EKRĀNŠĀVIŅŠ NO PRESES KONFERENCES
Galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan slikta darba organizēšana un nepareiza prioritāšu izvēle. Pēdējos piecos gados policistu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000. Šobrīd vakantas ir aptuveni ceturtā daļa amata vietu, ko ilgstoši nevar aizpildīt. Latvijā policistu skaits uz iedzīvotāju skaitu ir par 58 % mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, lietderības revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Pagājušonedēļ preses konferencē tikās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins, kurš iepazīstināja ar galvenajiem revīzijas laikā gūtajiem secinājumiem, kā arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks informēja par jau uzsāktajiem un plānotajiem pasākumiem procesu uzlabošanā.
Ar atalgojumu vien nepietiek
Valsts kontroles vērtējumā, šobrīd vairs nevar uzskatīt, ka Valsts policijas amatpersonu atlīdzība ir zema. Pēdējos piecos gados policistu atalgojuma konkurētspējas stiprināšanā panākts būtisks progress. Valsts policijas algu fonds ir sasniedzis gandrīz 200 miljonus eiro, tā palielināšanai piešķirti vairāk nekā 80 miljoni eiro, un policistu atalgojums šajā periodā ir pieaudzis vidēji par 78 %. Uzziņai
– vidējā policista alga šobrīd par 56 % pārsniedz vidējo bruto atlīdzību sabiedriskajā sektorā. Rezultātā dienestā pērn pieņemti vairāk darbinieku, nekā to pametuši, preses konferencē uzsvēra A. Ruks.
“Atalgojuma pielikums 2025. gadā bija tas būtiskākais, kas arī ir veicinājis un devis iespēju izvērst gan rekrutēšanas procesu plašāk, gan arī uzrunāt mūsu jauniešus. Šobrīd mēs pagājušo gadu noslēdzām ar plus 73 policistiem, domāju, tāda tendence paliks, ja tiks turpināts šis atbalsts,” teica A. Ruks.
Tika minētas arī pozitīvas izmaiņas dienesta uzsākšanā – kadetiem noteiktā minimālā atlīdzība 1120 eiro mēnesī ir būtiski augstāka par valstī noteikto minimālo algu un samērojama ar jaunākā inspektora atalgojumu. Par pozitīvajām izmaiņām liecina arī Valsts policijas koledžā uzņemto kadetu skaita pieaugums. Tas 2025. gada septembrī bijis lielākais kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas.
Tomēr Valsts kontrole secinājusi, ka atlīdzības sistēmai būtu jābūt taisnīgākai, ņemot vērā darba apjomu un noslodzi. Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonu noslodze ir būtiski lielāka, bet atlīdzība ir tikai nedaudz augstāka nekā citās reģiona pārvaldēs. Tas negatīvi ietekmē iespējas Rīgas reģiona pārvaldē piesaistīt jaunus policistus un viņus noturēt dienestā. Joprojām lielu daļu no kopējās atlīdzības veido mainīgā daļa, tajā skaitā samaksa par virsstundām.
Cilvēkresursi sadalīti nevienlīdzīgi
Cilvēkresursu trūkums iezīmē būtisku problēmu – esošie resursi nav sadalīti vienmērīgi un policistu noslodze dažādās Latvijas vietās būtiski atšķiras. Reģionālajās pārvaldēs, kas nodrošina aptuveni 90 % policijas pamatfunkciju, ir tikai 63 % no nepieciešamā policistu skaita izmeklēšanas, reaģēšanas un prevencijas jomā. Turklāt atšķirības starp reģioniem ir būtiskas: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē nodrošinājums sasniedz ap 83 %, kamēr Rīgas reģionā, kur ir vislielākā iedzīvotāju koncentrācija, – vien 44 %.
Policistu trūkumu daļēji kompensē ar virsstundām – 2024. gadā tās atbilda 296 pilnām slodzēm. Valsts kontroles vērtējumā, tie ir minimālie cilvēkresursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu Valsts policijas funkcijas bez pastāvīgas amatpersonu pārslodzes. Šādam policistu skaita pieaugumam Valsts policijai finansējums jau ir pieejams un papildu līdzekļi nebūtu jāpieprasa.
Īpašos policistus nelikt administratīvajā darbā
Revīzijā konstatēts, ka Valsts policijā liela daļa policistu ir nodarbināti amatos, kuru pienākumi pēc būtības neprasa policista statusu, paaugstinātu risku vai specifisku fizisko sagatavotību. Šo policistu darbs pārsvarā ir saistīts ar rutīnas un administratīviem pienākumiem. Piemēram, administratīvo pārkāpumu izmeklēšana, kriminālistika, licencēšana vai metodiskais darbs, kuros strādā vairāk nekā 700 policistu. Tas nozīmē, ka dienestam speciāli sagatavoti policisti nedarbojas jomās, kur viņu klātbūtne ir kritiski nepieciešama, piemēram, reaģēšanā.
G. Litvins uzsvēra, ka “apmēram 1000 amatus šobrīd izpilda policisti ar speciālo dienesta pakāpi, lai gan patiesībā to varētu izpildīt cits nodarbinātais. Tam nav nepieciešams šis īpašais policists, kurš ir apmācīts, kuram ir fiziskās prasības, veselības prasības, kuras regulāri ir jāmaina, jo viņi reāli pilda administratīvu darbu. Tāpēc mūsu aicinājums ir šos policistus novirzīt uz tām vakancēm, kur tiešām policistu trūkst un kuru amatu var izpildīt tikai policisti”.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis solīja pievērst uzmanību, vai nevar deleģēt daļu no šo objektu apsardzes privātajiem uzņēmumiem, vienlaikus norādot, ka tam būs nepieciešams papildu finansē-
jums. “Mums ir labi piemēri citās dalībvalstīs, kur privātās apsardzes kompānijas nodrošina šos pakalpojumus. Bet tas ir saistīts, protams, atkal ar papildu finansējumu, jo skaidrs, ka jēgpilni būtu to darīt tad, ja mēs šo resursu varam saglabāt, proti, šos policistus un arī finansējumu, novirzot viņus citiem pienākumiem,” tā ministrs.
