LETA
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets ceturtdien NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.
Pabriks uzsver, ka Krievijas agresija Ukrainā skaidri parāda nepieciešamību pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām.
NATO samits ir devis skaidru signālu, ka tiem, kuri ir gatavi paši ieguldīt aizsardzībā, tiks sniegta palīdzība. Igaunija ir uzticams sabiedrotais un noteikti viena no tām valstīm, kas dos savu artavu, pauž Igaunijas aizsardzības ministrs, atzīstot, ka ir svarīgi tas, ka Igaunija papildus sabiedroto piedāvātajam atbalstam, ir gatava dot savu ieguldījumu pretgaisa aizsardzībā.
Parakstītā nodomu vēstule kalpos par pamatu kopīga iepirkuma līguma slēgšanai ar Igauniju, ļaujot savstarpēji koordinēt īstenojamos pasākumus, efektīvi izlietot aizsardzībai atvēlētos līdzekļus, kā arī stiprināt reģiona stabilitāti un drošību kopumā.
Veicot kopīgu iepirkumu ar Igauniju, darbs pie vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā tiek sākts nekavējoties, apzinoties spējas svarīgumu. Tāpat nav izslēdzams, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādē varētu tikt piesaistīti arī citi sabiedrotie.
Pretgaisa aizsardzība ir kritiski nozīmīgs elements Latvijas militārajā drošībā, jo šādas sistēmas ieviešana būtiski cels Latvijas spējas notriekt raķetes, ar kādām šobrīd tiek apšaudītas pilsētas Ukrainā.
Lai jau pašlaik stiprinātu Latvijas pretgaisa aizsardzību, 26.jūnijā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē tika izvietota Spānijas piegādātā zeme-gaiss zenītraķešu “Nasams” baterija.
Turpmāko trīs gadu laikā finansējums valsts aizsardzībai tiks pakāpeniski palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde ir viena no prioritātēm, kurai tiks novirzīts piešķirtais papildu finansējums.
Reklāma