Katru gadu, tuvojoties janvāra trešajai pirmdienai, sociālajos medijos un reklāmas kampaņās parādās apzīmējums Blue Monday – “skumjākā gada diena”. Šogad tā iekrīt 19. janvārī. Taču rodas jautājums: vai tiešām mūsu noskaņojums šajā dienā ir “ieprogrammēts” būt vissliktākais, vai arī kāds vienkārši vēlas, lai mēs tam noticam?
Skumjākā diena gadā – vai tiešām?
Blue Monday jēdziens radās 2005. gadā, kad psihologs Klifs Arnals nāca klajā ar it kā “formulu”, kas nosaka gada skumjāko dienu. Tajā apvienoti vairāki ikdienišķi faktori – janvāra pelēkie laikapstākļi, pēcsvētku parādi, neizpildītie Jaungada solījumi un motivācijas trūkums. Šāds faktoru kopums daudziem rada pazīstamu sajūtu: mēneša vidū enerģijas un finanšu resursu kļūst mazāk, kas ietekmē emocionālo labsajūtu. Tieši tāpēc “skumjākās dienas” ideja šķiet tik ticama.
Tomēr formulai nekad nav bijis zinātniska pamatojuma – nav pētījumu, nav metodikas, nav recenzētu publikāciju. Turklāt pats Arnals vēlāk atzina, ka koncepts radīts mārketinga nolūkos, sadarbojoties ar ceļojumu kompāniju. Līdz ar to Blue Monday ir vairāk reklāmas radīts jēdziens nekā zinātnisks secinājums – emocionāli saprotams, taču ne faktos balstīts.
Kad emocijas diktē tēriņus
Neraugoties uz to, ideja ir dziļi iesakņojusies, un jau divdesmit gadus janvāra trešā pirmdiena piesaista uzmanību. Iemesls vienkāršs – šis laiks precīzi sakrīt ar brīdi, kad daudzi izjūt nogurumu pēc svētkiem, finansiālu spiedienu un motivācijas trūkumu. Šādā situācijā tirgū īpaši aktivizējas piedāvājumi, kas sola “uzlabot garastāvokli”: izpārdošanas, ceļojumu akcijas, impulsa pirkumi. Rezultātā emocionālā iepirkšanās janvārī pieaug, jo cilvēki jūtas ievainojamāki un vieglāk pakļaujas reklāmu radītajam spiedienam.
Taču spontāni tēriņi bieži rada pretēju efektu. Īslaicīgs gandarījums ātri pārtop satraukumā, kad pienāk laiks apmaksāt rēķinus. Ja nav skaidra budžeta un finanšu plāna, lēmumi emociju iespaidā var novest pie nevajadzīgiem izdevumiem un vēl lielāka stresa.
Risinājums – skaidrs plāns
Blue Monday popularitāte atgādina, cik nozīmīga ir mūsu pašu rīcība un ieradumi. Ja ir pārdomāts budžets, skaidrs plāns, kā atgūties pēc svētku izdevumiem, un apzināta attieksme pret impulsīviem pirkumiem, janvāris vairs neliekas tik nogurdinošs. Spriedzi var mazināt arī pavisam vienkārši – iziet pastaigā, iedzert tēju spontāna pirkuma vietā, sakārtot mājokli vai pārskatīt jau esošās mantas. Tas palīdz saglabāt līdzsvaru un atgādina, ka janvāris ir tikai mēnesis, nevis dzīves šķērslis.
Noskaņojumu nav iespējams nopirkt veikalā – tas rodas no ikdienas izvēlēm, kas cieši saistītas ar mūsu finanšu paradumiem. Cilvēkam ar sakārtotu budžetu un izveidotu “drošības spilvenu” ir vieglāk tikt galā ar emocionālām svārstībām; savukārt finanšu haoss var radīt skumjas pat visgaišākajā dienā. Tāpēc janvāra “skumjākā diena” drīzāk būtu jāizmanto kā iespēja pārskatīt paradumus un ieviest nelielas izmaiņas, kas palīdzēs justies drošāk un stabilāk ilgtermiņā.
Linda Šablinska, SEB bankas finanšu pratības mentore
