Otrdienas rītā lielākajā daļā Latvijas teritorijas
apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem
autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu
braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 140 VAS “Latvijas
autoceļu uzturētājs” ziemas dienesta tehnikas vienība, informē VSIA “Latvijas
Valsts ceļi”.
Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem
autoceļiem ir sekojošos posmos: Ainažu šoseja (A1) no Berģiem līdz Bīriņu
pagriezienam, Vidzemes šoseja (A2) no Rīgas līdz Raunas pagriezienam, Valmieras
šoseja (A3) no Murjāņiem līdz Braslas tiltam, Rīgas apvedceļš (A4) visa
maršruta garumā, Daugavpils šoseja (A6) no Rīgas līdz Pļaviņām un no Izvaldas
līdz Pāterniekiem, Liepājas šoseja (A9) no Apšupes krustojuma līdz Anneniekiem
un no Blīdenes līdz Kalvenei, Ventspils šoseja (A10) no Kūdras līdz Strazdei, Rēzeknes
šoseja (A12) no Ludzas līdz Terehovai, Kokneses šoseja (P80) visa maršruta
garumā.
Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Rīgas,
Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas,
Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Saldus, Tukuma, Valkas un Valmieras
apkārtnē.
Uz Vidzemes šosejas (A2) Augšlīgatnē turpinās Līgatnes upes
caurtekas (64,8. km) atjaunošanas darbi. Satiksmi šajā posmā regulē luksofors,
kā arī ir ieviesti ātruma ierobežojumi 30, 50 un 70 km/h un platuma
ierobežojumi 3,25 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks aptuveni 10
minūtes. Intensīvākās satiksmes laikā būvnieks norīko arī satiksmes
regulētājus.
Dēļ pavasara šķīdoņa autotransporta masas ierobežojumi ir
ieviesti 851 valsts autoceļu posmos ar grants segumu. Ierobežojumi tiek ieviesti,
izvērtējot katra ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju, tāpēc posmu skaits,
kur tie ir aktuāli, var mainīties katru dienu.
Patlaban visvairāk ierobežojumi ir ieviesti Cēsu apkārtnē
104 ceļu posmos, Madonas apkārtnē 64
ceļu posmos, Jēkabpils apkārtnē 58, Alūksnes apkārtnē 51 un Ludzas – 44 ceļu
posmos. Aizkraukles, Daugavpils, Kuldīgas, Liepājas, un Ogres un Saldus apkārtnē ierobežojumi ieviesti 30
līdz 40 ceļu posmos. Karte ar masas ierobežojumiem pieejama šeit.
Autotransporta masas ierobežojumi tiek ieviesti, lai
nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti. Ierobežojumu
laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas,
satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem
šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena
pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī
atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas
ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās
valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no
visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants
segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav
iespējams veikt, jo uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju
zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var
tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.
Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar
satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem aicinām informēt VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, zvanot pa diennakts tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma “Twitter”
un “Facebook” kontos.
