Iesīkstējuši uzskati, ka zobu higiēnists ir lieka ekstra, domāts tikai pieaugušo cīņai ar gadiem krātu zobakmeni vai problēmām no nepareiziem zobu tīrīšanas paradumiem, protams, nav jūsējie. Cienot savu zobārstu, jūs, protams, pirms ikgadējās vizītes vispirms apmeklējat higiēnistu. Aizvedat arī savus bērnus un zināt, ka pareiza mutes higiēna viņiem nākotnē ļaus ietaupīt daudz naudas. To, ka tas ir svarīgi, apliecina joprojām saglabātais valsts finansējums.Vecāki zina un novērtē“Dēlam bija seši gadi un divi cauri zobiņi. Zobārsts ieteica higiēnistu, arī tajā pašā salonā. Ja tas būtu par naudu, droši vien neietu, bet bez maksas aizgājām. Nospodrināja zobiņus, uzlika fluoru. Mazākajam dēlam tikko palika trīs gadiņi, ar viņu vēl tikai domājam par iešanu pie higiēnista,” stāsta divu dēlu mamma Gunita. Pati arī pie higiēnista gājusi tikai tad, kad tā pakalpojumus apmaksāja apdrošināšanas polise. Kopš polises nav, izpaliek arī higiēnists.“Vislabākais ir apmeklēt higiēnistu bērnam trīs gadu vecumā. Taču tas ir atkarīgs no ģimenes, vecāku uzskatiem, iespējām un attieksmes,” teic Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra zobu higiēniste Sanita Kiršteine. Profesionāla zobu higiēna, fluora līdzekļu aplikācijas palīdzēs stiprināt bērna zobiņus un aizsargāt pret kariesu. Ne mazsvarīgāk, ka, apmeklējot zobu higiēnistu, bērns pakāpeniski iepazīst zobārsta kabineta vidi. Higiēnists aprunāsies gan ar mazo pacientu, gan vecākiem par mutes veselības saglabāšanu, zobu kopšanu, ieteiks piemērotākos zobu kopšanas līdzekļus. Izvērtēs, kāds ir zobu vispārējais stāvoklis, vai kaut kur jau neveidojas plaisiņas, pigmenta plankumi.Silanti – par paša nauduFluora līdzekļu aplikācijas liek piena zobiņiem, bet tiem profilakses nolūkā varētu klāt arī silantus – ja zobi ir slikti “no dabas”. Parasti silantus klāj bērniem pēc sešu gadu vecuma, kad ir izšķīlušies pastāvīgie zobi. Jāņem vērā, ka silantus valsts neapmaksā, pacienta vecākiem pašiem būs jāmaksā pēc noteiktā cenrāža.S. Kiršteine atzīst, ka ir rūpīgi jāizvērtē silantu nepieciešamība, un pirmais – jāizslēdz aizdomas par kariesu. Tad pēc zobārsta un zobu higiēnista ieteikuma iespējama to uzlikšana, lai aizsargātu bērna pastāvīgos zobus. Silanti līdzinās profilaktiskajai plombei, lai arī nav tik izturīgi, un aizsargā zobu kožamās virsmas no bojājumiem. Tos parasti liek uz piektajiem, sestajiem un septītajiem sānu zobiem ar nosacījumu, ka zobi nav bojāti un mutes higiēna ir laba. Silants pasargās tikai kožamās virsmas, taču jāatceras, ka spraugas vai zobu sāni tāpat ilgojas pēc zobbirstes, lai neiedzīvotos caurumos.Nav tik vienkārši“Mūsu mazpilsētā nemaz nav zobārsta, kuram būtu līgums ar valsti. Par puikas priekšzoba plombēšanu samaksāju kādus padsmit latus,” stāsta Mārča mamma. Kaimiņu pagasta ambulancē gan braucot “valsts zobārsts” no cita novada, bet tikai reizi nedēļā, ar garāku rindu, un ērtāk esot iet pie zobārsta tur, kur dēls iet skolā, nevis organizēt speciālu braucienu. Ja gadījumā būs vajadzīgs “garantijas remonts” vai pēkšņi kāda cita vajadzība, pilsētas zobārsts klientu jau zinās.Veselības norēķinu centra (VNC) sabiedrisko attiecību speciālists Toms Noviks skaidro, ka jebkurus valsts apmaksātos pakalpojumus tiešām var saņemt tikai iestādēs vai pie speciālistiem, kuriem ir līgums ar VNC. Viņš ieteic palūkot VNC mājaslapā www.vnc.gov.lv, kur sadaļā “Līgumpartneriem” var aplūkot operatīvo budžeta informāciju – valsts budžeta līdzekļu izpildi dažādās programmās, to skaitā zobārstniecībā bērniem. Var redzēt, ka citi ārsti atvēlētos līdzekļus ir pārtērējuši, bet citi vēl ne. “Kvotas apjomā ārsti un higiēnisti paši plāno darbu, zinot, kuros mēnešos vairāk pacientu, kad viņiem būs atvaļinājums un pacientus nepieņems,” skaidro T. Noviks.
UZZIŅAI
Pareiza mutes higiēna sākas ar kvalitatīvu, piemērotu zobu birsti, kas aizsniedz arī tālākos zobus, un zobu pastu.Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā. Tīrīšanai izmanto arī zobu diegu. Pareiza tīrīšanas tehnika nodrošina, ka ēdiena atliekas no zobu starpām tiek izslaucītas, nevis sadzītas dziļāk. Zobu higiēnists ir jauna profesija – definīcija tika pieņemta 1989. gadā. Latvijā Zobu higiēnistu asociācija pastāv kopš 1997. gada. Mājaslapa internetā – www.zobuhigienisti.lv.
