Neoficiāls,
bet populārs tūrisma objekts
Mēdz
būt tūrisma objekti, kam ir kultūrvēsturiskā vērtība, mēdz
būt jaunradīti apskates objekti, taču ir arī tādi, kurus neviens
apzināti par tūrisma objektu nav veidojis, bet tie par tādiem
kļuvuši paši. Atliek vien kādam garāmbraucējam būt ar lielāku
fantāziju – un viss notiek.
Par tādu objektu es nosauktu pēdējā laikā pārsteidzošu popularitāti ieguvušās veca šķūņa drupas Smiltenes pievārtē, kas līdzības pēc iemantojušas pasaulslavenās Lielbritānijas Stounhendžas (burtiskā tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē “akmeņi, kas karājas” – red.) nosaukumu.
Izcils fotosalons saulrietā
Tā kā man savulaik bijusi iespēja apmeklēt šo mistisko vietu Anglijā un tā mani fascinēja, nav brīnums, ka interesi raisīja arī atdarinājums, kas parādījies Latvijā, Vidzemē. Smiltene nemaz nav tik tālu, pie tam, tur bieži būts arī caurbraucot, taču līdz šim mani un “Stounhendžas” ceļi nebija krustojušies. Tas gan arī tādēļ, ka Smiltenē nekur nav norādes par mistiskā objekta atrašanās vietu un to nevar sameklēt arī tīmeklī. Par laimi, Smiltenes degvielas uzpildes stacijas darbinieki zināja stāstīt, ka “tepat vien ir” – izbraucot no Smiltenes Valkas virzienā un “pabraukt garām nevar.”
Un tiešām, izbraucot no Smiltenes un sākoties lauku ainavām, pa labi plešas liels kultūraugu lauks, kā centrā atrodas izslavētā Smiltenes Stounhendža, kas no attāluma nudien izskatās kā sens piemineklis vai amfiteātris. Par laimi, pa sējumiem nav jābrien, uz drupām ved lauksaimnieku iebraukts ceļš. Ar katru soli, tuvojoties objektam, skaidrāk iezīmējas tā aprises un tūrists nokļūst veca, no laukakmeņiem būvēta un ķieģeļiem apdarināta šķūņa drupu ielokā. Tas, atšķirībā no angļu objekta, nav aplis, bet taisnstūris, tomēr zināma līdzība, protams, ir. Objektu var apskatīt gan no ārpuses, gan iekļūt iekšpusē, taču noteikti tas jādara, ievērojot drošību, jo drupas ir drupas. Vietu saskatīju kā lielisku fotosalonu un prātā uzbūru vīzijas, ko smiltenieši ar šo varētu iesākt. Varbūt šeit publiskā pasākumā sagaidīt Saulgriežos sauli lecam, piedāvāt slēpņošanas spēli vai varbūt izīrēt romantiskiem randiņiem?
Muižnieka Līvena siena šķūnis
Sazinoties ar Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra tūrisma organizatori Lindu Šūlmeisteri, uzzinu, ka objekts ir neoficiāls, kas izskaidro to, ka “Stounhendžu” nevar tik viegli atrast, līdz ar to te nav plānotas arī nekādas aktivitātes.
“Jā, drupas patiešām ir līdzīgas Anglijā atrodamajam akmens piemineklim, tādēļ vietējie iedzīvotāji šo vietu ir iesaukuši tā vārdā – Stounhendža. Bet, tieši kad un kas šo vietu tā nosauca – nav zināms,” viņa stāsta.
Interese par šo objektu kāpinājusies tieši šovasar. “Interneta vidē parādījās skaistas bildes tieši ar Stounhendžu vakaros, jo, tā kā drupas atrodas uz neliela uzkalniņa lauka vidū, tur patiešām baudāmi skaisti saulrieti,” stāsta L. Šūlmeistere.
Jautāta par drupu izcelsmi, viņa atzīst, ka smiltenieši to īpaši nemēdz pieminēt, jo tajā nav nekā pievilcīga. “Ēka kalpoja kā siena šķūnis jau firsta Paula Līvena laikā. Aizvadītā gadsimta 90. gadu vidū šķūnis tika izmantots Smiltenes tehnikuma vajadzībām, taču kādā dienā izcēlās ugunsgrēks un vieta nodega, atstājot šīs drupas,” stāsta tūrisma pārzine. Ugunsgrēku kādā geokečinga forumā atminas arī smiltenieši – tā laikā bijuši dzirdami pat sprādzieni.
