Projektā “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi”, kuru īsteno Smiltenes 29. arodvidusskola, noslēgušies plānotie darba grupas ārzemju braucieni uz Zviedriju, Vāciju un Somiju.
Projektā “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi”, kuru īsteno Smiltenes 29. arodvidusskola (AVS), noslēgušies plānotie darba grupas ārzemju braucieni uz Zviedriju, Vāciju un Somiju.
Pieredzes apmaiņas vizītes noslēdza ceļojums uz Somiju, kur darba grupa, tāpat kā iepriekš, pētīja ārzemju ceļinieku iestāžu, uzņēmumu un skolu pieredzi. Latviešu kolēģus uzņēma Somijas ceļu administrācijas reģionālā pārvalde Tamperē, Juvaskulas profesionālā arodģimnāzija un “SISU” autorūpnīca.
Ceļa zīmes nomaina no attāluma
Darba grupas galvenais mērķis bija iegūt informāciju, kā Somijas ceļu administrācija veic satiksmes kustības organizāciju uz valsts ceļiem. “Somijas ceļu administrācijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai Somijas ceļi vienmēr būtu labā tehniskā stāvoklī, un arī rūpēties par kustības organizāciju uz šiem ceļiem,” par uzzināto stāsta projekta “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” izglītības programmu izstrādes speciālists, Smiltenes 29. AVS direktora vietnieks Zigurds Purmalis.
“Reāli Somijā ar ceļu uzturēšanu vairāk nodarbojas privātas kompānijas. Ceļu administrācijas reģionālo pārvalžu uzdevums ir koordinēt darbu, slēgt līgumus un uzraudzīt darbu izpildes kvalitāti. Tamperes reģionālā pārvalde ir viena no lielākajām Somijā. Tās pārziņā ir Dienvidsomijas un Vidussomijas ceļu uzturēšana. Iepazināmies ar pārvaldes struktūru, galvenajiem uzdevumiem un darbības virzieniem.”
Z. Purmalis atzīst, ka Somijā perfekti darbojas ceļu satiksmes kustības automatizētā vadības sistēma. Vadības sistēmas iecirkņi strādā visu diennakti. Uz Somijas ceļiem uzstādītas videokameras, sniedzot informāciju par transporta plūsmas intensitāti, piemēram, sastrēgumiem, ceļa bojājumiem un tamlīdzīgi. Tas ļauj ceļu uzturētājiem opratīvi rīkoties attiecīgi situācijai. Somijā ieviestas elektroniski maināmas ceļa zīmes. Operators no Tamperes var regulēt satiksmes ātrumu simtiem kilometru lielā attālumā attiecīgā ceļa posmā.
“Ļoti svarīgi dienesta darbībā ir tas, ka regulāri tiek dota informācija par ceļu stāvokli, gaisa temperatūru, ceļa segas temperatūru, mitrumu un nokrišņiem. Arī Latvijā attīstās automatizētās vadības sistēmas un meteostaciju darbs. Vienīgi pagaidām šīs stacijas nenoklāj visu ceļu tīklu, un līdz ar to informācijas ir mazāk. Taču praktiski arī mūsu ceļinieki strādā ar šādām metodēm. Somi parādīja, kā tam Latvijā vajadzētu izskatīties pilnībā,” secina Z. Purmalis.
Somiem galvenais ir praktiskā apmācība
Somijas profesionālajā izglītībā ļoti liela nozīme ir praktiskajām nodarbībām, secina darba grupa pēc Juvaskulas arodģimnāzijas apmeklējuma. Šī skola esot viena no labākajām Somijā. 75 līdz 80 procentu no visām nodarbībām tajā ir ar praktisku ievirzi.
Tāpat kā Zviedrijā un Vācijā, arī Somijas arodskolās ir ļoti labi attīstīta materiālā bāze. Juvaskulas arodģimnāzijā topošie automašīnu mehāniķi nodarbībās remontē klientu automašīnas. Darbam ir visas vajadzīgās iekārtas un instrumenti. Skola faktiski pilda autoservisa uzņēmumu funkcijas un saņem par to naudu. Juvaskulas arodskolas darbinieki latviešiem lepojušies, ka sūdzību par audzēkņu darbu ir ļoti maz. Piemēram, pērn saņemtas tikai trīs sliktas atsauksmes.
