Grāmatas būs, bibliotekāri būs, 10. saiets būs!
Grāmatas būs, bibliotekāri būs, 10. saiets būs! Tik pacilājošā noskaņā no sava 9. saieta – konferences jeb Bibliotekāru dienām Silmačos atvadījās gandrīz 130 bibliotekāru no septiņiem Vidzemes rajoniem: Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Valkas un Valmieras.
Akcentē darbu ar klientu un literatūru
Sabiedrībai ir vajadzīgas jaunas zināšanas, aktuāla informācija, patīkama sociālā vide, kurā to iegūt, kur uzkavēties, lasīt grāmatas un preses izdevumus vai darboties internetā.
Tāda vieta ir bibliotēkas, turklāt tās atvērtas jebkura vecuma vai sociālās grupas cilvēkiem. Kā pilnveidot un attīstīt šo pārsvarā vietējo pašvaldību uzturēto iestāžu darbu, Vidzemes bibliotekāri jau deviņus gadus apspriež saietos. Viņi tur mācās, dalās pieredzē, atpūšas, iepazīst pasākumam izvēlēto novadu, tā kultūrvēsturi.
Šogad vidzemniekus 19. un 20. jūlijā uzņēma kolēģi no Valkas rajona. Pasākuma moto no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” un dienas kārtību viņi pieskaņoja norises vietas — firmas “Mid – Land” atpūtas bāzes “Silmači” Launkalnes pagastā — nosaukumam.
“Domāju, pasākums izdevās. Jutu, ka cilvēki ir apmierināti, viņiem te patīk,” pēc kopā būšanas ar kolēģiem spriež Latvijas Bibliotēku biedrības (LBB) Vidzemes nodaļas priekšsēdētāja Gunta Romanovska. Saietu rīkoja LBB Vidzemes nodaļa, palīdzot Smiltenes pilsētas, Valkas pilsētas un Launkalnes pagasta bibliotēkai.
“Šogad vairāk domājām par mūsu klientu apkalpošanu un literatūru,” stāsta G. Romanovska. “Pēdējos desmit gados bibliotekāru pasākumos vairāk runājām par datoriem, internetu un citām tehniskām lietām. Protams, arī tās ir vajadzīgas, taču bijām pagājuši malā no tā, ka bibliotēkā ir arī literatūra, ka cilvēkiem jālasa arī grāmatas. Lasīt grāmatu ir pavisam kaut kas cits, nekā sameklēt informāciju internetā. Tāpēc šogad saietā lektori vairāk runāja par šīm tēmām. Neaizmirsām arī jauno. Bibliotēku informācijas sistēmas “ALISE” pārstāvji informēja, kādi jaunumi bibliotēkām ir automatizācijas jomā. Īpaši aktuāli tas bija pagastu bibliotekāriem. Lielākās pilsētu bibliotēkas savā modernizācijā jau daudz ko paveikušas, bet pagastiem tas viss vēl ir priekšā.”
Tā nav tikai savstarpēja pačalošana
Visas apvaicātās bibliotekāres 9. saietu atzīst par ļoti interesantu, saturīgu. Divās dienās iegūts tik daudz informācijas, ko citreiz nevar uzzināt pat nedēļā, atzīst Bilskas bibliotēkas vadītāja Alda Liuke.
“Pasākums aiz sevis atstājis ļoti jaukas, patīkamas emocijas,” vērtē Valkas pilsētas bibliotēkas direktore Ginta Dubrovska. Viņai patīk kopības sajūta, kas rodas, turoties kopā Vidzemes bibliotekāriem no septiņiem rajoniem. “Salīdzinot ar pirmajiem saietiem, ne tikai dalībnieku kļuvis skaitliski vairāk — no 50 līdz 150. Augušas arī mūsu prasības pret lektoriem. Tagad tā vairs nav tikai savstarpēja pačalošana. Šajos saietos notiek zināšanu un pieredzes apmaiņa. Domāsim, lai dalībnieki noslēgumā iegūtu tālākizglītības sertifikātu. Šogad konferencē uzstājās ļoti kvalitatīvi lektori. Klausījāmies ar prieku,” stāsta G. Dubrovska.
