No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?
Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.
Kas mainīsies?
Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).
Šobrīd Latvijas iedzīvotāju kopējie uzkrājumi pensiju 2. līmenī jau pārsniedz 9 miljardus eiro. Ņemot vērā uzkrājumu apjoma pieaugumu, procentuāli izteiktās komisijas ir iespējams samazināt, saglabājot līdzīgu vai pat zemāku izmaksu līmeni eiro izteiksmē. Attiecīgi jo lielāku apjomu pārvalda pārvaldnieks, jo mazāku procentuālo pastāvīgo komisiju var ieturēt. Mērķis pastāvīgajai komisijai ir tiekties uz 0,2 % gadā no uzkrājuma apjoma, kas ir gandrīz puse no tā, kas tiek vidēji iekasēta šobrīd.
Ieguvēji būs iedzīvotāji – uzkrājumā paliks vairāk līdzekļu, kas nākotnē var dot lielāku uzkrājuma pieaugumu. Šādas izmaiņas stiprina pensiju sistēmu, jo pārvaldnieki tiek vairāk motivēti sasniegt labākus rezultātus, lai saņemtu mainīgo komisijas daļu.
Papildu likumā iestrādāts arī regulējums par ieguldījumiem, kas vērsti uz investēšanu mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī alternatīvajos ieguldījumu fondos. Investējot Latvijā komisijas maksa var tikt iekasēta nedaudz lielāka – līdz 0,6 % gadā. Tādējādi pārvaldītāji tiek mērķtiecīgi stimulēti Latvijas pensiju 2. līmeņa uzkrājumu ieguldīt vietējā ekonomikā, nodrošinot vienlaikus gan pensiju sistēmas ilgtspēju, gan valsts ekonomikas stiprināšanu. Ieguldījumu veikšana Latvijā visbiežāk ir saistīta ar papildu izdevumiem pārvaldniekam, kas rodas sarežģītākas ieguldījumu analīzes un turpmāka pārvaldības procesa dēļ, tāpēc šāda papildu izdevumu segšanas iespēja pozitīvi ietekmēs vietējo investīciju apjomu.
Nepareizs pensiju plāns var vairāk nekā divkārt samazināt uzkrājumu
Katram pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānam un pārvaldniekam pastāvīgās komisijas maksas ir atšķirīgas. Tomēr, izvēloties plānu, nevajadzētu skatīties tikai uz zemu komisijas maksu. Lielāka nozīme ir ilgtermiņa vēsturiskajiem rezultātiem, kas apliecina pārvaldnieka spēju gūt peļņu, viņa pieredzi un kompetenci. Ir vērts apsvērt arī mainīgo komisijas modeli, kur komisija tiek iekasēta tikai tad, ja ieguldījums nes lielāku peļņu. Citiem vārdiem sakot – pārvaldnieks nopelna tikai tad, ja nopelni arī tu.
Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
