Nav jāgaida pavasaris un oficiālā tūrisma sezona vai atvaļinājums, lai paceļotu un pabūtu valstīs, pilsētās un vietās, kur vēl neesi bijis. Pēc savas kolēģes žurnālistes Santas Sinkas viedokļraksta “Soli tuvāk gada brīnumainākajam laikam” izlasīšanas nolēmu sev un vīram Ziemassvētkos un Jaunajā gadā uzdāvināt ceļojumu. Kāpēc tieši Prāga? Tā ir sasniedzama tikai pusotras stundas lidojuma attālumā, tā ir krāšņa un nav pārmērīgi dārga. Varētu teikt, ka Prāga ir labs galamērķis, ja esat nolēmis sākt ceļot. Bet lielākais pamudinājums doties turp bija labās atsauksmes no māsas, kura Prāgā bijusi vismaz divas reizes.
Iegādājoties biļetes lidojumam uz Prāgu savlaicīgi un izmantojot lidsabiedrību akcijas, vienam cilvēkam lidmašīnas biļete izmaksās nepilnus astoņdesmit eiro. Naktsmītņu piedāvājums ir plašs, bet tā kā mērķis bija iepazīt Prāgu, to izstaigājot, tad mūsu galvenais kritērijs bija gultasvieta, brokastis un privātā tualete ‒ šim rādītājam, meklējot viesnīcas Čehijā, pievērsiet uzmanību, jo, ja viesnīca ir par ļoti demokrātisku cenu, iespējams, būs jādala dušas telpa ar vēl kādu viesi. Pēc pamatīgas booking.com reģistrēto naktsmītņu Prāgā piedāvājumu izskatīšanas mums izdevās atrast lētu viesnīcu pilsētas centrā netālu no Čehijas Nacionālā muzeja, līdz vecpilsētas centrālajam laukumam vien padsmit minūšu gājienā.
Prāgā ieradāmies ceturtdienas pēcpusdienā. Izejot no lidostas, uzreiz ir saprotams, uz kurieni doties. Teju pašu durvju priekšā ir autobusu pietura un biļešu iegādes automāti. Autobusi kursē nemitīgi. Autobuss no lidostas gan neved līdz pilsētas centram, bet līdz metro stacijas pieturai, no kuras, izmantojot to pašu biļeti, var tikt līdz pilsētas centram. Izmantojot aplikācijas “Google Maps” sniegtās iespējas, ātri atradām savu viesnīcu, iekārtojāmies un devāmies vakariņās uz netālo restorānu. Par restorāniem Prāgā dēvē gandrīz visas ēdināšanas vietas un pavisam noteikti tās, kurās piedāvā čehu tradicionālo virtuvi. Pēc vakariņām devāmies nelielā pastaigā ar mērķi atrast pārtikas preču un saimniecības preču veikaliņu. To ir pietiekoši un lielākajā daļā iespējams norēķināties, izmantojot maksājumu karti. Laicīgi devāmies pie miera, lai nākamajā rītā sāktu Prāgas izpēti.
Pirmā diena Prāgas ielās
Piektdienas rītā laicīgi pamodāmies, pabrokastojām un devāmies ielās. Atzīšos, konkrēta plāna ‒ lietu un vietu, ko gribētu redzēt Prāgā, ‒ mums nebija, gribējām iepazīt un izbaudīt Prāgu, ļaujoties pilsētai mūs vadīt.
No Čehijas Nacionālā muzeja centrālās ieejas paveras skats uz plašu, iespaidīgu gatvi, kura ved uz vecpilsētas laukumu. Pati muzeja ēka ir iespaidīga ‒ varena un krāšņa. Rodas sajūta, ka tā tur rūpi par gatvi, noraugoties tajā notiekošajā. Ēkas gatves malās jau liek nojaust, ko sagaidīt no Prāgas ‒ varenumu, spožumu, bohēmu, pasaku par princesēm un bruņiniekiem.
