Smiltenes pilsētas domes tūrisma speciāliste Sanda Akmentiņa šomēnes kopā ar draugiem novērtēja Vācijas atrakciju parku “Heide Park”, uz kurieni dodas asu izjūtu cienītāji.
Smiltenes pilsētas domes tūrisma speciāliste Sanda Akmentiņa šomēnes kopā ar draugiem novērtēja Vācijas atrakciju parku “Heide Park”, uz kurieni dodas asu izjūtu cienītāji.
“Heide Park” atrodas Ziemeļvācijas pilsētā Zoltavā un aizņem aptuveni astoņus hektārus lielu teritoriju.
“Tur patiesi var iegūt asas izjūtas,” atzīst Sanda. “Dažas atrakcijas ir pat ekstrēmas. Ir ātrums, ir augstums, un, to redzot, ilgi domā, vai gribi kāpt iekšā. Taču kopumā “Heide Park” ir piemērota atpūtas vieta visai ģimenei. Katrs tajā var atrast kaut ko sev, arī mierīgāku izklaidi.”
Brīvas istabas aiz aizslēgtām durvīm
Uz Vāciju Sanda kopā ar draugiem devās ar automašīnu, ceļā apskatot arī Berlīni, Heidelbergu, Manheimu, Prāgu un divas smilteniešu sadraudzības pilsētas Vīzenbahu un Piseku.
Galvenais ceļojuma mērķis bija atrakciju parks Zoltavā, par kuru vienam no braucējiem no iepriekšējās apmeklējuma reizes bija palikušas labas atmiņas.
Izrādās, ka pēdējo gadu laikā parks ir paplašināts, tajā ir daudz jaunu atrakciju. Nesen atvērts arī kempings “Holiday Camp” — miniatūra pilsēta ar koka namiņiem, kuros cilvēki var nakšņot, bet dienā — izklaidēties atrakciju parkā.
Sanda nakstmītnes cenu vērtē kā Vācijā salīdzinoši lētu. Diviem cilvēkiem par nakšņošanu jāmaksā 26 eiro.
“Žēl, ka par kempingu nezinājām iepriekš. Kad vēlu vakarā no Berlīnes iebraucām Zoltavā, naktsmītni meklējām pilsētā. Iepriekš vietas viesnīcā nebijām rezervējuši,” stāsta Sanda. “Izmēģinājām veiksmi divās naktsmītnēs. Privātmāju logos redzējām uzrakstu, ka tur piedāvā brīvas istabas, taču, kad zvanījām pie durvīm, neviens neatvēra. Raustījām durvis, bet tās bija aizslēgtas. Beidzot atradām naktsmītni privātmājā, kuras saimniece pensionāre tur uzkoptas istabiņas viesu uzņemšanai. Kaut arī līmenis nebija augsts, priecājos par to pašu. Galvenais, lai būtu jumts virs galvas, mīksta gulta, sega un spilvens.”
Piedzīvotā situācija Sandu tomēr izbrīnījusi. Ja Latvijā kādā viesnīcā ir brīvas vietas, tad viesnīcas darbinieki jebkurā diennakts laikā ir ieinteresēti uzņemt klientu. “Varbūt Zoltavā tā atgadījās tikai mums, jo bija jau vēls, kad meklējām naktsmītni, — aptuveni pusvienpadsmit vakarā. Taču fakts ir tāds, ka vācieši nestāvēja ar atplestām rokām, gaidot, kad kāds pie viņiem iegriezīsies.”
Brīvais kritiens no 103 metru augstuma
“Heide Park” izklaidē ļaudis jau 25 gadus. Sanda jūsmo par šā atrakciju parka iekārtojumu — glīti bruģētiem celiņiem, maziem namiņiem, skaistām puķu dobēm un citām ainavām. “Kad to visu ieraudzīju, jutos, it kā būtu atgriezusies bērnībā.”
Atrakciju parks atvērts no pulksten 9.00 līdz 18. 00. Ieejas biļete vienam pieaugušajam maksā 25 eiro. To nopērkot, var apmeklēt visas atrakcijas un izmēģināt katru no tām tik bieži, cik vien sirds kāro.
