PUBLICITĀTES FOTO
Pirmdien, 23. februārī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uz Rīgas pili bija aicinājis reģionālo mediju pārstāvjus. Tā bija ikgadēja tikšanās, kurā žurnālisti varēja uzdot jautājumus gan par valsts drošību un aizsardzību, gan reģionālo mediju politiku un citām aktuālām tēmām.
Aicina būt aktīviem
Tikšanās sākumā Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris klātesošos informēja par šogad plānotajām ārvalstu prezidentu vizītēm mūsu valstī. Vistuvākā notiks jau 27. februārī, kad Latvijā viesosies Polijas prezidents Karols Navrockis, lai Rīgas pilī tiktos ar mūsu Valsts prezidentu.
Savukārt E. Rinkēvičs pēc sasveicināšanās ar žurnālistiem vispirms norādīja, ka šis ir īpašs gads, jo redzēsim plašas politiķu aktivitātes katrs savā pilsētā, novadā, reģionā, jo 3. oktobrī notiks 15. Saeimas vēlēšanas. “Žurnālistus aicinu būt aktīviem, jo šis ir jūsu gads. Jums ir iespējas iztaujāt deputātu kandidātus, kad tie brauks pie jums sarunāt intervijas un publiski darīs zināmus savus priekšvēlēšanu solījumus,” rosināja prezidents. E. Rinkēvičs prognozē, ka šis gads būs ļoti spraigs ne vien iekšpolitiski, bet arī ārpolitiski. “Vēlēšanu gadā gribētos dzirdēt ne tikai kritiku un kampaņas, bet maksimāli daudz ideju, ko darīt ar mūsu konkurētspēju ekonomikā, ar izglītību, demogrāfiju un citām jomām. Es domāju – konkrētas idejas. Pagaidām izskan skaļi vārdi, tādi kā aizliegsim, neļausim, pārdalīsim. Bet kā uzlabosim, kā nopelnīsim? Tas būtu svarīgāk.”
E. Rinkēvičs norādīja: lai kāda būtu vēlme viņu iesaistīt dažādos politiskajos procesos, viņš saglabās neitralitāti. Tāda bija atbilde uz žurnālistu jautājumu, kā prezidents vērtē Latvijā labi zināma režisora iesaistīšanos politikā, tā skaļos lozungus un partiju maiņu. “Runājot par vēlēšanām, un tas attiecas gan uz pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanām, esmu ievērojis un turpināšu ievērot Satversmē noteikto neitralitāti. Katru uzsaukumu, deklarāciju, politisku iniciatīvu es negrasos komentēt un tajā iejaukties. Ja kāda iniciatīva man nonāk uz galda, tā tiek vērtēta. Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā ir nācies Saeimai atdot trīs likumus. Un te nevar runāt par nekvalitatīvu darbu, kā dažs varētu iedomāties, iemesli ir bijuši dažādi, piemēram, problēmas ar procedūrām un citas. Ja kaut kas nonāk uz prezidenta galda, es tiešām vienmēr to izvērtēju.”
Prezidents pauda nelokāmu nostāju, ka cilvēkiem, kuri plāno kandidēt vēlēšanās, taču pret viņiem šajā brīdī ir ierosināts kriminālprocess, ir jāļauj kandidēt, jo tikai ar tiesas spriedumu kāds var tikt atzīts par vainīgu. “Pieredze rāda, ka itin bieži cilvēks tiek vai nu attaisnots, vai arī lieta pret viņu tiek izbeigta. Tāpēc tas nav iemesls, lai kādam neļautu kandidēt.”
Jānotiek brīnumam, lai būtu miers
“Mēs ar jums tiekamies dienu pirms Krievijas pilna mēroga kara ar Ukrainu ceturtā gada. Ir jānotiek brīnumam, lai būtu progress, jo agresorvalstij nav vēlmes piekāpties pat ne par vienu centimetru. Tas, ko šajā situācijā varam darīt mēs, ir turpināt stiprināt Ukrainu,” pauda Valsts prezidents, piebilstot, ka pavisam nesen ir atgriezies no Minhenes drošības konferences, kur uzstājies paneļdiskusijā “Eiropieši kopā: vadības atgūšana skarbākā pasaulē”. Drošības forumā piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 115 valstīm, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus, tostarp Krievijas agresiju un transatlantisko sadarbību. “Diemžēl nevaru dot cerības, ka šogad karš beigsies. Ļoti priecātos, ja izrādīsies, ka es kļūdos,” sacīja prezidents. “Latvijai šobrīd ir viens svarīgs aspekts šajā jautājumā – draugu mums nevar būt par daudz. Tas attiecināms ne tikai uz ārvalstu partneriem, bet tikpat lielā mērā arī uz reģioniem un ikvienu, kurš vēlas sadarboties.”