Tā bez plāna devāmies uz vecpilsētas pusi, ieskatījāmies pa ceļam pirmajā suvenīru veikaliņā, pēc pāris soļiem ‒ tūrisma informācijas centrā. Tur dabūjām Prāgas tūrisma karti un informāciju par sabiedriskā transporta iespējām pilsētā. Pēc tam devāmies uz vecpilsētas laukumu, lai dzīvē apskatītu slaveno Prāgas Astronomisko pulksteni. Biju iztēlojusies, ka tas ir kaut kur augstu tornī, bet tā nebūt nav, tas ir tik zemu, lai klāt netiktu, bet labi varētu apskatīt tā savdabīgās detaļas. Lai gan Vecpilsētas laukumā šajā stundā vēl varēja brīvi pārvietoties, tomēr nolēmām doties uz vienu no Prāgas simboliem ‒ Kārļa tiltu. Tā šķērsošana viennozīmīgi ir jāizbauda ik reizi, kad esat Prāgā, ne tikai tā iespaidīgās arhitektūras dēļ – uz tilta atrodas 30 dažādas statujas un skulptūras, bet iespējas šķērsot vēsturiski nozīmīgu tiltu, kurš mūsdienās atvērts tikai gājējiem. Uz tā jau no rīta gājējus priecē ielu muzikanti, darbojas karikatūristi un vietējie mākslinieki tirgo savus darbus (rotas, gleznas, ādas izstrādājumus, rotaļlietas u.tml.). Pārejot pāri, tūlīt sveicina viduslaiku stilistikā saģērbušies ielu izklaidētāji. Tieši februārī Prāgā norisinās Bohēmijas karnevāls – Masopust, kad ielās iziet viduslaiku tematikā tērpušos cilvēku grupas, kuras, ejot no nama uz namu, dziesmas iemaina pret kārumiem.
Jau otrpus tiltam pavērās skats uz Prāgas pili un Sv. Vitus katedrāli, to tūlīt nolēmām apskatīt. Pa ceļam ļaujot pilsētas ielām mūs novirzīt nedaudz savrup. Dažreiz pat ieklīdām vārtrūmēs, kuras nav paredzētas tūristiem. Ceļš uz Prāgas pili un Sv. Vitus katedrāli ved augšup pa stāvu nogāzi. Skatīties un apbrīnot ko ir ik uz soļa. Tik jābūt gatavam tvert un izbaudīt. Pie pils vārtiem pulcējās tūristu pūļi ‒ tobrīd notika pils apsardzes maiņas parāde. Turpat arī skatu platforma, no kuras pavērās mūsu pirmais skats uz pilsētas namu sarkano dakstiņu jumtiem. Visa ceļojuma laikā uz Prāgu noraudzījāmies no četrām augstām vietām. Uzreiz pie Sv. Vitus katedrāles klāt netikām, tikai pēc kāda laiciņa, staigājot apkārt pilij, sapratām, ka katedrāle atrodas pils teritorijā. Lai pie tās piekļūtu, bija jāiziet cauri pils drošības kontrolei, līdzīgi kā lidostā, tikai šoreiz ūdeni ļāva paturēt. Sv. Vitus katedrāle ir līdz šim visiespaidīgākā no visām, kuru esmu skatījusi savām acīm. Tumša, ar neskaitāmiem tornīšiem, skulptūrām, greznām vitrāžām un zelta rotājumiem. Dzirdēju, ka gids savai grupai atklāja, ka ikreiz, kad viņš uz šejieni atnākot, ierauga ko jaunu. Tieši tik daudzpusīga un netverama ir šī katedrāle.
Tajā pašā dienā vēl apskatījām “Dejojošu māju”, kuru bijām jau iepriekš “noskatījuši” tās savdabīgās arhitektūras dēļ – tai ir izliektas un sagrieztas formas, uz jumta liela, vīta metāla skulptūra. Tuvojoties ēkai, ievērojām, ka uz jumta atrodas cilvēki, un nolēmām doties arī ēkā iekšā. Ar liftu uzbraucām līdz augšējam stāvam un, iegādājoties jebkādu dzērienu no bāra, uz pašu atbildību tika ļauts iziet uz jumta, no kura pavērās jau otrais skats uz pilsētu no augšas. Esot augšā un baudot skatu un noskaņu, ko tas sniedz, izlēmām tālāk doties apskatīt slavenā čehu rakstnieka Franca Kafkas rotējošo skulptūru, kas, par pārsteigumu, atradās pavisam netālu. Viesnīcā atgriezāmies ap pulksten 18 pārguruši un ar tulznām, bet gandarīti par redzēto.