Atšķirībā no draugiem Sanda no dažām atrakcijām izvairījās, jo bija nedaudz bail no redzētā. Piemēram, “Heide Park” ir atrakcija “Scream”. 103 metrus augstā tornī 40 cilvēkus vienlaikus uzved līdz torņa augšai sēdvietās, kas atgādina karuseli un ir aprīkotas ar stingriem drošības līdzekļiem. Krēsli atrodas ar muguru pret torni un rotē ap to, lai pasažieri, braucot augšā, varētu apskatīt panorāmu. Tikmēr drūma, biedējoša balss aicina braucējus sagatavoties gaidāmajam un lūgt Dievu.
Gandrīz torņa augšpusē transportlīdzeklis apstājas, dažas sekundes pastāv, un tad seko brīvais kritiens to metrus lejup ar ātrumu gandrīz 100 kilometru stundā, kam seko pēkšņa apstāšanās. “Kliedzieni ir pamatīgi. Cilvēki pēc tam kāpj ārā ar baiļu sviedriem uz sejām. Draugi teica — kad iekāp iekšā, vēl neapjaut, kas gaida, bet, kad esi jau iespiests aiz drošības barjeras, saproti, ka atpakaļceļa vairs nav,” komentē Sanda.
Vēl atrakciju parkā ievērības cienīgi ir “amerikāņu kalniņi”. Sanda stāsta, ka tie iekļuvuši Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē augstākā šāda veida konstrukcija, kas būvēta no koka. Nobraucienā pa “kalniņiem” transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 120 kilometru stundā.
Atrakciju parkā ir daudz, un tās ir dažādas, arī karuseļi un vilcieni mierīgāka rakstura cilvēkiem. Sandu pārsteidzis tas, ka asajās atrakcijās izklaidējas daudz pensionāru.
Vēl “Heide Park” piedāvā delfīnu šovu un pirātu šovu. Tajā ir neierobežoto iespēju parks, kurā var aplūkot pasaulē slavenu celtņu un pieminekļu samazinātas kopijas (piemēram, ASV Brīvības statuju un Balto namu), Holandes un Vācijas pilsētiņu ainavas.
“Visas atrakcijas bija jaukas. Grūti pateikt, kura no tām ir vislabākā,” spriež Sanda. “Man patīk ūdens, tāpēc labi jutos ūdens atrakcijās. Braucot laivā vai plostā, vari mierīgi atpūsties, nedomājot, kas gaida aiz līkuma.”
Vadā dzeltenos divstāvu autobusos
Berlīnes apskatei smiltenieši izmantoja dzeltenus divstāvu autobusus. Tie paredzēti galvenokārt tūristiem. Autobuss apstājas pie ievērības cienīga objekta, un pasažieris, iepriekš uzlicis austiņas, saņem informāciju tajā valodā, kādu izvēlas.
“Var izvēlēties angļu, vācu, krievu, franču, itāļu, pat ķīniešu un citas valodas. Es no stāstītā daudz palaidu garām, jo aizrāvos ar fotografēšanu. Vēl Berlīnē uzbraucām televīzijas tornī un apskatījāmies pilsētu no augšas. Braucot ar liftu augšup tornī, sajūta ir interesanta, jo ātrums ir liels. Pirmajā mirklī šķiet, ka elpa aizraujas,” atzīst Sanda.
Savu automašīnu Berlīnē smiltenieši atstāja stāvlaukumā un secināja, ka pilsētā ļaudis lielākoties pārvietojas ar metro, vilcienu un velosipēdu.
Pēc Vācijas pilsētu apskates smiltenieši mājupceļā devās caur Čehiju, kur iegriezās Prāgā un sadraudzības pilsētā Pisekā. Pisekā tobrīd notika pilsētas svētki un viesojās arī Smiltenes domes delegācija.
Vērtējot tūristu uzņemšanu ārzemēs, Sanda spriež, ka Latvijā katram ienācējam tūrisma informācijas centros pievērš lielāku uzmanību.
“Mēs esam atvērtāki. Ja Smiltenes tūrisma informācijas centrā ienāk kāds cilvēks, uzreiz pievēršu viņam uzmanību un gribu, lai viņš pilnībā saņem to informāciju, ko vēlas, un aiziet apmierināts. Taču tūrisma informācijas centros Berlīnē un Prāgā redzēju, ka tur cilvēki paši staigā un skatās, ko viņiem vajag. Darbinieki nepievērš īpašu uzmanību un atbild, tikai uzrunāti. Protams, viņiem klientu ir daudz vairāk, taču arī Rīgā tūrisma informācijas centrā, tiklīdz kāds ienāk, darbinieki mēģina viņam palīdzēt,” saka Sanda.
