Šodien mēs apzināmies – miers nav pašsaprotams, un karš nav tikai tālu notikumu “stāsts”. Piemērs tam ir Ukraina, kur konflikts sākās pēkšņi un turpinās jau vairākus gadus. Ko mēs katrs varam darīt? Būt modri, sagatavoties un stiprināt sevi, lai spētu stāties pretī pat vissmagākajām krīzēm. Tāpat kā mūsu senči cīnījās par brīvību, arī mēs varam rūpēties par savu drošību un tuvāko aizsardzību, būt drosmīgi un gatavi neparedzētām situācijām.

Sagatavotība un praktiska rīcība krīzes brīdī var izšķirt dzīvību un zaudējumus. Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vada komandiera pienākumu izpildītājs Sandris Blumbergs konferencē “Sabiedrības iesaiste Civilās aizsardzības sistēmā” dalījās ar savu pieredzi un sniedza praktiskus ieteikumus, kā sagatavoties dažādām krīzēm. Viņa padomi balstīti uz personīgo pieredzi Bosnijā un Hercegovinā, Irākā un Ukrainā – tie nav tikai teorētiski plāni vai simulācijas, bet reāli novērojumi, kas bieži atšķiras no iecerētā.

Būt gatavam katram scenārijam

Pirmais jautājums, kas, pēc S. Blumberga domām, katram jāuzdod sev jau tagad: ko es darīšu, ja pie manām durvīm pieklauvēs karš? Palikšu uz vietas vai došos prom? Ja cilvēkiem pašiem būs atbilde uz šo jautājumu, civilā aizsardzība, pašvaldība, policija, dienesti un nevalstiskās organizācijas spētu daudz ātrāk un efektīvāk reaģēt un sniegt palīdzību. Jo var būt situācijas, kad katra minūte var būt izšķiroša un laika pārdomām vai analizēšanai var nebūt. Tādi piemēri jau ir – piemēram, plūdu gadījumā sākotnēji cilvēks nevēlas pamest savas mājas, bet, situācijai arvien pasliktinoties, tomēr cilvēks jāglābj, un tas var būt jau daudz sarežģītāk un var apdraudēt arī glābēju dzīvības. Nākamais speciālista ieteikums – ja jādodas prom, tam jābūt gatavam. Pat, ja nav sagatavota 72 stundu soma, visam jābūt rokas stiepiena attālumā. Stresa situācijā noderīgs palīgs var būt buklets ar praktiskām instrukcijām, kā rīkoties – gan dabas katastrofu, gan kara gadījumā. “Vai civilās aizsardzības plāni darbojas? To nevar pateikt, citkārt ir tā, ka visi plāni “sabrūk pēc pirmā šāviena” un notiek pilnīgi citādāk, nekā domāts,” teic S. Blumbergs.

Droša evakuācija un sagatavošanās

Dodoties prom no dzīvesvietas, S. Blumbergs uzsver – par pārvietošanos jādomā citādāk kā miera laikā. “Aizmirstiet lielos ceļus: tie būs slēgti vai izmantoti armijas manevriem, lielceļi kļūst par loģistikas mērķiem. Viss, kas kustas, ir mērķis. Tāpēc, ja ir nepieciešams doties prom, labāk izmantot mazos ceļus. Jādodas uz vietu, kas varētu būt kā paslēptuve – vēlams mežu tuvumā. Pilsētas ir mērķi, tāpēc, ja iespējams, jādodas ārpus tām,” iesaka S. Blumbergs. Svarīgi jau šobrīd sagatavot 72 stundu somu vai vismaz skaidri zināt, kur mājās atrodas viss nepieciešamais. Svarīgi zināmā vietā nolikt ne tikai dokumentus un somu ar vajadzīgo, bet arī pietiekamas pārtikas un ūdens rezerves. Tāpat jānodrošina medikamentu krājumi – gan regulāri lietojamie, gan pirmās palīdzības līdzekļi, lai krīzes situācijā spētu rūpēties par savu veselību un izdzīvošanu.

S. Blumbergs iesaka visus svarīgos dokumentus glabāt vienuviet ūdensnecaurlaidīgā maisiņā. Viņš ir redzējis izmirkušus dokumentus, kuros vairs nevar salasīt ne personas vārdu, ne redzēt zīmogus, līdz ar to kļuvuši nederīgi. Speciālists uzsver, ka līdzi jāņem ne tikai pase un ID karte, bet arī īpašuma dokumenti, dzimšanas un laulību apliecības, automašīnas dokumenti. Jādara viss iespējamais, lai dokumentus neatņemtu, taču, ja pastāv bažas, tos kopā ar vērtslietām drošāk aprakt – gluži kā to darīja mūsu senči. Zināms, ka mūsdienās tiek atrastas metāla kanniņas ar dokumentiem, kas slēpti. Kur tieši norok, jāvienojas ar ģimeni, lai visi būtu informēti. Ja dodas prom no valsts, dokumenti jāglabā pie sevis. Kopijas var sagatavot, bet tām jābūt notariāli apstiprinātām; tādēļ oriģināli vienmēr būs drošāks risinājums.

Domājot par vietu, kur krīzes gadījumā patverties, speciālists iesaka izvērtēt apstākļus tajā – domāt par elementārām lietām, vai tur būs, piemēram, tualetes papīrs. Jau tagad jāsagatavo pārtikas krājumi un ūdens rezerves. To darot gan jāsaprot – cik ilgi plānojat palikt izvēlētajā patvērumā. Ko darīt ar mājdzīvniekiem? Viņa padoms – atstāt kūts durvis vaļā, atbrīvot suņus pie ķēdes, palaist kaķus brīvībā. Dzīvnieki mēdz būt dzīvotspējīgāki nekā cilvēki – viņi spēs atrast patvērumu un barību daudz elastīgāk.

