Mikroblogu vietnē Twitter.com ievietota bilde ar visādu krāsu petūnijām un daudz, daudz stādiņiem. Pie bildes klāt komentārs, ka puķes audzē Blomes pagastā. Tur dzīvo daudz čaklu un strādīgu ļaudis, bet par stādaudzētāju nebiju dzirdējusi. Tieši tāpēc radās interese uzzināt ko vairāk.
Nokļūstot Blomes centrā, jāšķērso tilts pāri slūžām un pēc brīža jāpārbauc pāri krustojumam un tad tik taisni, garām Blomes vecajai skolai un pēc neilga brīža jānogriežas pa kreisi. Ceļa malā uzraksts “Birzuļi”. Aptuveni tāda bija “Ziemeļlatvijas” saruna ar Blomes pagasta “Birzuļu” saimnieci Brigitu Savieli.Esam klāt! Tā ir fantastiska apziņa, ka pretēji sabiedrībā nereti izskanējušam viedoklim par klusajiem, izmirstošajiem Latvijas laukiem, ar notrulinātu jaunatni un pabalstu brēcējiem, šī ir vēl viena lauku sēta, kurā par dzīvi nesūdzas – viss notiek.Brigita Saviele 18 gadus par agronomi strādājusi Vaidavā, audzēja tulpju sīpolus, vēlāk tomātus, bet pirms desmit gadiem kopā ar vīru Jāni pārcēlās uz dzīvi Blomes pagastā. “Birzuļi” saņemti mantojumā. Kopš par savām mājās sauc “Birzuļus”, Brigita pievērsusies puķu audzēšanai. Pirmos septiņus gadus tā vairāk bija viņas sirdslieta, jo par agronomi strādāja uzņēmumā Smiltenē. “Septiņus gadus nostrādāju pie Kārļa Skrapča siltumnīcās. Patiesībā viņš bija labs priekšnieks,” piebilst stādaudzētāja. Tad savām piemājas siltumnīcām nodoties varēja vien vakarā pēc darba.Nu jau trīs gadus tas ir ne tikai sirdsdarbs, bet arī veids, kā nopelnīt iztikai. Vēl pērn Brigitai stādi auga siltumnīcās, kuru kopējā platība ir ap trīssimt kvadrātmetru. Rudens stiprais vējš lielo siltumnīcu sagāza, tāpēc šobrīd jāiztiek ar 160 kvadrātmetriem. “Šogad celsim jaunu, tāpēc mazāk nekas nepaliks, tieši otrādi – būs vēl vairāk,” optimistiski teic blomēniete.“Birzuļos” audzē kāpostus, seleriju, pētersīļus, garšaugus, tomātus, asteres, lefkojas, lauvmutītes, teju visas nokarenās puķes un vēl daudz ko citu. Tie, kuriem ir mazdārziņi un kaut viena neliela siltumnīca, zina, cik daudz laika un pūļu jāiegulda. Tāpēc apbrīnojami, ka lauku sētā visu paveic Brigita, kuras lielākais palīgs ir vīrs. Viņa pārziņā ir ūdens piegāde, kastu nešana un mašīnas sakārtošana pirms došanās uz tirgu. Visu pārējo paveic Brigita. Siltumnīcas pavisam droši var dēvēt par viņas otrajā mājās, jo tajās viņa pavada katru dienu no rīta līdz vakaram. Citreiz jau piecos no rīta nenāk miegs, slienas augšā un prom pie stādiem un tā līdz vēlam vakaram. “Man ļoti patīk puķes. Un, ja tas ir sirdsdarbs, pa dienu nejūt nogurumu, tikai vakarā, iekrītot gultā, saprotu – esmu piekususi. Tad vēl saldākam miedziņam palasu savas mīļās lubenes, izguļos un no rīta atkal esmu žirgta,” smaidot saka stādaudzētāja.Interesanti, ka Brigitas brālis Krāslavā māsas ietekmē sācis nodarboties ar stādaudzēšanu. “Viņš jau nav nekāds agronoms, taču mēs bieži sazvanāmies. Citreiz pat piecas reizes dienā piezvana, stāsta kādas lapiņas palikušas, jautā, ko darīt. Un tā pa telefonu esmu viņu samācījusi. Nekad neatsaku padomu cilvēkam, jo pamatzināšanas ir ļoti svarīgas,” saka “Birzuļu” saimniece. Izrādās, ka Brigitas vecvectētiņš bijis dārznieks un arī vecmāmiņai ļoti patikuši šādi darbi, tāpēc mīlestība pret puķēm esot gluži vai asinīs. Arī Brigitas māsīca Vijciemā audzē stādus.Braukājot pa tirgiem, stādaudzētāja atklāj, ka vēl pirms nedēļas vislielākais pieprasījums bija pēc tomātiem, kāpostiem un leduspuķītēm. Pret citu puķu pirkšanu cilvēki vēl esot bijuši piesardzīgi, jo baidās par aukstumu. “Nu jau vairs nav jābaidās, pati pirms divām nedēļām kapos iestādīju begonijas, nekas nav noticis. Tagad ir arī vislabākais laiks stādīšanai,” iesaka agronome. Brigitas lolotos un mīlētos stādus var iegādāties tirdziņos un gadatirgos gan Vidzemē, gan Latgalē, kur esot ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi cilvēki. Taču nereti pēc puķēm cilvēki brauc uz “Birzuļiem”, un tur nudien ir ko redzēt. “Laukos cilvēki jau nemaz tik slikti nedzīvo. Jāmet slinkums pie malas un jāstrādā. Lai es dotos uz pagastu lūgt pabalstu, tas būtu zem mana goda!” par dzīvi laukos nesūdzas Brigita.
