Pirmdienas vakarā kādā Krievijas televīzijas kanālā jau kuro reizi noskatījos vienu no savām mīļākajām krievu filmām «Maskava asarām netic».
Pirmdienas vakarā kādā Krievijas televīzijas kanālā jau kuro reizi noskatījos vienu no savām mīļākajām krievu filmām “Maskava asarām netic”. Dzīvot un just līdzi filmas galvenajām varonēm ir bezgala aizraujoši, jo gadu gaitā sieviešu dzīvesstāstos būtiski nekas nav mainījies. Arī mūsdienās ir sieviešu kategorija, kura nenogurstot deklarē savu dzīves moto: “Precēties un gulēt tikai ar miljonāru!”
Savukārt filmā viena no varonēm — izbijusī provinciāle — izmisīgi meklēja iespēju apprecēties ar iedzimtu maskavieti, lai galvaspilsētā tiktu pie dzīvokļa, būtu ietekmīgi paziņas un sakari. Diemžēl liktenis viņu pievīla, un sapņu princis pārvērtās par alkoholiķi. Tomēr sparīgā sieviete nezaudēja cerību un saposusies regulāri sāka apmeklēt kapsētas, lai iepazītos ar atraitni. Reizē smieklīgi un skumji par to, kas tik sievietei nav jādara, lai pie sāniem dabūtu vīrieti.
Lielākoties jau tādām aktīvistēm nepaveicas, un beigu beigās viņas ir neapmierinātas un nerealizējušās, kaut domā, ka ir visiekārojamākās, visneatvairāmākās un visseksīgākās. Lai nu tā būtu, bet man šķiet, ka viņas ir visvientuļākās un visnelaimīgākās. Ārēji — stipras un visu varošas, bet iekšēji — nesaprastas un skumjas.
Man simpātiskas ir sievietes – ģimenes pavarda turētājas un tās, kuras jaunībā pieļāvušas kļūdu, bet veiksmīgi spējušas izveidot karjeru un sagaidīt īsto vīrieti. Tieši tā — sagaidīt, nevis izcīnīt, noņemt vai piespiest sevi iemīlēt.
Filmas varonei Katjai piemita liela drosme sešdesmitajos gados vienai audzināt meitu, strādāt rūpnīcā un pa naktīm mācīties, un galu galā ieņemt vadošu amatu lielā uzņēmumā. Mūsdienās tā ir pierasta lieta, ka sieviete viena audzina bērnus, studē, jo darba tirgū augstākajai izglītībai ir milzu vērtība, un strādā. Un reizēm ikdienas skrējienā šķiet, ka vīriešu uzmanība tikai traucē pildīt neskaitāmos pienākumus un darbus. Katjai paveicās un viņa sagaidīja to, kura dēļ bija vērts aizmirst visu uz pasaules un neprātīgi izbaudīt mīlestību, kas kā zibens no skaidrām debesīm izmainīja visu viņas dzīvi.
Un laikam jau sievietēm jātic liktenim un jācer, ka kādu dienu visa dzīve apmetīs nebēdnīgu kūleni un atkal būs tā, kā gribētos — kopā ar mīļoto pretim dzīves vētrām. Ticēsim!