Otrā diena Prāgas ielās
Otrajā rītā pamodāmies mazāk enerģiski, tomēr Prāgas tālākā apskatē devāmies tikpat laicīgi, cik iepriekšējā dienā. Mērķis dienai bija skaidrs – apskatīt vecpilsētu un jaunās Prāgas rajonu. Uz vecpilsētu devāmies jau pa zināmo gatvi, gar Astronomisko pulksteni, nedaudz ilgāk un rūpīgāk apskatījām vecpilsētas centrālo laukumu un devāmies pastaigā pa romantiskajām un šaurajām ieliņām. Vēlreiz šķērsojām Kārļa tiltu un tā pakājē nobaudījām viņu ielu ēdienu – kārtainās mīklas gredzenu ar putukrējumu un zemenēm. Apskatījām šaurāko ieliņu Prāgā, kura gan atradās aiz slēgtiem vārtiem un izskatījās pēc šauras spraugas starp divu namu sienām. Ieskatījāmies Franca Kafkas muzeja teritorijā un “Vojanovy Sady” jeb Pāvu parkā – tā teritorijā brīvi pārvietojas pāvi. Februāris noteikti nav tas mēnesis, kurā izbaudīt dārza skaistumu pilnībā – gribētu tur atgriezties pavasarī, vasarā. Klīdām tik ilgi, līdz bija pienācis pusdienas laiks. Papusdienojām vienā no Šveika krodziņiem, pastaigu laikā redzējām trīs šādus krodziņus, bet pieņemu, ka to ir vēl vairāk. Jārēķinās, ka krietnā kareivja Šveika vārdā nosauktajos krodziņos piedāvātais būs nedaudz dārgāks kā citur. Lai nu kā, pusdienojot izbaudīju gan ēdienu, gan skatu aiz loga, kur tūristi centās nobildēties ar psihoanalīzes pamatlicēja Sigmunda Freida skulptūru – viņi meklēja īsto vietu, leņķi, virināja muti – centās nobildēties tā, lai izskatās, ka Freids tiek likts mutē. Sigmunda Freida skulptūra uzstādīta jumtu augstumā, un no tālienes, pavirši uzmetot skatu, izskatās, ka reāls cilvēks ir nolēmis sev padarīt galu. Atpūtušies turpinājām ceļu uz jaunās Prāgas rajonu, pa ceļam ielūkojāmies vienā no Prāgas botāniskajiem dārziem un pabijām Višehrada fortā, no kura pavērās mūsu trešais skats uz pilsētu no augšas. Aptuveni 10. gadsimtā celtajā fortā (tā teritorijā) atrodas Svētā Pētera un Sv. Pāvila baziliks, Višehrada kapsēta, kurā apglabāti daudzi slaveni Čehijas vēsturē nozīmīgi cilvēki, Sv. Martina Rotunda – vecākā apaļa plāna celtne Prāgā u.c. Šo vietu ir iecienījuši ne tikai tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji, kuri te pastaigājas, skrien, ved bērnus spēlēties rotaļu laukumos u.tml. Vēlā pēcpusdienā sasniedzām Prāgas daļu ar mūsdienīgu un modernu apbūvi, pēc kuras apskates un mūsu izpratnē tradicionāla lielveikala apmeklējuma ar metro devāmies atpakaļ uz viesnīcu.