Pieci procenti valsts aizsardzībai
Lai iespējami labākā līmenī nodrošinātu mūsu valsts aizsardzību, šogad Latvijas aizsardzības budžets ir apstiprināts 4,91% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Galvenās prioritātes ir bruņošanās un pretgaisa aizsardzība; infrastruktūras attīstība, tostarp robežu aizsardzība, kā arī vietējās industrijas izaugsme un jaunu darbavietu radīšana. Valdība ir vienojusies, ka tuvākajos gados valsts aizsardzībai jāsasniedz pieci procenti no IKP. “Ir jāsaprot, ka šie pieci procenti aizsardzībai būs uz ļoti ilgu laiku,” piebilda E. Rinkēvičs. “Uzskatu, ka labi esam pavirzījušies ar austrumu robežas aizsardzību un iekārtošanu. Protams, žogs neatrisinās visas problēmas, taču, no robežsardzes un policijas viedokļa raugoties, tas palīdz aizkavēt robežpārkāpējus. Tagad notiek žoga aprīkošana ar videoiekārtām. Šī sadaļa būs pabeigta, kam sekos otra sadaļa – tā saucamā tehnobilitāte – tehniskā mobilitāte jeb austrumu robežas nocietināšana kopā ar Lietuvu, Igauniju un pārējām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.”
Prezidents pievērsa uzmanību faktam, cik svarīga ir valsts aizsardzības dienesta tālāka attīstība, norādot, ka viena no problēmām ir lielas daļas jauniesaucamo neapmierinošais veselības stāvoklis. Noslēdzot šo tematu, prezidents sacīja: “Svarīga lieta ir civilā aizsardzība. Tagad mums visiem ir jaunas pašvaldības, taču mēs redzam ļoti dažādu ainu. Mēs redzam pašvaldības, kuras pievērš uzmanību šim jautājumam, kā arī tādas, kas gaida, ka Rīga visu pateiks priekšā.”
Iemesli pielaides nesaņemšanai
Tā kā vairākās Latvijas pašvaldībās to vadītāji nav saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam, nākamais temats, par kuru mediju tikšanās reizē runāja Valsts prezidents, bija ažiotāža saistībā šīm pielaidēm. Jāatgādina, ka valsts noslēpuma pielaidi piešķir personām, kuru amata pienākumi vai konkrēti darba uzdevumi saistīti ar konfidenciālu, slepenu vai sevišķi slepenu informāciju, tajā skaitā tā nepieciešama pašvaldību vadītājiem – mēriem, vicemēriem, izpilddirektoriem. Tās ir personas, kam darba vai amata pienākumi prasa strādāt ar noslēpumu, pēc rūpīgas pārbaudes – ieskaitot ģimenes saites, iepriekšējo nodarbošanos un šantāžas riskus. “Galvenais ir pārliecināties par katras personas spēju saglabāt valsts noslēpumu. Ja kādam pielaide piešķirta netiek, ir savs iemesls, kuru šī persona labi zina. Tāpēc lai visas politiskās ambīcijas, ažiotāžas un dažādu veidu apgalvojumi paliek uz iesaistīto pušu sirdsapziņas,” pauda E. Rinkēvičs. Viņš arī norādīja, ka valsts drošības iestādēm veikt pārbaudes šaubu gadījumā ir tiesisks process, turklāt pārbaudes veicēji rēķinās, ka viņiem savs lēmums būs jāpamato. “Ļoti interesanta lieta ir tā, ka pašai personai ir zināms, kāpēc viņai pielaide netiek dota,” atkārtoja Valsts prezidents. “Gribētos, lai drošības iestāžu darba specifika ļautu mazliet vairāk skaidrot sabiedrībai par šīm pielaidēm.”
Prezidents arī informēja, ka viņš pats Rīgas pilī turpinās strādāt pie trīs lielajiem jautājumiem – demogrāfija, enerģētika un tehnoloģijas, kā, piemēram, mākslīgais intelekts, jo tās ir trīs lietas, kas svarīgas ikvienas valsts nākotnei. “Man rada gandarījumu, ka demogrāfijas jautājumos ir mazliet uzlabota pabalstu sistēma, bet tas ir tikai ceļa sākums. Pabalstu pārskatīšanā jābūt regularitātei.”
Plāno Eiropas Savienības budžetu
Noslēgumā E. Rinkēvičs atgādināja, ka šis ir gads, kad sākam diezgan nopietni strādāt pie nākamā, 2028.–2035. gada, Eiropas Savienības budžeta. “Lielā mērā tas nav tikai jautājums par Eiropas Savienības aizsardzību, tajā skaitā uz ārējās robežas, bet arī par finanšu instrumentiem. It kā, no vienas puses, Eiropas Komisijai ir izpratne par to, kas notiek uz mūsu, kā arī Igaunijas, Somijas robežas, no otras puses, lielais jautājums ir tas, ko mēs varam izmantot,” pauda prezidents. “Vienmēr ir vēlme pateikt, ka Latvija ir bāreņu tauta un tāpēc tai viss pienākas. Dodiet tikai naudu, un gan jau mēs kaut kā tiksim galā. Taču tad ir jautājums, kas būtu labākais ieguldījums, lai dzīves līmeni vai reģionu stimulētu. Viens ir skaidrs – Rīgā jūs idejas nedabūsiet, bet gan tikai un vienīgi reģionos uz vietas.”