Pieejams vienmēr, bet uzmanīgi
L. Šūlmeistare uzsver, ka vietējā Stounhendža ir neoficiālais tūrisma objekts, tādēļ tur neko neplāno. “Protams, piemēram, ideja par koncertu saulrietā ir burvīga, taču pagaidām tas nav iespējams. Gan tāpēc, ka tas ir neoficiāls objekts, gan tāpēc, ka piekļūšana šai vietai ir diezgan sarežģīta – automašīna, ja ar tādu dodas, jāatstāj ceļa malā, kur noteikti nebūtu vietas daudziem vieglajiem automobiļiem. Tāpat arī – lai tur nokļūtu, jāšķērso lauks, ko īpašnieki var apart un apsēt, kas arī ierobežotu tūristu kustību,” viņa skaidro.
Taču aizbraukt un objektu apskatīt ir iespējams jebkurā laikā. Jāatceras tikai, ka uz drupām ir aizliegts kāpt, jo tas var būt bīstami dzīvībai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka skaistās drupas atrodas uz privātas zemes.
Tādēļ, ja ceļot pašreizējo ierobežojumu dēļ nevaram un slavenās angļu Stounhendžas apmeklējums jāatliek, varam doties arī uz Smilteni, kā arī meklēt citus interesantus tūrisma objektus pašu valstī.
FOTO:
4 un 5
STOUNHENDŽAS LĪDZINIECE. Tūristu interesi iemantojusī Smiltenes Stounhendža slienas kalna galā lauka vidū, un, droši vien, šī objekta nozīmīgākā funkcija ir radīt neparastas fotogrāfijas, kas nešaubīgi popularizē Smiltenes vārdu. Interesanti, ka drupas labi izskatās jebkurā gadalaikā. Ieteikums – pagūt saulrietā, kas gan man šoreiz neizdevās.
Teksts un foto: Sandra Apine
Turpinājuma divi faktu boksi, viens ar īstās Stounhendžas foto
Vai saskatāt līdzību? + foto ar īsto
Attēlā – Stounhendža Lielbritānijā. Leģendām apvītā vieta, kuras skats kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem pasaulē, atrodas aptuveni divu stundu brauciena attālumā no Londonas, Lielbritānijas dienvidu daļā, netālu no Solsberijas pilsētas. Stounhendža ir veidota no riņķa veidā izvietotiem milzīgiem akmeņiem. Arheologi uzskata, ka šie stāvošie akmeņi tika uzcelti starp 2500. un 2000. gadu pirms mūsu ēras. Lielākie akmeņi ir aptuveni 10 metrus augsti un sver 25 tonnas. Zinātnieki uzskata, ka Stounhendža bijusi reliģisks centrs. Citi pētnieki apgalvo, ka tas ir astronomisks kalendārs – šo akmeņu izvietojums pieļauj, ka noteiktā laikā Saule spīd caur noteiktiem akmeņiem. 1986. gadā Stonhendža iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Avots: Vikipēdija.lv
Iepazīsti Smilteni!
�� Rudenī noteikti ir vērts doties pastaigā pa Smiltenes Veco parku Vidusezera krastā, kas savienojas ar Tepera ezeru un promenādi. Šo vietu ir iecienījuši gan Smiltenes novada iedzīvotāji, gan viesi. Parks ir labiekārtots, ērti izejams un izbraucams ar velosipēdiem vai citiem braucamrīkiem. Parkā ir daudz vietas, kur nesteidzīgi piesēst, baudīt dzestro rudens gaisu un skaistos skatus. Viena no tādām ir nelielā Vecā parka estrāde, kur uzmanīgākie viesi varēs pamanīt iebruģētu Smiltenes pilsētas ģerboni.
�� Vēl viena burvīga pastaiga sanāk, dodoties nedaudz ārpus no pilsētas, uz Niedrāja ezeru. Ik pa laikam uz ezera ir izvietotas laipas ar soliņiem, kur apstāties, ieturēt līdzpaņemtās pusdienas. Ja ir vēlme pastaigu pagarināt, var iet pa marķētajām velotakām, kas savieno Niedrāju ar blakus esošajiem meža ezeriem – no tiem populārākais ir Salainis, jo pēc savas formas atgādina Latvijas kontūru.
�� Ļoti iecienīta laika pavadīšana Smiltenes novadā ir velo braucieni.
Velomaršruta “Apriteņo Smiltenes ezerus” marķējums dabā – zilas norādes ar velomaršruta numuru 115 un oranžu virziena rādītāju uz kokiem. Kopējais garums ir 29 km un to klasificē kā vidējas grūtības. Velotakas laikā braucējs izbaudīs šai pusei raksturīgās reljefa formas, skaistās meža ainavas, apskatīs septiņus meža ezerus, varēs iepazīt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, vietējos iedzīvotājus, tradīcijas un kultūru.
Savukārt velomaršruts “Izriteņo Dienvidkalni” iestiepjas Launkalnes kalnainajā apvidū, veidojot 40 km garu apļveida maršrutu. Velomaršruta laikā braucējam jāvadās pēc marķējuma dabā – zilas norādes ar velomaršruta numuru 140 un virziena rādītāju. Maršruts ved gar interesantiem Smiltenes novada tūrisma apskates objektiem.