Īpašu auditorijas atzinību izpelnījās SIA “Komunikāciju darbnīca” direktors Kaspars Savickis, mācot, kā jāstrādā ar klientu. Apvaicātajiem klausītājiem ļoti patika arī augstskolas docentes Aijas Kalves stāstītais par metodēm un stratēģiju literārā teksta izpratnes veicināšanai un socioloģijas doktores Dagmāras Beitneres lekcija “Literatūra un identitāte socioloģijas skatījumā”. Bibliotekāres slavēja arī LBB ilggadējās darbinieces Silvijas Liniņas ieskatu Latvijas bibliotēku vēsturē un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka ieskicēto Latvijas bibliotēku perspektīvu no 2007. līdz 2013. gadam.
Bibliotēka kā sociāls instruments
“Uz šādiem bibliotekāru saietiem braucu ar lielu prieku,” “Ziemeļlatvijai” atzīst Andris Vilks. “Tas ir ļoti noturīgs pasākums, notiek jau devīto reizi. Dalībnieku skaits katru gadu palielinās, apliecinot, ka kolēģiem šie semināri ir ļoti nozīmīgi. Tieši tāpēc izturos pret tiem ar lielu cieņu un atzīstu, ka tā ir viena no interesantākajām formām, kā strādā kolēģi Latvijā.”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors atzīst, ka šobrīd Latvijā ir pabeigts ļoti būtisks posms bibliotēku attīstībā. Latvijas bibliotēkas ir apvienotas vienotā informācijas tīklā, tām ir interneta pieslēgums, datori. “Tehnoloģiskais tīkls ir svarīgs posms, uz kuru gājām daudzus gadus. Tagad esam nonākuši krustpunktā. Jāsāk domāt, ko mēs tālāk ar to visu darīsim. Tehnoloģijas ir vajadzīgas, taču pašas par sevi tās neko neatrisina. Ir jādomā, ko mēs cilvēkiem, tām pateicoties, piedāvāsim. Tāpēc šobrīd tik daudz vairs nerunājam, kā tehnoloģiski attīstīties, bet cik daudz attīstīt bibliotēku kā sociālu instrumentu daudzām sabiedrības vajadzībām. Piemēram, jautājumos, kas skar mūžizglītību, bezdarba problēmas un tamlīdzīgi,” uzsver A. Vilks.
Viņš min piemēru no Somijas pieredzes. Kad Somijā bija ekonomiskā krīze, publiskās bibliotēkas daudziem cilvēkiem palīdzēja apgūt citas profesijas. Viņi bibliotēkās mācījās svešvalodas, grāmatvedību, citas zināšanas un prasmes, un atgriezās darbā. Viņi bija tie, kuri strādā un maksā nodokļus, nevis saņem pabalstus.
Šobrīd bibliotēkām Latvijā ir svarīgi izprast, kā tālāk strādāt un kalpot sabiedrībai, uzsver A. Vilks.
Arī viņš piekrīt, ka diemžēl daudzu bibliotēku attīstību kavē telpu trūkums. “Tās smok nost fiziskajā platībā.”
Vakarā — balle ar “Apvedceļu”
Bibliotekāru saiets nenozīmē tikai mācības un pieredzes apmaiņu. “Nopietnajai lekciju daļai ir otra puse,” stāsta G. Romanovska. “Mūsu saieti katru gadu notiek citā Vidzemes rajonā. Līdz ar to katru gadu iepazīstam kādu citu vietu, uzzinām par tās kultūru, vēsturi, cilvēkiem, sociālajām un ekonomiskajām aktivitātēm. Uzaicinām piedalīties vietējos pašvaldību vadītājus, literātus vai māksliniekus.”
Šā gada saieta dalībnieki arī viesojās Launkalnes pagasta un Smiltenes pilsētas bibliotēkās, ekskursijā apskatīja Smilteni.
Uz vietas “Silmačos” nodeva sirdij un dvēselei bija smiltenietes Birutas Žurovskas gleznu izstāde, tikšanās ar pašu dzejnieci un mākslinieci, kā arī blomēnieša selekcionāra Andra Krūmiņa liliju izstāde. Bitenieku Medņu ģimene no Smiltenes rādīja savu medus un bišu vaska produkciju.
Atpūtas vakarā bibliotekārus izklaidēja Smiltenes grupa “Apvedceļš”. Tas bija brīnišķīgi pavadīts vakars, bet kopumā — divas fantastiskas dienas, atzīst apvaicātās bibliotekāres.
Nākamajā gadā Vidzemes bibliotekāru saiets notiks Cēsīs.
