Situāciju ar ziemas sējumiem lauksaimnieki vērtē kā labu, taču vietām mitrums, sniega segas biezums un sals tiem ir radījuši bojājumus. Visvairāk ziemas sējumi cietuši Latgalē un Kurzemē. Tikmēr pavasara darbi dažādos Latvijas reģionos norit atšķirīgā tempā – Zemgalē liela daļa saimniecību sēju jau pabeigušas, bet Latgalē un Vidzemē daudzi vēl sējas darbus pat nav sākuši. Vienlaikus šogad daļa saimniecību norādījušas, ka mazāk sēs vasaras kviešus, zirņus un rapsi. “Lauksaimniekiem šobrīd ir sākusies sezona, taču vienlaikus kopējā ekonomiskā situācija zemniekiem nerada optimismu, liekot bažīties par resursu – degvielas un minerālmēslu – augstajām izmaksām. Diemžēl pašizmaksa pieaug, bet produkcijas iepirkuma cena stāv uz vietas. Tas nozīmē, ka ieguldījumi var ievērojami pārsniegt ieņēmumus un zemniekiem jau šobrīd jādomā kā šo sezonu izdzīvot,” informē biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Šopavasar situācija laukos veidojas atšķirīga. Ziemas sezona kopumā nav bijusi kritiska, tomēr tās ietekme uz sējumiem visos reģionos un pat vienas saimniecības ietvaros ir atšķirīga. Aptuveni trešā daļa aptaujāto lauksaimnieku norādījuši, ka jau rudenī izveidojušais mitrums ietekmējis sējumu stāvokli, graudiem sapūstot, tāpat vietām biezā sniega sega radījusi bojājumus, savukārt citviet ziemāju attīstību bremzējis vēlais sējas laiks, mitrums, sniega pelējums un sals.
“67 % saimniecību situāciju raksturo kā labu vai kopumā apmierinošu, savukārt trešdaļa norādījusi, ka ziemas sekas ir jūtamas. Reģionāli stabilāka situācija šobrīd iezīmējas Zemgalē un daļā Vidzemes, kur ziemāju stāvoklis biežāk raksturots pozitīvi. Kurzemē aina ir daudz sadrumstalotāka, tur līdzās labiem sējumiem sastopami arī ziemā cietuši lauki. Arī Latgalē situācija nav vienmērīga,” stāsta Juris Lazdiņš.
Vasarāju sēja norit pakāpeniski
Kopumā sēju jau sākušas vairāk nekā 70 % saimniecību un pilnībā to pabeigušas 22 %.Vēl aptuveni ceturtā daļa saimniecību vasarāju sēju nav sākušas.
Visstraujāk sējas darbi šobrīd norit Zemgalē, kur gandrīz puse saimniecību laukus jau apsējušas un ap 25 % atrodas finiša taisnē. Kurzemē sējas sākums norit mērenāk, savukārt Vidzemē puse saimniecību lauku apsēšanu vēl nav sākušas. Arī Latgalē sējas darbu sākšanas temps saglabājas lēns un liela daļa saimniecību ir sējas sākuma stadijā vai vēl to nav sākušas. Kā skaidro Juris Laziņš, tad sēju ietekmē laikapstākļi un tur, kur ilgāk saglabājās sniega sega un vēsāks laiks, arī sējas darbi sākas vēlāk.
Ekonomiskais spiediens ietekmē lauksaimnieku lēmumus
Vienlaikus šogad vairākas saimniecības būtiski pārskata sējumu struktūru un aptuveni trešdaļa (27 %) saimniecību nolēmušas atteikties no kviešu sēšanas. Tālāk seko zirņi (12 %), rapsis (10 %), mieži un auzas (katru 9 %), kā arī pupas (7 %).
“Daudzos gadījumos runa nav tikai par nelielu platību korekciju, bet par būtisku samazinājumu vai pat pilnīgu atteikšanos no konkrētām kultūrām. Ir saimniecības, kas šo kultūru platības samazina par 50-70 %, taču ir arī lēmumi nesēt vispār. Tie ir pragmatiski zemnieku lēmumi, ņemot vērā gan pieaugošās resursu izmaksas, gan pašlaik neskaidro situāciju par gaidāmajām izaudzētās produkcijas cenām rudenī. Jau šobrīd redzam, ka izaudzēšanai vajadzīgo resursu cenas pieaug, bet, piemēram, graudu iepirkuma cenas joprojām ir zemas,” skaidro Juris Lazdiņš.
Jaunās sezonas sākumu un darbu plānus tiešā veidā ietekmē ekonomiskā situācija un neskaidrie apstākļi par tuvāko nākotni. Biedrības aptaujātie zemnieki norāda, ka šī sezona ir iesākusies ar bažām par pieaugošajām izejmateriālu izmaksām, tostarp degvielu un minerālmēsliem, kā arī zemajām izaudzētās produkcijas iepirkuma cenām. Tāpat liela daļa lauksaimnieku saskaras ar izaicinājumiem apgrozāmo līdzekļu apjoma samazināšanās dēļ un kredītsaistību segšanu.
“Daļa zemnieku ir ļoti tieši norādījuši, ka šobrīd trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas ļautu pilnvērtīgi saimniekot, un galvenais šī gada uzdevums būs “kaut kā savilkt galus”. Tāpat daļa meklē ienākumus ārpus lauksaimniecības – meklē darbu, kas ļautu gūt papildu ienākumus. Ir arī ļoti skarbas prognozes, kur saimniecības pēdējos gadus jau strādājušas ar negatīviem rādītājiem un prognozē, ka varētu sekot bankrots. Vērtējot jauno sezonu, tā nebūs viegla un galvenais izaicinājums nav tikai laika apstākļi. Šogad ļoti būtiski ikvienu lauksaimnieku skars arvien izaicinošāks jautājums par saimniekošanas rentabilitāti,” secina Juris Lazdiņš.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Tās mērķis ir atbalstīt Latvijas lauksaimniecību un dārzkopību, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas lauksaimniekiem. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 5000 darbinieku.
