Grundzālietis Māris Stabiņš ir pārliecināts, ka vislabāk citas valstis var iepazīt ceļojot un piedaloties sporta sacensībās.
Grundzālietis Māris Stabiņš ir pārliecināts, ka vislabāk citas valstis var iepazīt ceļojot un piedaloties sporta sacensībās.
Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skolas orientēšanās treneris M. Stabiņš jau kopš 1997. gada kopā ar domubiedru grupu, dodas ceļojumos pa Eiropas valstīm. Atšķirībā no citiem tūristiem, kuri izvēlas ceļošanu grupā un gida pavadībā, viņam primārais ir piedalīšanās orientēšanās sacensībās. Šajos gados jau paspēts apmeklēt Ungāriju, Šveici, Norvēģiju un Somiju. Šogad orientieristi piedalījušies Itālijas lielākajās sacensībās — piecdienās —, kas norisinājās netālu no Romas, bet nākamgad viņi gatavojas doties uz Franciju. “Katru gadu braucam aptuveni tā pati kompānija, kas sapulcējās pirmajā gadā,” stāsta Māris. No Valkas rajona viņš šogad bija vienīgais, pārējie sportisti pārstāvēja Madonu un Gulbeni. Brauciena organizators ir madonietis Gunārs Ikavnieks, viņš izvēlas maršrutu un pārzina visus organizatoriskos jautājumus. “Var jau doties ceļojumā ar autobusu, visu laiku sēdēt un klausīties gida stāstījumā, bet mani tas nogurdina. Stāstītais parasti aizslīd gar ausīm. Man vairāk patīk visu apskatīt un uzzināt pašam. Ātri aplūkojam un atkal — tālāk,” komentē Māris. Sportistu kolektīvam līdzi dodas arī pavāres, kas rūpējas par maltītēm.
Šogad ceļotāji apmeklēja Zemos Tatrus, kur pavadīja gandrīz astoņas stundas. Tālāk ceļš veda uz Venēciju, kur kopā ar itāļiem viņi aizvadīja emocionālus mirkļus, jūsmojot par turieniešu uzvaru futbola čempionātā. “Tieši tajā mirklī, kad iesita izšķirošos vārtus, bijām Sanmarīno skatu laukumā. Tas bija kaut kas kolosāls. Fani braukāja ar maziem trīsriteņu motorolleriem, vicināja karogus, izsauca uzvaras saukļus,” sajūsminās grundzālietis.
Sanmarīno Latvijas sportisti redzējuši skatu, kas atmiņā atsaucis pasaku par Sprīdīti. Aptuveni pusmetra augstumā virs zemes lidinājušies kukaiņi un spīdējuši kā mūsu jāņtārpiņi. Redzētais asociējies ar Sprīdīti, kurš maldugunis noturēja par zelta naudu.
Pirms sacensībām orientieristi piedalījās treniņos, kas norisinājās kalnu pļavās vairāk nekā kilometru virs jūras līmeņa. Tālāk sekoja piecu dienu starti, kuros Mārim 38 sportistu konkurencē savā grupā kopvērtējumā bija 19. rezultāts. Vislabāk grundzālietim klājās ceturtajā dienā, kad tika izcīnīta piektā vieta. Pirmajā dienā viņš bija devītais, otrajā — 20., trešajā — 19. un piektajā — 16., kaut gan pašam šķitis, ka distanci veicis salīdzinoši ātri. Vissarežģītākā bijusi sacensību trešā diena, kad nācās orientēties apvidū, kas klāts ar ēkšķainiem krūmiem. Bija jāuzmanās, lai ar tiem nesavainotos. Viens no Madonas spēcīgākajiem sportistiem šajā apvidū vienu kontrolpunktu atradis tikai pēc 40 minūšu orientēšanās.
Salīdzinot ar Latviju, sportistiem starts Itālijā ir laba iespēja vairot sacensību pieredzi. Interesanta reljefa un klinšainā apkārtnē ir svarīgi prast pareizi lasīt karti. Piemēram, Latvijā kartē iezīmēts brūns krustiņš ir skudru pūznis, savukārt itāļiem tas nozīmē veidojumu, kas pasargā no ūdens izskalojumiem. Ar šādiem krustiņiem nosēta visa karte, un tie kalpo par galvenajiem orientieriem.
Mūsējo komanda pirmajā sacensību dienā pēc apbalvošanas skandējusi hokeja fanu saukļus: “Sarauj, sarauj, Latvija!” un “Latvijai — uzvara!” Tas iepaticies itāļiem, un nākamajās dienās viņi latviešus finišā sagaidījuši, skandējot frāzes latviešu valodā. Tas bijis patīkams pārsteigums.
