Tos valcēniešus, kuri apmeklē Valkas novada mākslinieku izstādes, visticamāk, pārsteidza jaunas sejas parādīšanās Mākslas dienu izstādē. Tā ir Ērģemē dzīvojošā metālmāksliniece Zane Studente.
Tos valcēniešus, kuri apmeklē Valkas novada mākslinieku izstādes, visticamāk, pārsteidza jaunas sejas parādīšanās Mākslas dienu izstādē. Tā ir Ērģemē dzīvojošā metālmāksliniece Zane Studente.
“Ērģemē ierados pirms gada. Šeit bijušajā pienotavas ēkā strādāja mans brālis, un man radās interese, kas notiek vecā pamestā padomju ēkā. Pārcēlos uz dzīvi Ērģemē un sāku strādāt kā krāsotāja telpu atjaunošanā. Ko gan citu jaunai meitenei brālis varētu piedāvāt? Ne jau nu darbu ar dzelžiem,” smaida Zane.
Viņa izrādīja iniciatīvu un sāka apgūt metināšanas arodu ar visparastāko metināšanas stiepli un dažādiem atgriezumiem.
Visas mūzas rada dvēseles veldzējumu
Zanei darbs ar metālu ļoti iepatikās. Pēc tam apgūta metālgriešana, fleksēšana, slīpēšana un citas nepieciešamās iemaņas darbā ar metālu. Viņu ļoti saista pats darba process. Uz jautājumu, vai Zani nemulsina apstāklis, ka tas sievietei nav gluži ierasts darbs, jo jāstrādā, kā tautā saka, ar melnu muti un ne tikai, viņa atbild, ka tas nebūt nemazina radīšanas prieku. Arī darbs ar mālu vai mākslinieku eļļas krāsām nebūt nav tīrs un sterils. Galu galā cilvēki ir raduši lietot ūdeni un ziepes.
Zane domā, ka mākslu pasaulē viņu mudināja nokļūt vecmāmiņa, zīmēšanas skolotāja Kārķu pamatskolā Elga Ķīkule. “Pamatskolā biju aktīva dziedātāja, dejotāja un zīmētāja. Pamazām, palēnām sāku rakstīt arī dzeju. Tas viss kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, sava veida dvēseles veldzējumu,” pārliecinājusies jaunā māksliniece.
Jautāta, kā rodas ieceres darbiem, Zane atbild, ka tas notiek spontāni, it kā neapzināti. Viņai vairākkārt gadījies, ka idejas par dāvanām konkrētiem cilvēkiem radušās guļot gultā un domājot par viņiem. Galvā kaut kas noklikšķ, un rodas vīzija par veicamo darbu. Tālākais ir tehniskā daļa. Sākumā darbs tiek uzskicēts, uzzīmēts un izvērtēts, vai to tehniski iespējams īstenot.
Jūtas kā mazais baltais zvirbulis
Z. Studente atzīst, ka ar metālu viņa nestrādā sistemātiski un nepārtraukti. “Strādāt patīk tikai tad, kad manī sēž kāda konkrēta doma un tā laužas ārā. Tā ļoti prasās, lai viņu īsteno. Darbs mākslā man tomēr vairāk ir kā vaļasprieks. Tā nebūt nav, ka katru dienu ierodos darbnīca ar domu, ka radīšu kaut ko jaunu tieši metālā,” stāsta Zane. Viņa nereti piedalās ēkas sakopšanas un atjaunošanas darbos. Bijusī pienotavas ēka pieder firmai “Aventa būve”. Uzņēmums joprojām ir tapšanas stadijā. Zane šajā uzņēmumā jūtas kā mazais baltais zvirbulis, jo viņa vienīgā tur cenšas ienest mākslu. Priekšnieks Normunds Ulburgs nodarbojas ar kāpņu un margu ražošanas organizēšanu. Protams, arī šim darbam ir saskare ar dizainu un estētiku.
Šobrīd Zane ir nedaudz nobažījusies par nākotni. Ir radusies situācija, kad pietrūkst laika savas dzīves sakārtošanai. Piemēram, tie darbiņi, kas bija izstādē Valkā, šobrīd stāv uz palodzes tikai acu pamielošanai. Pietrūkst laika tīri radoša darba turpināšanai. Pasūtījumi uzliek pienākumus. Dienišķo maizīti tie nodrošina. Zani nemitīgi nodarbina doma par studijām. “Vēlos sakārtot savu dzīvi tā, lai darbošanās ar metālu paliktu vismaz hobija līmenī. Līdz šim neesmu mācījusies nevienā ar mākslām saistītā skolā. Reizēm pati brīnos, no kurienes manī šī dziņa strādāt radoši. Tas nāk pats no sevis,” prāto jaunā māksliniece.
Allaž redz patiesību: darbs dara meistaru
Z. Studente tam nerod izskaidrojumu, taču beidzamajā laikā viņu aizvien vairāk interesē arhitektūra, interjers un dizains. Viņai šie virzieni organiski saistās vienā veselumā. Jauniete labprāt apmeklē izstādes. Viņai nepatīk burziņi jeb tusiņi. Zane ir vienpatne. “Man šķiet, ka daudzi īsti radoši cilvēki savā ziņā ir vienpatņi. Protams, arī man ir savs paziņu loks, kurā uzturos, taču tas nav bieži,” atzīst māksliniece. Pēc Mākslas dienu izstādes Zane nav centusies turpināt iepazīšanos ar novada māksliniekiem. Viņa vēlas distancēties, lai saglabātu savu “es”.
Pašlaik Zane cenšas savienot metālu ar akmeni. Līdzās Mākslas dienu abiem darbiem tagad izvietojusies arī kompozīcija metālā un akmenī “Nepabeigtais atoms”. Ieejot metālapstrādes darbnīcā, ik reizi Z. Studentei nākas uzkāpt uz pašas gatavotā metāla sliekšņa ar uzrakstu “Darbs dara meistaru”. Viņa to allaž ielāgo.
****
Komiska balerīna veci rozā puantēs cenšas nodejot “gulbju ezeru” vienatnē…
Pensijā aizgājušais aktieris sēd skatuves dibenplānā un, monologu runādams…nebeidzami smaida savu monas lizas smaidu…skatītāji jau sen savās mājās, aiz vaigiem stūķē blāvi violeto uzputeni…
Tik tauriņu bari bungo pa logu rūtīm… vēlēdamies ar spārnu galiem noglāstīt aizgājušo laiku…
***
kad sadzirdi asinis pulsējam
smadzeņu kreisajā puslodē, kad
sirds pazūd kaut kur starp
aknām un žultspūsli…
Tad galvu noglāsta iedvesma…
***
mēs dodamies mājup
kabatā tev kastaņi…
visur ir čalas…
tik lapu čalas
un mušu čalas…
mēs stāvam pie ieejas,
kurai nav durvju…
baiļu vairs nava,
viss ir tik klusi…
tu stāvi pie manis
kā zvēriņš mazs,
tev kažokā dadži
un asaras…
zane