Projekta darba grupa ieguva informāciju par Somijas valsts izglītības sistēmu kopumā, lielāku uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai. “Arodskolu absolventi var turpināt mācības universitātēs, tomēr pārsvarā viņi izvēlas politehnisko izglītību, kas arī skaitās augstākā līmeņa profesionālā izglītība,” stāsta projekta “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” vadītāja, Smiltenes 29. AVS direktora vietniece Rasma Kozlovska.
Somijas arodskolās jaunieši sāk mācīties 16 vai 17 gadu vecumā. Lai iegūtu vidējo profesionālo izglītību, jāmācās trīs līdz četri gadi. Četrus gadus mācās tie jaunieši, kuri vēlas iegūt padziļinātu profesionālo izglītību. Izglītību vērtē pēc kredītpunktiem, nevis atzīmēm, kā tas ir Latvijā. Viens kredītpunkts ir 40 mācībstundas.
Papildu izvēlētajam arodam vajadzīgajām nodarbībām arodskolās māca arī svešvalodas, matemātiku, sportu, mākslu, kultūru, sabiedriskās zinātnes un citus priekšmetus.
“Visās valstīs, kurās bijām, arodskolu audzēkņiem pusdienas apmaksā valsts. Latvijā tā vairs nav. Somijā, tāpat kā Latvijā, ir valsts mērķdotācijas ceļa izdevumu segšanai. Somijā pamatizglītība ir par brīvu. Skolēniem jāmaksā tikai par grāmatām un speciālajiem mācību materiāliem,” stāsta R. Kozlovska.
“SISU” — tā ir lieljaudas tehnika
“SISU” rūpnīcā Somijā, kuru redzēja projekta darba grupa, pārsvarā ražo lieljaudas kravas automašīnas. Tur top arī militārā un mežizstrādes tehnika.
“No citām kravas automašīnu rūpnīcām šī atšķiras ar to, ka ražo dažādas sistēmas piedziņas mašīnas ar lielu caurgājību: 4×4, 6×6 piedziņu un tamlīdzīgi. “SISU” automašīnas veido pamatbāzi ziemas uzturēšanas dienestā Somijā un šobrīd arī Latvijā,” stāsta Z. Purmalis.
“Rūpnīca ir neliela. Daudz ir roku darba, taču rezultātā tiek sasniegta ļoti augsta darba kvalitāte. Roku darbs, precizitāte mašīnas montāžā garantē produkcijas lielu izturību. “SISU” automašīnas ir diezgan dārgas, taču cenu atsver kvalitāte,” viņš atzīst.
Projekta darba grupa “SISU” rūpnīcā redzēja, kā montē šasiju un riteņus automašīnai, kuru ceļu uzturēšanai pasūtīja akciju sabiedrība “Vidzemes ceļi”.
Par uzzināto stāstīs darba devējiem
Tagad projekta “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” darba grupa apkopos ārzemju braucienos iegūto pieredzi. Savas atziņas viņi tālāk nodos projekta sadarbības partneriem, tai skaitā celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķu darba devējiem, piecos Latvijas reģionos. Semināri notiks jūlijā.
“Informēsim arī par to anketu pētījumu rezultātiem, kuras iesūtīja darba devēji, audzēkņi, viņu vecāki, absolventi un prakšu vadītāji. Būs arī labojumi un papildinājumi celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa profesijas standartā. To izstrādājām un iesniedzām Profesionālās izglītības centrā izskatīšanai,” informē R. Kozlovska.
29. AVS galvenais projektā “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” izvirzītais mērķis ir sagatavot izglītotus, kompetentus darbiniekus Latvijas ceļu būves un uzturēšanas uzņēmumiem. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga profesionālās izglītības sistēmas modernizēšana. Audzēkņiem jāapgūst mūsdienu darba tirgum vajadzīgas zināšanas.