Ko darīt, ja jābēg vai jāaizstāv

Sākoties karam, cilvēku rīcība būs dažāda – vieni meklēs patvērumu drošā vietā, citi dosies prom no valsts, vēl citi izvēlēsies to aizstāvēt. Ja lemj aizsargāt Latviju, jau iepriekš jāpadomā, kas notiks ar bērniem – kur viņi būs un kas par viņiem rūpēsies. Jāplāno arī, kā noformēt dokumentus, lai bērnus legāli varētu izvest no valsts un uzticēt uzticamai personai citā valstī. Speciālists atgādina – katras personas individuālās iemaņas un zināšanas var būt ļoti svarīgas valsts aizsardzībā.

Ja izvēle ir doties prom, pirmkārt, jābūt skaidram pārvietošanās plānam – vai tas notiks ar lidmašīnu, vai šķērsojot robežu ar auto, jāņem vērā lidmašīnu reisi, robežas kontrolpunkti un iespējamās kavēšanās, lai krīzes situācijā spētu rīkoties ātri un droši. “Kad esi veiksmīgi ticis ārpus valsts, jāapzinās – esi kļuvis par “bēgli” un atrodies citā valstī. Pirmais solis ir meklēt atbalstu pie Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos. Droši noglabāt finansiālos līdzekļus, daudz netērēt un naudu mainīt tikai tik daudz, cik nepieciešams, jo kara ilgums nav paredzams. Esi pieklājīgs pret tiem, kas tevi uzņem savā valstī, – tu esi ciemos. Meklē darbu, lai nodrošinātu iztiku, un nepaļaujies uz to, ka dzīve tur būs tāda pati kā mājās. Kultūra, paražas un dzīves standarti citās valstīs atšķiras, un jābūt gatavam pielāgoties,” akcentē S. Blumbergs.

Ātra rīcība izšķirošās minūtēs

Latvieši ir tauta, kas parasti maz uzticas, taču krīzes brīdī uzticībai ir izšķiroša nozīme. Kad sākas karš, tam var būt liela nozīme un viss būs atkarīgs no katra individuālās rīcības evakuācijas brīdī. “Tāpēc ir svarīgi sakārtot sevi un godīgi atbildēt sev uz jautājumu: ko es darīšu, kad problēmas sāksies? Palikšu mājās vai paļaušos uz civilās aizsardzības organizācijām, lai par mani rūpētos? Piemēri nav jāmeklē tālu. Piemēram, Valmierā uzsprāga tākais, kas var notikt. Tāpēc svarīgi ticēt tikai oficiālai informācijai, nevis baumām vai tenkām,” iesaka S. Blumbergs. Skaudrā realitāte ir tāda, ka Alūksnei laika būs maz. S. Blumbergs to salīdzina ar automašīnas bamperi – pirmais, kas avārijas brīdī saņem triecienu. Tāpat arī Alūksne karadarbības gadījumā varētu būt pirmā, kas tiks skarta.

Daži praktiski ieteikumi krīzes situācijām:

Esi informēts

Saņem informāciju tikai no oficiāliem valsts kanāliem un neizplati baumas vai tenkas, jo tās var būt bīstamākas par pašu katastrofu.

Drošs patvērums

Jūsu izvēlētā vieta kļūst par “paradīzi”. Samazini nevajadzīgus izbraucienus un izvairies no vietām, kur pulcējas cilvēki. Kara gadījumā neizrādi nacionālos simbolus, lai neradītu liekus draudus.

Sagatavo 72 stundu somu

Iekļauj somā: ūdeni un ilgstoši uzglabājamu pārtiku, lukturīti ar rezerves baterijām, pirmās palīdzības piederumus (zini, kā sniegt palīdzību), higiēnas piederumus, tostarp mitrās salvetes, guļammaisu un paliktni, kramu, sērkociņus, šķiltavas, kompasu, pulksteni, instrumentu komplektu un makšķerēšanas piederumus, nazi, maiņas drēbes (cepure, cimdi, vilnas zeķes) un apavus, parūpējies par acu un ausu aizsardzību, individuālās zāles un antibiotikas.

Saziņas līdzekļi

Paņem līdzi mobilo telefonu, mini FM radio, baterijas, enerģijas banku.

Sagatavo savu plānu

Jau tagad izplāno ārkārtas situāciju sev un ģimenei – transports, degviela, droša atrašanās vieta ārpus pilsētas. Sazinies ar savu civilās aizsardzības speciālistu, lai iegūtu norādījumus un zinātu, kā rīkoties konkrētajā situācijā.

Finansiālā sagatavotība

• Izņem naudu no bankomāta, lai izdzīvotu vismaz 2 mēnešus.

• Uzglabā naudu dažādās valūtās, kā arī zeltu vai sudrabu.

• Turiet sagatavotu “maciņu” ar dokumentiem, naudu, pasi/ID un atslēgām pa rokai.

Pēc krīzes vai kara atgriežoties mājās

• Pieprasi kompensāciju par piedzīvotajiem zaudējumiem.

• Ņem vērā, ka kompensācijas process var ilgt vairākus gadus, un nereti saņēmējs var būt nākamā paaudze – piemēram, tavi bērni.