Trešā diena Prāgā
Trešajā dienā pamodāmies vēl sagurušāki, kā nu ne, jo iepriekšējās dienās kopumā ar kājām bijām nogājuši četrdesmit kilometrus, bet apņēmības pilni, kaut lēnītēm, kaut ar sabiedrisko transportu turpināt iepazīt Prāgu. Pa ierasto ceļu gar muzeju devāmies uz Prāgas dzelzceļa staciju, kuras ēka arī ir apskates vērta. Zem stacijas iekāpām metro, lai dotos uz Prāgas zoodārza pusi. Pabraucām vien dažas pieturas un turpinājām iet kājām gar labiekārtoto Vltavas upes krastu, kur cilvēki skrēja, brauca ar velosipēdiem, pastaigājās un trenējās airēšanas slalomā. Tobrīd Vltavas upes slaloma trasē trenējās sportisti no Krievijas. Laiks, līdzīgi kā iepriekšējās dienas, mūs lutināja – bija ļoti silts un pat uzspīdēja saule. Prāgas zoodārza teritorija ir ļoti plaša, līdzīga kā Prāga – šis tas ieplakās, šis tas kalnā. Ja esat dzīvnieku mīlis un/vai ir mazi bērni, tad Prāgas zoodārzu ir vērts iekļaut apskates objektu sarakstā. Lai gan apmeklētāju zoodārzā netrūka, tomēr labāk to būtu apmeklēt pavasara, vasaras mēnešos – daudzi dzīvnieki, neraugoties uz netipiski silto ziemu, tomēr bija devušies pie miera un daļa ekspozīciju bija slēgtas. Atpakaļ uz pilsētas centru devāmies ar sabiedrisko transportu, turpat pie zoodārza ieejas pietur autobuss. Lai gan šajā dienā bijām iegādājušies 24 stundu sabiedriskā transporta biļeti, kura ļauj izmatot jebkura veida pilsētas sabiedrisko transportu, tāpat dienā nogājām 10 kilometrus.
Prāga ir pilsēta, kuru vērts apskatīt un izbaudīt tās gaisotni. Pat neejot muzejos, galerijās, pilīs un katedrālēs, tās varenums un krāšņums tevi aptvers ik uz soļa. Cilvēki laipni un izpalīdzīgi. Šī pilsēta ir netverama un bezgalīga, bet domāju, ka šo dienu laikā esam redzējuši daudz vairāk kā daļa vietējo.
noderīgi
• Uz Prāgu no augšas iespējams noraudzīties vismaz no četrām virsotnēm – Prāgas pils laukuma, Letna kalna (Prāgas metronoma), “Dejojošās mājas” jumta, Višehrada forta.
• Pilsētā ir viegli saprotama transporta kustība. Metro ir trīs līnijas. Pilsēta sadalīta pa rajoniem “Prāga 1”, “Prāga 2” u.tml.
• Ērti apavi staigāšanai.
• Apkalpojošā sfērā strādājošie lielākoties runā angliski un/vai krieviski.
• Ēšanas iespējas ir plašas. Dažādas virtuves – itāļu, japāņu, amerikāņu, bet lielākoties čehu klasiskā virtuve ar viņu tradicionālajiem ēdieniem – medījumu (mežacūka, pīle u.tml.) un klimpām, t.i., knēdeļiem.
• “U Glaubicu” ir augstu novērtēts tradicionāls čehu restorāns otrpus Vltavas upei, Lesser pilsētas daļā, kalna pakājē, kur atrodas Prāgas pils un Sv. Vitus katedrāle. Šajā restorānā iespējams nobaudīt tradicionālo čehu virtuvi un viņu populārāko alu “Pilsner Urquell” pavisam svaigu no cisternas (pivo z tanku) par ļoti demokrātisku cenu – 0,5 litri par 36 CZK.
• Čehu kronas pret eiro izdevīgāk samainīt valūtas maiņas punktos. Ja ņemsiet no bankomāta, Čehijā jārēķinās ar prāvu komisijas maksu.
• Prāgā visa gada garumā tiek piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi – vairākas iespējas, kā iepazīt pilsētu. Apskates braucieni ar mikroautobusiem, kur brauciena laikā austiņās iespējams klausīties audioierakstu ar stāstījumu par pilsētu. Ekskursijas gida pavadībā gan kājāmgājējiem, gan velosipēdiem, gan elektroskūteriem u.tml. Izbraucieni ar antīkām automašīnām pa pilsētas centru, izbraucieni ar laivām, kuģīšiem, katamarāniem pa Vltavas upi un daudzi citi. Februārī tūrisma firmu pārstāvji paši nāk klāt un piedāvā savus pakalpojumus, tie aktīvi darbojas Vacslavske gatvē, vecpilsētas centrālajā laukumā un pie Kārļa tilta.
• Suvenīru cenas veikalos ārpus vecpilsētas ir augstākas.
• Čehijas un Latvijas laika atšķirība – viena stunda.
