uzņemt pie sevis. Tā radās ideja, ka arī mēs varam parādīt to, ko darām.

Vienbrīd sociālajos tīklos pamanīju sludinājumu, kur ģimene meklēja saimniecību, kur varētu viesoties un apskatīt dažādus dzīvnieciņus. Bērniem tas būtu interesanti. Viņi interesējās par tādu saimniecību no blakus novada. Tad nodomāju, kāpēc gan es nevarētu ielikt sludinājumu, kurā piedāvātu interesentiem braukt pie mums ciemos ne gluži ar tūristu autobusiem (jo šaubos, vai būtu vieta, kur lielam autobusam noparkoties), bet ar privātajiem transportlīdzekļiem gan un uz vietas iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem, apskatīt saimniecību un tamlīdzīgi,” viņa saka.

Anita stāsta, ka lielu interesi apskatīt saimniecībā mītošos dzīvniekus parasti izrāda arī radu, draugu, paziņu bērni, kuri brauc ciemos uz “Riekstiem”.

“Nesauktu to par reklāmu, bet šādu sludinājumu sociālajos tīklos ievietoju. Atsaucības praktiski nebija. Vienīgi šonedēļ pie mums bija ciemos kāda ģimenīte no Trapenes puses ar divgadīgu bērnu. Viņam bija interesanti dzīvē redzēt, iepazīt dzīvnieciņus, kurus rāda multfilmās vai bilžu attēlos. Visaizraujošākā izvērtās komunikācija ar tītariem. Viņi runāja savā valodā, mazais divgadnieks – savā. Viņi lieliski sapratās, un no malas tas šķita gana amizanti.”

No Vjetnamas cūkām līdz jēriem un kazām         

Saimniecībā ir gan lieli, gan mazi dzīvnieki. Ganāmpulkā ir četrpadsmit zirgi, četras govis trīs ataudzējamās telēs – visas Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes pārstāves.

“Mums ir tikai divas govju šķirnes, par kuru saglabāšanu mums ir jācīnās un jāiestājas, tā ir zilā govs un Latvijas brūnā. Vai kāds aizdomājas par to, ka arī Latvijas brūnās tīršķirnes govis iet mazumā, to aizstāj dažādi krustojumi. Tas ir absurdi, ka laikā, kad Latvijas brūnās govs šķirnes pastāvēšanai jau apritējuši simts gadi, visā valstī ir mazāk par 200 tīršķirnes lopu. Esam vieni no entuziastiem, kuri vēl mēģina saglabāt genofondu. Valts atbalsts šajā ziņā nav nopietns, un tā vien šķiet, ka drīz būs uz izzušanas robežas,” pamato G. Pauga, kura saimniecībā domā arī par Latvijas zilās šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanu.

Krāsas dēļ Latvijas zilā govs ir eksotiskāka. Šīs šķirnes dzīvnieki noteikti piesaista tūristu uzmanību, un tā iemesla dēļ tās audzē saimniecības, kuras specializējas lauku tūrismā. “Rieksti” nav izņēmums, jo gan govis, gan teliņi ar zilganu nokrāsu ir apbrīnas vērti.

Vēl bez minētajiem aplokos ganās aitas un kazas, pagalmā netrūkst dažādu šķirņu putnu, ir interesantu šķirņu vistas, pīles, tītari. Saimniecības jaunpienācēja ir Vjetnamas pundurcūka. Tai jūnija sākumā atskrējuši sivēni. Pati sivēnu mamma tos nelabprāt pieņēmusi, nav bijusi saprašanās. Iespējams, vēl jutusies par jaunu mammas lomai, tādēļ saimniekiem pašiem nākas uzņemties rūpes par sivēniem, barojot no pudelītes gluži kā mazus bērnus. Tie vēl mazi, bet ļoti žiperīgi un zinātkāri. Kā saimnieki stāsta, ar tiem ir arī gana liela jautrība. Pagalmā tie tikuši arī paši pie savas auklītes – sivēnus uzmana un sargā sunene.

“Pundurcūka, tikai cita krustojuma, mums jau pirms vairākiem gadiem bija. Tātad pieredze un zināšanas, kā ar tām apieties, mums bija. Šo vīrs iegādājās par godu savai dzimšanas dienai. Ja viņš ierauga kādu jaunu dzīvnieku sugu, kas pašiem vēl nav, bet ļoti uzrunā, šķiet interesanta un būtu iederīga starp pārējiem, tad, visticamāk, tai atradīsies vieta mūsu saimniecībā. Mums abiem patīk, ka lauku sētā ir dažādība. Ir interesanti vērot, kā dzīvnieki prot mijiedarboties savā starpā un tamlīdzīgi,” klāsta Anita.

Saimnieki stāsta, ka šobrīd tiek domāts arī par to, kas būtu jādara, lai viesošanās laikā saimniecībā interesenti varētu apskatīt maksimāli daudz dzīvnieku, tiem pieiet klāt, pašiem pabarot ar kādu kārumu.

“Gribas, lai tie, kas šeit atbrauc, pie visiem dzīvnieciņiem varētu ērti pieiet, tos papaijāt un pabarot. Zirgi ganās aplokā, govis ir citā vietā. Mazākie dzīvnieki gan vairāk nāk klāt, grib atrādīties,” papildina saimniece.

Bažas rada sausais laiks

“Riekstos” apsaimnieko vairāk nekā 30 hektārus lauksaimniecības zemes platību. Sausais laiks rada pamatotas bažas. Ganības tiek strauji izēdinātas. Zāle neaug, un saimnieki bažījas, kā būs ar lopbarības sagādāšanu šajā gadā.

“Ja mums nepatiktu dzīvnieki, tad tie šeit noteikti nebūtu tādā skaitā. Prieku par savu darbu aizēno nemitīga cīņa. Aizvadīta grūta un smaga ziema, bet izrādās, ka priekšā vēl smagāka vasara. Negribas pat domāt, kā būs ar lopbarības sagādāšanu. Viss ir izkaltis. Pēdējais lietus, ko varēja saukt par lietu, nevis putekļu noslaucīšanu, mūspusē bija maija sākumā. Tātad nokrišņus neesam redzējuši vairāk nekā mēnesi. Nekad nebiju redzējusi, ka jūnija vidū būtu tik izēstas ganības. Agrāk šeit ganījās divdesmit slaucamas govis un tām zāles bija pietekami, bet tagad tur ganās vien dažas un aploks ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Neesam jau vienīgie, visiem šogad situācija līdzīga. Gluži vai izmisums. Cīnīsimies, neko darīt. Ir skaidrs, ka lopbarība būs zelta vērtē. Tie, kuriem izdosies tikt pie skābbarības vai siena rituļiem, droši varēs pārdot, ja pašam nevajag. Pieprasījums noteikti būs. Tas nu gan ir skaidrs. Mums vēl ir kaut kas no siena un skābbarības palicis pāri no pagājušā gada, bet skaidrs, ka ar to nekas nebūs līdzēts,” izskan no “Riekstu” saimniekiem.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.