Latvijā šogad atkal varēs novērot labi pamanāmus Saules un Mēness aptumsumus

Pēc divu gadu pauzes Latvijā atkal varēs novērot labi pamanāmus Saules un Mēness aptumsumus, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).

Šogad dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. Latvijā no tiem būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums.

14.martā Latvijā īsi pirms Mēness rieta būs novērojama pilna Mēness aptumsuma sākuma pusēnas fāze. Taču to būs grūti pamanīt, jo Mēness atradīsies ļoti tuvu horizontam. 29.martā Rīgā no plkst.12.52 līdz plkst.14.18 būs novērojams Saules aptumsums. Aptumsuma maksimumā plkst.13.36 Rīgā būs aizsegta nedaudz vairāk nekā piektā daļa no Saules diska. Savukārt 7.septembrī būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies plkst.20.30, bet aptumsuma maksimums būs plkst.21.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies plkst.21.53, bet daļējā fāze – plkst.22.57.

Šogad būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns. Janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu.

Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 8.martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 7.decembri. Saules sistēmas visspožākā planēta Venēra būs novērojama vakaros no janvāra līdz marta vidum, bet no jūnija līdz oktobrim – no rītiem īsi pirms saullēkta, zemu pie horizonta. Marss līdz pavasarim būs ļoti labi novērojams augstu debesīs visu nakti, bet no aprīļa līdz jūnija vidum – vakaros. Jupiters no janvāra līdz aprīlim būs redzams augstu debesīs vakaros, no augusta līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti. 12.augustā rīta pusē būs novērojama Jupitera un Veneras konjunkcija, kad abas spožākās planētas atradīsies 0,9 grādu attālumā viena no otras.

Savukārt Saturna gredzeni no marta līdz novembrim būs pavērsti pret Zemes orbītas plakni, tādēļ spēcīgā binoklī vai nelielā teleskopā tie būs redzami tikai kā šaura līnija uz abām pusēm no Saturna diska, pieļauj LAB. Saturns būs novērojams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros.

Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 3.janvārī, 12.augustā un 14.decembrī. LAB pieļauj, ka šogad Latvijā varētu būt novērojamas ziemeļblāzmas, jo, turpinoties Saules aktivitātes maksimumam, uz Saules sagaidāmi spēcīgi uzliesmojumi.

LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Biedrības biedri piedalās žurnāla “Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.

Polīna Miķelsone, LETA