Pirms gandrīz diviem gadiem “Ziemeļlatvija” par Smiltenes tehnikumā gaidāmajām pārmaiņām rakstīja, – smilteniešiem būs pašiem sava gaismas pils. Tagad tas ir noticis.
Ceturtdien, 12. novembrī, skaistā svētku sarīkojumā tehnikuma jaunajā zālē ar paldies vārdiem visiem sadarbības partneriem un atbalstītājiem tika pielikts punkts vērienīgam 8,7 miljonus eiro vērtam Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektam “Smiltenes tehnikuma infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizācija profesionālās izglītības pilnveidei”.
Cer, ka laime turpināsies!Svētku pasākumu vadīja Smiltenes tehnikuma projektu vadītājas Zigeta Vīķele un Rudīte Grabovska. Saviļņojošu koncertu sniedza muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”.Pēc projekta īstenošanas Smiltenes tehnikums ir kļuvis par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Latvijā. Skolas piedāvātajās profesionālās ievirzes izglītības programmās tagad ir ļoti mūsdienīgs Eiropas līmeņa mācību aprīkojums, tehnika un jaunas mēbeles, par ko “Ziemeļlatvija” jau vairākkārt rakstījusi.Projektā arī notikuši būvdarbi piecās ēkās gan Smiltenē, gan Smiltenes pagasta Kalnamuižā. Ēkas ir rekonstruētas, bet viena (galvenā mācību korpusa jaunā piebūve ar aktu zāli) pat ir uzcelta no jauna.Smiltenes tehnikums piedāvā sešas profesionālās ievirzes izglītības programmas: “Ēdināšanas pakalpojumi” ar kvalifikāciju “ēdināšanas pakalpojumu speciālists”, “pavārs” un “konditors”, “Viesnīcu pakalpojumi” (viesnīcu pakalpojumu speciālists), “Veterinārmedicīna” (veterinārārsta asistents), “Autotransports” (automehāniķis), “Būvniecība” (ceļu būvtehniķis) un “Transports” (celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis). No šā mācību gada Smiltenes tehnikumā programmā “Veterinārmedicīna” mācības notiek arī neklātienē.Pēc datiem uz šā gada 1. oktobri, Smiltenes tehnikumā mācījās 777 audzēkņi, ieskaitot izglītības iestādei pievienoto Alsviķu arodskolu (tagad tehnikuma struktūrvienību) Alūksnes novadā.“Viss patīk! Jūtos kā augstskolā,” par Smiltenes tehnikuma ēkās un mācību bāzē notikušajām pārmaiņām priecājas Sandra Mihlenova, programmas “Viesnīcu pakalpojumi” 3. kursa audzēkne.“Piemēram, mācību virtuve, mācību restorāns un bārs iekārtoti pēc moderniem standartiem. Patīkami, ka viss aprīkojums taisīts tā, ka, piemēram, aizbraucot uz Spāniju, tur būs tas pats,” priecājas Sandra.Priecīgs ir arī Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis, uzsverot, ka lielu darbu ieguldījis viss skolas kolektīvs, it īpaši projektu vadītājas Zigeta Vīķele un Rudīte Grabovska.“Kad pirms trijiem gadiem atklāja mūsu tehnikuma sporta halli, teicu – “ja gribat redzēt laimīgu cilvēku, tad paskatieties uz mani”. Tagad saku tos pašus vārdus un ceru, ka pēc gadiem trijiem, kad apgūsim nākamo Eiropas naudu, varēsim teikt to pašu,” cer A. Miezītis.Viņš arī piebilst, ka tehnikuma mācību bāze, piemēram, jaunās konferenču un aktu zāles, kalpos arī sabiedrības interesēs, piemēram, semināru, kursu vai citu tālākizglītības pasākumu rīkošanai. Jau tiek risināts jautājums, lai drīzumā Smiltenes tehnikuma jaunajā mazo dzīvnieku veterinārmedicīnas klīnikas ēkā varētu ārstēt arī iedzīvotāju mājdzīvniekus. Klīnikā ierīkotas modernas operāciju un izmeklēšanas telpas, iegādātas vairākas mūsdienīgas diagnostikas aparatūras.Tāpat ir iecere, ka perspektīvā vienu reizi nedēļā apmeklētājiem būs atvērts Smiltenes tehnikuma jaunais mācību restorāns, pa kura lielajiem logiem paveras skaists skats uz Jauno parku.Skatās ar pozitīvu skaudībuCeturtdien notikušajā svētku sarīkojumā Smiltenes tehnikuma direktoru Andri Miezīti un visu skolas kolektīvu sveica viesi no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Smiltenes novada domes, citām iestādēm un uzņēmumiem, apskatot arī skolas jauno mācību bāzi.Ar pozitīvu skaudību to novērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, 12. Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (“Vienotība”). Viņu bērnībā mamma kādreiz biedējusi – “ja labi nemācīsies, iesi uz profeni”. “Tajā laikā profesionālajām skolām bija zema reputācija. Iespējams, tas bija saistīts arī ar kvalitāti, aprīkojumu un telpām, kurās notiek mācības. Šobrīd, redzot tādas profesionālās izglītības iestādes, kā Smiltenes tehnikumu, ir skaidrs, ka tie laiki sen ir garām. Ir skaidrs, ka profesionālā izglītība ir stūrakmens, lai Latvijā veiksmīgi attīstītos ražošana. Ja nebūs ražošanas, tad mūsu eksportspēja un ekonomika nebūs tādos apjomos, kā ceram, taču tie ir ienākumi gan iedzīvotājiem, gan valsts budžetā. Tas ir valsts izaugsmes jautājums,” norāda IZM parlamentārais sekretārs.E. Smiltēns arī uzsver, ka katrs profesionālajā izglītībā ieguldītais eiro uzlabo profesionālo skolu reputāciju, motivē audzēkņus mācībām, bet pasniedzējus – darbam. Ieguldījumi modernas mācību bāzes veidošanā arī varētu palīdzēt sasniegt līdz 2020. gadam izvirzīto mērķi, – lai profesionālajās izglītības iestādēs mācības turpinātu 50 procenti no pamatskolu absolventiem. Šobrīd tie ir 36 procenti, savukārt 64 procenti absolventu turpina mācības kādā no vispārizglītojošām mācību iestādēm. Būs nākamie miljoniE. Smiltēns arī informē, ka Eiropas Savienības fondu jaunajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam profesionālās izglītības infrastruktūrā plānots ieguldīt 100 miljonus eiro, no kuriem Smiltenes tehnikumam paredzēts piešķirt 2,1 miljonu.Tehnikuma direktors A. Miezītis nosauc divas jomas, kurās šo naudu vajadzētu ieguldīt. Sākot no nākamā mācību gada, Smiltenes tehnikums piedāvās jaunu profesionālās ievirzes izglītības programmu “Hidrobūves (meliorācija)”, un ir nepieciešamas ieguldīt investīcijas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, kur jau atrodas topošo celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķu mācību poligons un tehnikas angārs.Otra joma, kas prasa investīcijas, ir tehnikuma dienesta viesnīcas pārbūve Smiltenes pagasta Kalnamuižā, kur tehnikums cer uz sadarbību ar Smiltenes novada domi.
