Gulbenes novadā līdz 18. martam ornitologs Elvijs Kantāns ir novērojis 20 gājputnu sugas. “Protams, iespējams, ka ir arī vairāk, piemēram, tā varētu būt niedru stērste vai kāda cita suga, jo ne visur varu būt klāt,” saka Elvijs.

Elvijs stāsta, ka stipri agrāk šogad novēroti lauku cīruļi, dzērves un baltie stārķi. Tomēr, raugoties vēsturiskajos datos, baltie stārķi Latvijā jau iepriekš ir novēroti gan februārī, gan martā, līdz ar to stārķa ieraudzīšana marta sākumā vai vidū ir retāka parādība, bet nav nekas nepieredzēts.

“Arī pats baltos stārķus esmu novērojis marta vidū. Parasti baltie stārķi ziemo Āfrikā, taču tie putni, kas Latvijā atgriežas agrāk, visticamāk, nav devušies tik tālu. Pastāv liela iespējamība, ka daļa no tiem pārziemojuši Dienvideiropā, tas ļauj tiem atgriezties agrāk nekā pārējiem. Savukārt lauku cīruļus un ķīvītes martā redzēt ir pilnīgi normāli, turklāt daļa šo putnu Latvijā uzturējās visu laiku, nevis devās prom,” stāsta Elvijs.

Īpaši aktīvi dzied mājas strazdi

Viņš novērojis, ka pēdējās dienās pie mums īpaši aktīvi dzied mājas strazdi, kas jau paspējuši aizņemt jaunus vai iepriekšējā gada būrīšus. Tie rosās pa pāriem ap putnu būriem – tīra tos, dzied un aizsargā no citiem strazdiem.

Tāpat pēdējās dienās aktīvi dzied sarkanrīklītes un paceplīši. “Cilvēkiem tie varbūt ir mazāk zināmi, taču patiesībā ir diezgan bieži sastopami. Tos var viegli pamanīt, ejot rīta pusē pa Spārītes un Emzes parku takām. Tur tos noteikti var dzirdēt dziedam. Parādījušās arī žubītes. No meža putniem novērojami sila strazdi. Atgriezušās arī pīles un zosis,” stāsta Elvijs.

Viņš saka, ka cilvēkiem var šķist, ka putni jau šobrīd ļoti aktīvi dzied, un tā patiešām ir, taču pagaidām tās ir tikai dažas sugas. Visintensīvākā putnu dziedāšana gaidāma aprīļa beigās un maija sākumā, kad veidosies īsts putnu koris, ko varēs dzirdēt dabā.

“Daļa putnu sugu jau tagad sāk gatavoties ligzdošanai, apmeklējot savas ligzdošanas vietas. Piemēram, šobrīd īpaši aktīvas pie savām ligzdām ir žagatas, pelēkās vārnas un kraukļi. Mežmalās var novērot arī peļu klijānu pārus, kas lidinās virs puduriem, un tā ir droša zīme, ka tuvumā atrodas viņu ligzda. Daudzi putni, kas atgriezušies un nolēmuši ligzdot Latvijā, ir izveidojuši pārus jau iepriekšējā gadā un sāk aktīvi aizsargāt savu teritoriju, gatavojoties ligzdošanas sezonai,” stāsta Elvijs.

Piemērots laiks putnu vērošanai

Elvijs skaidro, ka tas, ka daudzas putnu sugas šogad atlidojušas agrāk, teorētiski varētu nozīmēt arī agrāku mazuļu perēšanu. Taču praksē tas nenotiks vienādi visiem konkrētās sugas putniem. Piemēram, baltie stārķi jau ir atgriezušies, bet, kamēr tie sagaida savu partneri vai izveido jaunu pāri, tik un tā pienāk aprīļa vidus vai beigas, un tas ir laiks, kad masveidā atgriežas arī pārējie stārķi no tālākām ziemošanas vietām. “Agrāk atgriezušies putni var iegūt priekšrocību, aizņemot labākās ligzdošanas vietas,” saka Elvijs.

Šobrīd dabā šis ir piemērots laiks putnu vērošanai, jo putni ir labi saklausāmi, un šo periodu var izmantot, lai iemācītos atpazīt dažādas sugas pēc to balsīm.

Elvijs stāsta, ka no aktīvākajiem šobrīd ir dzeņveidīgie putni, kas gan dzied, gan bungo. Šīs sugas ligzdo salīdzinoši agri, tāpēc tās ir viegli gan dzirdēt, gan novērot. Savukārt siltākās dienās un vakaros arvien aktīvākas kļūst arī pūces, kuras var ļoti labi saklausīt. Gulbenes novadā sastopamas vairākas pūču sugas: purva pūce, apodziņš, ausainā pūce, bikšainais apogs, meža pūce, urālpūce, kā arī ūpis. “Retāk sastopams būs ūpis, taču pārējās sugas, zinot, kur un kā meklēt, var novērot arī Gulbenes novadā,” saka Elvijs.

FAKTI

Novērotās sugas līdz 18. martam Gulbenes novadā

Lauku cīrulis, dzērve, baltais stārķis, meža balodis, mājas strazds, paceplītis, sarkanrīklīte, sējas zoss, ziemeļu gulbis, zivju gārnis, baltais gārnis, žubīte, ķīvīte, sila strazds, gaigala, lielā gaura, lauku balodis, krauķis, sila cīrulis, plukšķis.

AVOTS: ORNITOLOGS ELVIJS KANTĀNS