Pirmdiena, 19. janvāris
Andulis, Alnis
weather-icon
+-10° C, vējš 0.94 m/s, D-DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi

Parastais krupis. Foto: Antra Makarova

Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ pavasaros, dodoties uz nārsta vietām, tie nereti šķērso autoceļus un nonāk satiksmes apdraudējumā. Ja krupim palaimējas izdzīvot, tā mūža ilgums var sasniegt pat 40 gadus!

Parastais krupis Bufo bufo ir viens no lielākajiem abiniekiem Latvijā. Pieauguša krupja ķermeņa garums ir 6–12 cm, retos gadījumos līdz 13 cm. Mātītes parasti ir lielākas un masīvākas nekā tēviņi. Kājas ir īsas un spēcīgas, vairāk piemērotas lēnai rāpošanai, nevis lēkšanai. Āda ir sausa, raupja un ar izteiktiem kārpiņām līdzīgiem izaugumiem – tā ir viena no galvenajām pazīmēm, pēc kuras krupi atšķirt no vardes. Krāsa variē no dzeltenbrūnas un pelēcīgas līdz tumši brūnai, vēders ir gaišāks. Galvas sānos atrodas lieli, ovāli pieauss indes dziedzeri, kas piešķir rūgtu un citiem dzīvniekiem nepatīkamu garšu.

Lielāko daļu dzīves parastais krupis pavada uz sauszemes un ir sastopams lapkoku un skujkoku mežos, pļavās, krūmājos, dārzu teritorijās un pilsētu zaļajās zonās. Tas ir nakts dzīvnieks un dienā slēpjas vēsās, mitrās un tumšās vietās, piemēram, zem kritalām, akmeņiem, blīvas veģetācijas vai augsnes spraugās. Aktīvāks kļūst vakaros un lietainā laikā. Parastais krupis ir aukstasiņu dzīvnieks, tāpēc tā ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides. Ziemu tas pavada slēptuvē, iegrimis ziemas miegā.

Krupji ir nometnieki, bet pavasaros tie dodas sezonālā migrācijā uz nārsta vietām, nereti šķērsojot ceļus un nonākot satiksmes apdraudējumā. Tie sāk pārvietoties, tiklīdz nokusis sniegs un ir pietiekami silts, parasti martā–aprīlī. Nārsto mierīgos, seklos ūdeņos ar bagātīgu veģetāciju – dīķos, grāvjos, ezeros un vecupēs. Dabā parastā krupja klātbūtni var pamanīt pēc tam raksturīgās lēnās un smagnējās kustības, pavasaros arī pēc garajām ikru virtenēm ūdenstilpēs. Vasarā par krupi liecina klusināta „krakšķoša” skaņa, ko tas rada trauksmes brīdī.

Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģijas ekspozīcijā visa gada garumā varēs aplūkot Gada dzīvnieka vitrīnu, un jau 31. janvārī muzejā notiks Ģimenes diena par krupi. Plašāka informācija tīmekļa vietnē www.dabasmuzejs.gov.lv un sociālo mediju Facebook un Instagram kontos. Aicinām reģistrēt parastā krupja novērojumus vietnē www.dabasdati.lv un iekļaut Gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs!

Gada dzīvnieka idejas vēsture

Gada dzīvnieks ir viena no ilgāk pastāvošajām vides izglītības aktivitātēm Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Pirmais gada dzīvnieks tika izvēlēts 2000. gadā.

Sākotnēji gada dzīvnieks pasludināts ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamām dzīvnieku sugām. Laika gaitā, aktivitātei iegūstot popularitāti, iniciatīvu uzņēmās arī dabas aizsardzības un interešu biedrības, izvirzot arī citus gada simbolus. Piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība nosaka gada putnu, Latvijas Entomoloģijas biedrība – gada kukaini un gada bezmugurkaulnieku. Tikušas izvirzītas nominācijas gada zivs, gada gliemezis u. c., turklāt ideju pārņēmušas arī Latvijas Mikologu biedrība ar gada sēni, Latvijas Dendrologu biedrība – gada koku, Latvijas Petroglifu centrs – gada ģeoloģisko objektu u. c. Daļa organizāciju nomināciju izvirza neregulāri, taču Dabas muzeja speciālisti to dara katru gadu janvāra sākumā, sadarbojoties ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu „Silava”, Dabas aizsardzības pārvaldi, Pasaules Dabas Fondu, citām valsts institūcijām un biedrībām.


Gada dzīvnieks 2000–2025

Aizsargājamas sugas statuss

Gada dzīvnieks 2025 baltkrūtainais ezis un brūnkrūtainais ezis

Gada dzīvnieks 2024 stirna

Gada dzīvnieks 2023 pļavas ķirzaka un sila ķirzaka

Gada dzīvnieks 2022 zebiekste

Gada dzīvnieks 2021 pelēkais zaķis un baltais zaķis

Gada dzīvnieks 2020 Eirāzijas bebrs

Gada dzīvnieks 2019 alnis

Gada dzīvnieks 2018 parastā vāvere

Gada dzīvnieks 2017 zutis

Gada dzīvnieks 2016 āpsis

Gada dzīvnieks 2015 meža cūka

Gada dzīvnieks 2014pelēkais vilks

Gada dzīvnieks 2013Eiropas purva bruņrupucis

Gada dzīvnieks 2012gludenā čūska

Gada dzīvnieks 2011Eiropas platausis

Gada dzīvnieks 2010ūdrs

Gada dzīvnieks 2009brūnais lācis

Gada dzīvnieks 2008pelēkais ronis

Gada dzīvnieks 2007smilšu krupis

Gada dzīvnieks 2006lidvāvere

Gada dzīvnieks 2005lielais susuris

Gada dzīvnieks 2004cūkdelfīns

Gada dzīvnieks 2003Eirāzijas lūsis

Gada dzīvnieks 2002lielais torņgliemezis

Gada dzīvnieks 2001ziemeļu upespērlene

Gada dzīvnieks 2000dižā briežvabole


Polīna Šķiņķe, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Komunikācijas nodaļa

Inta Lange, Komunikācijas nodaļas vadītāja, Latvijas Nacionālais dabas muzejs

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.