Vai palīdzēs izdienas pensiju sistēmas izmaiņas?
Esošā izdienas pensiju sistēma veicina amatpersonu aiziešanu no dienesta. Izdienas pensija gandrīz pilnībā – par 93 % – atvieto dienesta laikā gūto darba samaksu. Lai gan izdienas pensiju sistēmas reforma stāsies spēkā no 2027. gada, Valsts kontroles vērtējumā, tā būtiski nemainīs situāciju vēl vismaz 25 gadus.
Pēc dienesta Valsts policijā izdienas pensijā ik gadu vidēji dodas 244 personas, un viņu vidējais vecums ir 48 gadi. Iekšlietu nozares izdienas pensiju saņēmēji visvairāk ietekmē valsts budžetu, jo tie ir vairāk nekā 80 % no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. 2024. gadā izdienas pensijas saņēma 8844 no iekšlietu iestādēm atvaļinātās personas. Kopējās gada izmaksas sasniedz ap 72 miljoniem eiro.
Plānotais izdienas stāža un vecuma pieaugums par pieciem gadiem notiks pakāpeniski desmit gadu laikā, un tas nerisinās policistu trūkumu tuvākajā nākotnē. Turklāt reforma var neskart pat būtisku daļu amatpersonu, kas arī turpmāk varēs doties izdienas pensijā salīdzinoši agrā vecumā. Latvijas izdienas pensiju sistēma turpinās būtiski atšķirties no citu Eiropas Savienības dalībvalstu sistēmām, kurās ir atšķirīgi pensionēšanās noteikumi vai pat ir atceltas izdienas pensijas. Lai nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un valsts interesēm atbilstošu izdienas pensiju sistēmu, to ir jāturpina reformēt, uzsvēruši Valsts kontroles revidenti.
“Mūsu aicinājums ir pamazām iet uz to situāciju, kad šī izdienas pensija nav tiem, kas uzsāk darbu. Jā, tur ir nepieciešama taisnīga pāreja tiem, kuri jau ir policisti, bet tas ir piemērs, ko mēs redzam citās valstīs,” pauda G. Litvins. Iekšlietu ministrijā piekrīt, ka ir pakāpeniski jāmaina izdienas pensiju sistēma, bet tas ir jādara, rūpīgi izsverot visus riskus. “Skaidrs, ka mēs nevaram vienā dienā šo sistēmu pilnībā izbeigt, jo jāapzinās, ka tas ir saistīts tieši arī ar personāla aizplūšanas iespēju. Pilnīgi noteikti mēs negribam atgriezties situācijā, ka mums aiziet mīnusā gan mūsu glābēji, robežsargi un policisti,” komentēja R. Kozlovskis.
Jāiesaista sabiedrība un komersanti
Sabiedriskās drošības nodrošināšana nav tikai policijas uzdevums – tajā jāiesaistās arī sabiedrībai un privātajam sektoram. Iekšējās drošības politika ir jāīsteno kopīgi: policijai nosakot skaidras prioritātes un izveidojot mehānismus, kas ļauj iedzīvotājiem un privātajam sektoram pienācīgi īstenot savu lomu tiesību aizsardzībā un kopējā drošībā, secinājusi Valsts kontrole. “Pilnīga paļaušanās tikai uz policiju nav ne reāla, ne arī vēlama, jo tā vājina sabiedrības noturību un katras personas atbildību. Mūsdienās ir dažādas iespējas, kā privātpersonas pašas var aizsargāt savu īpašumu un iesaistīties sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanā,” norādīja G. Litvins. Piemēram, būtisku ieguldījumu varot sniegt brīvprātīgie policijas palīgi, kuru efektivitāti apliecina kaimiņvalstu pieredze.
Valsts kontrole iesaka – policijas resursus iespējams atslogot, plašāk iesaistot arī privātos apsardzes komersantus. Šobrīd dažādu objektu apsardzi nodrošina 280 policisti. Tas nav labākais veids, kā izmantot dienestam speciāli sagatavotu personālu, īpaši apstākļos, kad policistu trūkst. “Tomēr pavisam bez speciālu objektu apsardzes neiztiksim. Tas ir daļa kritiskās infrastruktūras, kur ir īpašie drošības nosacījumi, un arī uz to norāda valsts drošības iestādes,” komentēja A. Ruks.
Lai risinātu policistu trūkumu un uzlabotu policijas darba efektivitāti, Valsts kontrole ministrijai un Valsts policijai sniegusi septiņus ieteikumus. To ieviešana izlīdzinās policistu noslodzi, ļaus efektīvāk izmantot policistus kritiski svarīgu policijas funkciju izpildei, veicinās pieredzējušu policistu noturēšanu dienestā. Tāpat policisti tiks atslogoti no to klātbūtnes mazāk nozīmīgu situāciju risināšanā, plašāk iesaistot sabiedrību un komersantus. Vienlaikus Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu pilnveidot izdienas pensiju sistēmu, lai tā atbilstu valsts drošības interesēm, dienestu cilvēkresursu vajadzībām, valsts budžeta iespējām un taisnīguma principam attiecībā pret pārējo sabiedrību.
